Gara nakst apstr kasete 2010

Ietvarstādi jeb konteinerstādi–  ceļš uz augstvērtīgām un noturīgām mežaudzēm - kvalitatīvs un  efektīvs meža atjaunošanas veids.

Ar ko ietvarstādi atšķiras no citiem stādiem?

  • Konteinerligzdiņa nodrošina pareizu sakņu veidošanu, ko panāk ar īpašām iežmaugām konteinera sānos, izmantojot jaunākās paaudzes kasetes un izveidojot sakņu kvalitatīvu vertikālu orientāciju,
  • Pārstādot no kokaudzētavas mežā, tiek saglabāts netraumēts sakņu kamols un spurgaliņas, stādi necieš no pārstādīšanas šoka,
  • Pirmajā augšanas gadā stāds tiek nodrošināts ar daļu no nepieciešamajām barības vielām, kas nodrošina tā straujāku izaugšanu no nezālēm, saīsinot kopšanas perioda ilgumu,
  • Stādi neiežūst pārvadāšanas un izstādīšanas procesā,
  • Uz sakņu kamola izveidojusies  mikoriza (simbioze starp augstāko augu saknēm un sēnēm) stādiem nodrošina meža videi raksturīgo mikrofloru,
  • Pagarinās stādīšanas periods mežā gandrīz visu veģetācijas periodu, kas ļauj plānot stādīšanu arī  pēc straujajiem pavasara darbiem,
  • Stādīšanas tehnoloģija mežā ļauj panākt augstu darba ražīgumu un stādīšanas kvalitāti līdz 2000 stādu dienā,
  • Stādīt ar stādāmo stobru un stādu pārnēsājamo jostu ir ērti  - nav jāliec mugura,
  • Samazinās riska faktors meža atjaunošanā, stādu izaudzēšanas laiks ir divas reizes īsāks un ļauj ātri reaģēt uz nepieciešamo stādu pieprasījumu,
  • Samazinās riska faktors stādu inficēšanā ar sakņu trupi, jo stādot saknes netiek traumētas un trupes sēnes neiekļūst augā, tā veidojas kvalitatīvākās, pret vējgāzēm noturīgākas mežaudzes,
  • Stādiem ir paaugstināta pretestības spēja  pret kukaiņu bojājumiem, jo stāds pārstādot nav fizioloģiski  novājināts. Barojoties uz veseliem augiem, lielākā daļa kukaiņu aiziet bojā, noslīkstot sveķos, tos nonāvē fitoncīdi,
  • Izstādot ietvarstādus, notiek nepārtrauktā dabas cikla aprite – kūdras atgriešana mežā caur substrātu,
  • Ietvarstādu izaudzēšanai tiek pielietots ģenētiski visaugstākās kvalitātes meža sēklu vietējās izcelsmes  materiāls.

Kuri ir ietvarstādu stādīšanas optimālākie termiņi?

  • Pavasarī –no aprīļa vidus līdz jūnija beigām,
  • Rudenī – no augusta sākuma līdz septembra beigām.
  • Rudens vēlos stādījumus (septembra beigas, oktobris) plaši nerekomendējam kūdras augsnēs, jo ir iespējami sala izcilājumi.

Kā pareizi iestādīt ietvarstādus?

  • Pirms stādīšanas (iepriekšējā gada rudenī vai mēnesi pirms stādīšanas) jāsagatavo augsne,
  • Jārūpējas, lai sakņu kamols būtu mitrs līdz izstādīšanai mežā. Jāuzglabā uz paliktņiem, jālaista,
  • Ja stādi uzglabāti saldētavās, tad pirms stādīšanas mežā, tie obligāti jāatkausē. Nedrīkst stādīt sasalušus stādus!
  • Stādot, starp augsnē izveidoto bedrīti un sakņu kamolu nedrīkst palikt gaisa sprauga – pēc iestādīšanas stāds obligāti jāpiemin ar kāju,
  • Stāds jāiestāda par 1,0-1,5 cm dziļāk nekā tas audzis konteinerā,
  • Stādīšanu veic ar speciāliem stādāmajiem stobriem, neliecot muguru. stādāmā stobra diametram jābūt par 15% lielākam nekā ietvarstāda sakņu kamola diametrs,
  • Ja stādāmās platības īpaši apdraudētas no priežu lielā smecernieka (svaigi izcirtumi), pirms stādīšanas stādus jānomiglo ar kādu no insekticīdiem (piemēram aktara),
  • Iepriekš vienojoties, miglošanu  iespējams veikt kokaudzētavā.

LVM Sēklas un stādi kokaudzētavās tiek piedāvāti priedes un egles stādi apstrādāti pret Priežu lielā smecernieka (Hylobius abietis) bojājumiem. Stādi tiek apstrādāti 2 veidos: ar ķimikālijām un ar dabai draudzīgu vielu – vasku „Ekovax”.

 

Priede. Latvijā viena suga. Parastā priede (Pinus sylvestris). (Pinus) – priežu dzimtas (Pinaceae) ģints. Mūžzaļš  1.lieluma skuju koks ar taisnu, slaidu stumbru un spēcīgu Priedes skuja ar garo nakti 2010sakņu sistēmu. Dziļā irdenā smiltī veido garu mietsakni un sānsakņu tīklu, kūdrainās augsnēs mietsaknes nav. Skujas lineāras,  3-7 cm garas, zilganzaļas pa 2 uz īsvasas, pie koka paliek 2-3 gadus. Vienmājas koks. Vairojas tikai ar sēklām. Zied maija beigās jūnijā.  Apputeksnē vējš. Sēklas ienākas nākamā gada oktobrī, izbirst nākamā gada aprīlī - jūnijā (trešajā gadā pēc ziedēšanas). Latvijā visbiežāk sastopamais koks visā teritorijā. Sasniedz 46 m garumu un 4m apkārtmēru. Mūža ilgums 350-400 gadu. Koksne sveķaina, ar izteiktām gadskārtām, izturīga, ar labām mehāniskām īpašībām. Izmanto galvenokārt celtniecībā un mēbeļrūpniecībā. Parastās priedes audzēšanai piemērotas viegla mehāniska sastāva smilts, saistīgās smilts, mālsmilts un smilšmāla augsnes. Visproduktīvākās kultūras izaug damaksnī, lānā, šaurlapju kūdrenī, kur cirtmeta vecumā tās sasniedz  krāju līdz 400 m³/ha. Meža atjaunošanā Latvijā tiek piedāvāti  gan priedes kailsakņu stādi, gan ietvarstādi, kas tiek audzēti no sēklu plantācijās (ierīko no atlasītiem labākiem kokiem un to pēcnācējiem) iegūtām sēklām. Selekcijas rezultātā, pēc zinātnieku atzinuma, iespējams nākotnē iegūt par 10-20% lielāku koksnes krāju.

Egle. Latvijā viena suga. Parastā egle (Picea abies syn. Picea excelsa). (Picea) –priežu dzimtas (Pinaceae) ģints. Mūžzaļš  1.lieluma skuju koks ar taisnu stumbru un plašu seklu sakņu sistēmu. Sasniedz 40 m garumu  un 3,8 m apkārtmēru. Mūža ilgums līdz 300 gadu. Ēncietīga, bet vēja nenoturīga. Skujas četršķautņainas (apēnojumā plakanas), 1,2-2,5 cm garas, spīdīgas, tumšzaļas, pie zara piestiprinātas ar kātiņu, kas, skujām nobirstot paliek pie zara. Skujas pie koka paliek 5-7 gadus. Vienmājas koks. Vairojas tikai ar sēklām. Zied maijā.  Apputeksnē vējš. Sēklas ienākas rudenī, izbirst nākamā gada aprīlī-maijā. Daudz ekoloģisko un morfoloģisko formu. Agri (cieš no pavasara salnām) un vēlu plaukstošas, dažāda zarojuma un vainaga formas. Audžu produktivitāte par 20-30% lielāka nekā priedei. Auglīgās mālsmilts un smilšmāla augsnēs jau 50-60 gadu vecumā var sasniegt krāju 500-550 m³/ha. Meža atjaunošanā AS”Latvijas valsts meži”, LVM Sēklas un stādi kokaudzētavās tiek piedāvāti  egles ietvarstādi, kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu un kailsakņu stādi. Ar vien lielāku popularitāti meža apsaimniekotāju vidū gūst selekcionēti stādi, kas audzēti no sēklu plantācijās iegūtām sēklām, kas dod iespēju palielināt nākotnes meža ekonomisko vērtību.

Bērzs. Latvijā sastopamas četras sugas. Pundurbērzs (Betula nana) līdz 70 cm augsts krūms, Zemais bērzs (Betula humilis) līdz 3m augsts krūms, Purva jeb pūkainais bērzs (Betula pubescens)  2.lieluma koks aug mitrākas purvainās vietās, Āra jeb kārpainais bērzs (Betula pendula syn. Betula verrucosa) 1. lieluma koks.

Āra jeb kārpainais bērzs (Betula pendula syn. Betula verrucosa). Saimnieciski vērtīgākā suga.(Betula) – bērzu dzimtas (Betulaceae) ģints. Vasarzaļš, gaismas prasīgs, vienmājas  1.lieluma lapu koks. Raksturīga balta miza (tāss), Meza berzs1kas apmēram 20 gadus veciem kokiem, sākot no stumbra apakšdaļas, pārveidojas par melnu, biezu krevi. Var sasniegt līdz 30 m garumu. Mūža ilgums 150 gadi. Lapas rombiskas, kailas, spīdīgas. Vairojas ar sēklām un celmu atvasēm. Zied lapu plaukšanas laikā. Apputeksnē vējš. Sēklas ienākas jūlija beigās – augustā. Sēklas izplata vējš. Koksne cieta, dzeltenīgi balta, ar lielu siltumietilpību. Izmanto finieru ražošanā, mēbeļrūpniecībā, apkurei. Labāk aug irdenā trūdvielām bagātā augsnē. Mākslīgi atjaunotu audžu krāja 60-70 gadu vecumā ir par 10-15% lielāka nekā dabiskas izcelsmes audzēs. Iecienīta un piemērota suga arī lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanā. Meža atjaunošanā AS „Latvijas valsts meži” LVM Sēklas un stādi kokaudzētavās tiek piedāvāti bērza ietvarstādi, un kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Bērza sēklu iegūšanai ir ierīkotas sēklu plantācijas, nodrošinot stādu ražošanu ar selekcionētām sēklām un dodot iespēju meža apsaimniekotājiem palielināt meža nākotnes vērtību.

Melnalksnis (Alnus glutinosa). Bērzu dzimtas (Betulaceae) suga. Ātraudzīgs, vasarzaļš, vienmājas koks ar slaidu stumbru un olveida vainagu. Var sasniegt 30 m garumu. Mūža ilgums 120 gadi. Zied martā -  aprīlī. Apputeksnē vējš. Sēklas ienākas oktobrī, nobirst nākošā gada martā – aprīlī. Sēklas izplata ūdens. Koksne vērtīga, mīksta, viegla. To izmanto finiera ražošanai, galdniecībai, zemūdens būvēs. Augšanai piemērotas auglīgas, trūdvielām bagātas augsnes ar tekošu gruntsūdeni – liekņas, platlapju kūdreņi, nosusināti zemie purvi, upju un strautu krastmalas. Piemērota suga arī lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanā. Meža atjaunošanā AS „Latvijas valsts meži” LVM Sēklas un stādi kokaudzētavās tiek piedāvāti  melnalkšņa ietvarstādi, un kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Arī melnalkšņa sēklu ieguvei ir ierīkotas sēklu plantācijas, dodot iespēju  mežu apsaimniekotājiem palielināt  meža ekonomisko vērtību  un daudzveidību.

Ātraudzīgā apse (Populus tremuloides x Populus tremula)

HibridapseLatvijā audzētā ātraudzīgā apse ir Amerikas apses (Populus tremuloides) un parastās apses (Populus tremula) krustojums. Krustojumam izmanto kvalitatīvākās un produktīvākās apses, lai palielinātu iespēju, ka iegūtā krustojuma kombinācija dos pēcnācējus, no kuriem varēs atlasīt atsevišķus īpatņus ar labu stumbra kvalitāti, augstu produktivitāti un piemērotību rūpnieciskai pavairošanai.

Lai stādi nonāktu ātraudzīgās apses plantācijās, ir jāiziet garš un sarežģīts process: jauno dzinumu vai pumpuru ievākšana, eksplantu sagatavošana un ievadīšana barotnē, pavairošana, audzēšana, apsakņošana, stādu audzēšana, plantāciju ierīkošana, audzēšana.

Šādai pavairošanai izmanto tikai produktīvākos un kvalitatīvākos pēcnācējus no krustojuma kombinācijām ar taisniem stumbriem, smalkiem zariem, augstu koksnes blīvumu un papīrrūpniecībai piemērotu koksnes šķiedru.

Latvijā pēc šādas metodes pavairotu ātraudzīgo apšu stādāmo materiālu var iegādāties AS” Latvijas valsts meži” struktūrvienības LVM Sēklas un stādi kokaudzētavā Kalsnavā.

Auglīgā augsnē iestādot biezībā 2500 gab./ha 12 gadu vecumā caurmēra krāja 215 m3/ha, labākajiem kloniem  279 m3/ha, izmantojot kā energo koksni aprite 15-20 gadi.
Auglīgā augsnē ieteicamā biezība  1100 gab./ha, 12 gadu veumā caurmēra krāja 148 m3/ha, 5 labākajiem kloniem 185 m3/ha.

Ātraudzība dod iespēju saražot ievērojamu daudzumu koksnes salīdzinoši īsā laikā. Ātraudzīgo apšu stādījumi ātri sasniedz ciršanai piemērotus izmērus – par standarta ciršanas vecumu plantācijai tiek pieņemti 25 gadi (parastai apsei tie ir 40 gadu). Šajā vecumā plantāciju vidējie rādītāji ir šādi: koku augstums 25 m, koku caurmērs 25 cm un krāja 300 – 450 m3/ha. Salīdzinājumam var minēt dažādu sugu plantāciju ražību 25 gados:

  • Ātraudzīgā apse 295m3/ha;
  • Parastā apse 194 m3/ha;
  • Parastais bērzs 227 m3/ha;
  • Priede 155 m3/ha.

Tradicionāli ātraudzīgās apses audzē celulozes ieguvei vai enerģētikai: no tām iegūst papīrmalku vai energokoksni. Nepieciešamības vai tirgus konjuktūras maiņas gadījumā plantācijas ciršanu var atlikt par 10 – 20 gadiem, jo arī vecākas audzes ir kvalitatīvas, nav trupes bojātas, stumbri atbilst kvalitatīvu zāģbaļķu prasībām, koksne ir kvalitatīva un izcili gaišā krāsā.

Ar vienreizēju stādīšanu, iespējams saimniekot trīs plantācijas audzēšanas ciklus: otrais un trešais cikls tiek audzēts kā atvasājs, izmantojot ātraudzīgo apšu spēju bagātīgi veidot sakņu atvases, līdz ar to izslēdzot izdevumus otrā un trešā ataudzējuma ierīkošanai, kā arī saīsinot apmēram par pieciem gadiem otrās un trešās aprites audzēšanas laiku, jo atvases aug strauji un nav nepieciešams laiks konkurētspējīgas sakņu sistēmas izveidošanai, atvasājos nav nepieciešami papildus aizsardzības pasākumi.

Ātraudzīgo apšu plašā sakņu sistēma aiztur ievērojamu vairumu lauksaimniecībā izmantoto minerālmēslu, tā arī ir iespēja  samazināt lauksaimniecībā radīto piesārņojumu.

Esam sertificēti

SC ISO 50001 m