Jaunais projekts “Putni un zvēri purvā” sniedz iespēju sekot līdzi aktuālajiem notikumiem purvā, kurš nebūt nešķitīs vairs tik kluss: martā purvā ierodas arī dzērves un cīruļi. Aprīlī būs klausāms rubeņu riests, būs dzirdamas arī citu purva putnu balsis, atdzīvosies purva veģetācija – sāks plaukt lapas un ziedēs spilves.

Projekta veidotāji aicina vērot, kopēt un dalīties ar interesantiem video fragmentiem, balss ierakstiem un novērojumiem, sazinoties ar projekta koordinatoru Uģi Bergmani, rakstot uz adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., kurš labprāt atbildēs arī uz neskaidriem jautājumiem. Interesantākie komentāri un novērojumi tiks ievietoti pie tiešraides komentāriem  www.lvm.lv mājaslapā.


Klinšu ErgLIS


PURVS

 

Jaunākais

07.12. – Šodien ligzdā regulāri uzturas viens jauns klinšu ērglis, kurš ir gredzenots ar krāsainiem metāla gredzeniem. Ērglis kārto ligzdas zarus un sauc. Dažkārt gar ligzdu nolaižas arī klinšu ērgļa tēviņš Virsis.

27.11. – Šodien purvā spīd saule, tāpēc kameru akumulatori ir uzlādēti un varam atkal ielūkoties klinšu ērgļa ligzdā. Ērgļa tēviņš Virsis pušķo ligzdu ar svaigiem priežu zariem, dažkārt to dzird saucam ligzdas tuvumā.

15.10. – Vēl viens aplis ir noslēdzies un atkal ir klāt rudens. Mazie ērgļi jau ir ceļā uz ziemošanas vietām Āfrikā, tāpēc abas kameras ir atslēgtas. Taču arī rudenī ir vērojami apbrīnojami dabas skati un saklausāmas putnu balsis. Rudens klusumā, vērojot purva kameru, dažkārt ir dzirdamas zosu klaigas un rubeņu rudens riests. Purvs rīta agrumā ir miglā tīts un salnā apsarmojis, savukārt, vakarā to rotā rietošās saules sārtie stari. Pirms dažām dienām tika atjaunota klinšu ērgļa kameras darbība un ligzdā ir redzami svaigi priežu zari – tātad, ērglis uzturas ligzdas tuvumā. Būsim pacietīgi un sagaidīsim arī pašu ligzdas saimnieku.

10.09. – Uz atvadām, pirms došanās tālajā un bīstamajā ceļā uz ziemošanas vietām Āfrikā, Betiņsalas ligzdā īsu brīdi paviesojās mazo ērgļu pāris un ieklāja ligzdā dažus lapu koku zarus. Mazo ērgļu aizceļošana ir jau sākusies un pēdējie ērgļi ligzdošanas rajonus atstās septembra otrās dekādes beigās.

16.08. – Apses ligzdā uz brīdi paviesojas Trīzelnieku pāra jaunais ērglis. Neraugoties uz caunu klātbūtni, ērgļi jau otro gadu sekmīgi ligzdo netālu uzbūvētajā ligzdā. Ērglis tika apgredzenots ar krāsainu metāla gredzenu tā labākai pazīšanai no attāluma, uz otras kājas tika uzlikts gaiša metāla gredzens ar Latvijas gredzenošanas centrāles cipariem.

25.06. – Mazo ērgļu neapdzīvoto apses ligzdu par savu mājvietu ir izvēlējušās meža caunas. Divi mazie caunēni rotaļājas ligzdā, dienas lielāko daļu tie pavada ligzdas pamatnē izkasītā alā.

14.06. – Pēc ilgas prombūtnes mazo ērgļu pāris atkal apmeklē ligzdu Betiņsalā un pušķo to ar svaigiem egļu un izplaukušiem lapu koku zariem. Savukārt, klinšu ērgļu ligzdā pirms vairākām dienām paviesojās meža cauna. Dažkārt ligzdu apmeklē arī klinšu ērgļu tēviņš Virsis.

15.05. – Kaut arī apses ligzda šogad nav apdzīvota, mazie ērgļi to dažkārt izmanto kā vakariņu galdu. Šodien mazo ērgļu tēviņš uz ligzdu atnesa jauno zaķi, bet vēlāk to nogādāja perējošajai mātītei uz netālu esošo otro ligzdu.

14.05. – Vēl aprīļa beigās mazo ērgļu Betiņpāra ligzdā risinājās spraigi notikumi – ligzda tika intensīvi papildināta ar zariem, to apmeklēja kā tēviņš, tā arī vismaz četras dažādas mātītes un bija vērojama pārošanās. Vienai no mātītēm ir balts gredzenu ar melniem burtiem un izdevās noskaidrot tās izcelsmi – putns gredzenots kā jaunais ērglis Igaunijā 2012. gadā. Ligzdā tika novērots arī Latvijā, netālu no Betiņsalas, 2013. gadā gredzenots mazais ērglis ar oranžu plastmasas gredzenu. Sākotnējie notikumi liecināja par iespējamu ligzdošanu, taču lielās putnu mainības rezultātā nu ligzdā ir iestājies miers, to pa retam apmeklē kāds mazais ērglis. Arī klinšu ērgļa ligzdā sekmīga ligzdošana nav vērojama, ligzdā ik brīdi ielaižas klinšu ērgļa tēviņš Virsis. Agrās rīta un vēlās vakara stundās purvā ir pamanāma dzīvība – joprojām riesto rubeņi, sauc dzērves, melnās puskuitalas, kuitalas, dzeltenie tārtiņi, purva tilbītes un lielās čakstes, dzied vakarlēpji. Krēslā ir labi pamanāmas noziedējušo spilvju baltās pogaļas.

19.04. – Kopš 15. aprīļa Betiņsalas ligzdā ir atgriezies mazo ērgļu tēviņš Betiņš. Intensīvi tiek būvēta ligzda un notiek pārošanās. Ligzdas bedrīte tiek izklāta ar sausu zāli un svaigiem egļu zariem. Pirmā ola ir sagaidāma aprīļa pēdējās dienās.

09.04. – 7. aprīļa pusdienas laikā ligzdā ielaidās mazā ērgļa mātīte Betiņa. Ērglene cītīgi būvē ligzdu un gaida ierodamies tēviņu.

29.03. – Ir klāt vēl viens pavasaris un sācies mazo ērgļu gaidīšanas laiks. Pirmie mazie ērgļi jau sasnieguši Eiropu un aprīļa pirmajās dienās tie ir sagaidāmi arī pie mūsu ligzdām Betiņsalas eglē un Trīzelnieku pussalas apsē. Tikmēr purva kamerās dzirdams rubeņu riets, pie klinšu ērgļa ligzdas dzied lielās čakste, iesaucas pelēkā dzilna. Ik brīdi ligzdā ielaižas klinšu ērglis, kurš pacietīgi gaida savu otru pusi. Baudīsim pavasara mošanos!

22.03. – Kopš 21. marta klinšu ērgļu ligzdā risinās spraigi notikumi. Ziemas mēnešos ligzda nebija apdzīvota, jo ērgļi gatavojās ligzdošanai mākslīgajā ligzdā blakus salā. 21. martā ērgļu tēviņš Virsis sagaidīja jaunu draudzeni – gredzenotu, daļēji pieaugušu ērgleni. Par gados jaunu putnu liecina baltā josla uz astes un baltie spārnu laukumi. Tiek intensīvi būvēta ligzda, notiek pārošanās. Vēl viss ir iespējams!

07.12. – Kopš novembra vidus purva un klinšu ērgļa ligzdas kameras bieži nedarbojas, jo dienas kļūst īsākas un bieži ir apmācies. Līdz ar to saules paneļu saražotā enerģija nav pietiekama kameru darbības nodrošināšanai. Uzspīdot saulei, tiešraide atjaunojas. Tikmēr ir uzsnidzis pirmais sniegs un purvā ir iestājies ziemai raksturīgs klusums.

25.09. – Kopš 21. septembra klinšu ērgļu ligzdā atkal ir novērojams viens klinšu ērglis. Aprīlī ērgļu pāris ligzdu pušķoja ar svaigiem priežu zariem, taču vasarā tie netika manīti. Saullēktā ir dzirdams rubeņu riests.

31.08. – Ir klāt 1. septembris – skolnieki pošas uz skolu, bet jaunie mazie ērgļi uz ziemošanas vietām Āfrikā. Kaut arī jau vairākas nedēļas Frīdis ligzdā neuzturas, tas regulāri ir dzirdams tās tuvumā. Ar skaļiem saucieniem ērglis prasa barību, taču arvien retāk pieaugušie ērgļi to baro, ir jākļūst patstāvīgam. Tuvumā ir nopļautas pļavas, nokulti un aparti labības lauki – tās ir piemērotas barības ieguves vietas nepieredzējušajam ērglim. Tālo un bīstamo ceļu līdz ziemošanas vietām Āfrikā mazie ērgļi uzsāks septembra pirmajā pusē. Vēlēsim ērgļiem veiksmi un līdz nākošajam gadam, bet tikmēr turpināsim vērot purva kameru un centīsimies pamanīt kādu alni vai vilku vai vienkārši vērot un klausīties noslēpumaino purva ainavu!

19.08. – Pirmā diena, kad ērgļi nav dzirdami ligzdas tiešā tuvumā. Drīz mazie ērgļi uzsāks garo un bīstamo ceļojumu uz ziemošanas vietām Āfrikā.

18.08. – Jau ceturto dienu ērgļi nav ligzdā, kaut arī ērglēna saucieni regulāri dzirdami ligzdas tuvumā.

07.08. – Svētdien, 6. augustā, jaunais ērglis Frīdis izlidoja no ligzdas un vēl brīdi bija dzirdams ligzdas tuvumā.

04.08. – Jaunais ērglis Frīdis aktīvi vicina spārnus un vingrinās pirmajam lidojumam, kas strauji tuvojas. Ērglēns jau uzlaidās uz ligzdas augšējā zara un arvien biežāk sēž attālināti no ligzdas.

01.08. – Pirmo reizi naktī uz 1. augustu mazo ērgļu mātīte nenakšņoja ligzdā. Tā ir pazīme, ka Frīdis kļūst arvien patstāvīgāks un drīz izlidos no ligzdas.

28.07. – Mazo ērgļu ligzda līdzinās pārplēstam spilvenam un ir klāta ar jaunā ērglēna pūkām. Frīdis ir pilnībā apspalvojies un svētdien pirmo reizi bija jau izkāpis no ligzdas. Šādus jaunos putnus mēdz dēvēt par “zaru ērgļiem” (tulkojums no vācu valodas apzīmējuma Ästling), jo pirms pirmā lidojuma tie kāpelē pa ligzdas zariem. Vēl dažas dienas un ērglēns lidos.

19.07. – Ērglēns nepārtraukti knosās un cenšas atbrīvoties no pūkām. Jauno ērgļu apspalvojums ir tumši brūns ar metālisku spīdumu un klāts ar gaišiem raibumiem, tāpēc angliski mazos ērgļus sauc par mazajiem plankumainajiem ērgļiem (Lesser Spotted Eagle). Kad pūkas būs izkasītas un jauno spalvu makstis stingras, jaunais spalvu tērps būs piemērots lidošanai.

12.07. – Ligzdas apkārtnē ilgstoši līst, taču strauji augošās spalvas jau pasargā ērglēnu no izmirkšanas.

03.07. – Ērglēns kļūst patstāvīgs – rij nesaplosītas vardes un strupastes, arvien biežāk ligzdā ir viens, trenējas staigāt un vicināt spārnus.

30.06. – Jaunajam ērglēnam strauji aug spalvas, tas kļūst stabils uz kājām. Ērgļu mātīte arvien biežāk uzturas ārpus ligzdas – medī un pušķo ligzdu ar svaigiem zariem.

28.06. – Lai uzturētu tīrību, mazā ērgļa mātīte strauji augošā ērglēna ligzdā ieklāj svaigus lapu koku un egļu zarus.

26.06. – Lai gan vēl jāuzņem spēku, mazais putnēns jau patstāvīgi mēģina plosīt Betiņa atnesto brokastu laika vardi.

15.06. – Betiņa šodien aizņemta ar ligzdas izrotāšanu. Vairākas reizes uz ligzdu tika atnesti svaigi lapu koku zariņi, savukārt mazais ērglēns tikmēr kūņojās ligzdā viens pats.

14.06. – Mazais ērglēns krietni paaudzies kopš izšķilšanās brīža - tas jau spēj noturēt galviņu un prasīt barību.

12.06. – Betiņš, izmircis līdz pēdējai spalviņai, iepriecina Betiņu un mazo ērglēnu ar gardām brokastīm.

09.06. – Sīļu apciemojumi nerimstas. Betiņai pat uz brīdi bija jāpārtrauc mazā ērglēna barošana, lai to paslēptu zem spārniem no ziņkārīgajiem viesiem.

08.06. - Priecīgais notikums beidzot ir sagaidīts. Mazo ērgļu mazulis izšķīlies šorīt plkst. 9.20.

07.06. – Betiņš šodien ir savu uzdevumu augstumos. Dāma jau agrā rīta stundā devās savā ierastajā pastaigā, bet šoreiz pabija tajā neierasti ilgi – apmēram piecas stundas. Visu šo laiku Betiņš cītīgi sildīja oliņu, ik pa brīdim iesnaužoties.

06.06. – Ligzda izrotāta ar vairākiem svaigiem lapu koku zariņiem. Betiņa pacentusies, gaidot lielo notikumu - mazuļa šķilšanos. Savukārt sīļi mazo ērgļu ligzdā kļuvuši jau par ierastu parādību un turpina traucēt ērgļu pāra atpūtu.

02.06. – Pat spēcīgās vēja brāzmas neattur ziņkārīgos sīļus no ierastās pēcpusdienas vizītes mazo ērgļu ligzdā.

31.05. – Vējš pamatīgi plosa mazo ērgļu ligzdu eglē.

30.05. – Betiņš launagā sagādājis strupasti, bet ligzdā sastop vien olu. Dāma devusies pēcpusdienas pastaigā, tāpēc Betiņam ir laiks nedaudz atvilkt elpu. Mirkli vēlāk, uz īsu brītiņu, Betiņa, jau kā ierasts, atgriežas ligzdā ar jaunu ligzdas dekoru - lapu koku zariņu, un dodas tālāk savās gaitās. Viņai atgriežoties, Betiņpāra pēcpusdienas idilli ilgu laiku traucē ziņkārīgais sīlis.

25.05 – Purva kamerā labi iespējams novērot, kā zied makstainās spilves – viens no nozīmīgākajiem kūdras veidotājiem. Spilvu baltās pogaļas uz ciņiem ir labi pamanāmas sfagnu sūnu zaļajā klajumā.

23.05. – Jau atkal mazo ērgļu ligzdas tuvumā atlido kāds ziņkārīgs ērglēns, kad Betiņš ligzdā atvelk elpu un perē oliņu. Betiņai tuvojoties ligzdai no ikrīta pastaigas, viesis steigšus dodas prom.

20.05 – “Klinšu ērgļu ligzdā, ērgļu pārim vairākkārt uzbruka lielā čakste. Acīmredzot, tuvumā čakstēm ir ligzda. Vēl pirms vairākām desmitgadēm lielās čakstes bija reti sastopamas un ligzdoja tikai purvos. Pēdējos gados čakstu skaits ir ievērojami pieaudzis un tās ligzdo ne tikai purvos, bet arī krūmainās, ekstensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs” skaidro Uģis Bergmanis.

19.05. – Kā jau tas dāmām pieklājas, Betiņa šodien nododas skaistumkopšanai un pucē savu skaisto spalvu rotu.

18.05. – Betiņa otrajās brokastīs tiek pie gardas vardes, kas gandrīz pamanās izsprukt un pamest ligzdu.

17.05. – Betiņš var nedaudz pasnauduļot, kamēr dāma devusies rīta pastaigā. Betiņa, kā ierasts, atgriežas ligzdā ar egļu zariņu.

12.05. – Mazo ērgļu mazuļa šķilšanos varam sagaidīt ap 10.-11. jūniju.

10.05. – Betiņa dodas nelielā pastaigā un atgriežas ar egļu zariņu. Betiņš pa to laiku perē olu.

09.05. – Betiņš no rīta sagādā dāmai brokastis. Abi pārmij dažus vārdus un dodas atpakaļ savās gaitās - Betiņa perēt oliņu un Betiņš lūkoties pēc barības.

07.05. – Mazo ērgļu ligzdā pusdienu mielastu iztraucē kāds nelūgts viesis. Betiņš steigšus dodas ziņkārīgo ciemiņu dzīt prom, lai Betiņa var nesteidzīgi notiesāt prāvo vardi.

05.05. – Svētku nedēļā arī mazo ērgļu pāris sagādājuši pārsteigumu – pirmo olu! Līdz ar siltāka laika iestāšanos, beidzot sagaidīts pozitīvs rezultāts, kuru kavēja aukstie laika apstākļi. Uģis Bergmanis stāsta, ka tēviņš reizēm ligzdā aizstāj mātīti un pārņem perēšanas pienākumus, kas ir laba zīme.

02.05. – Viens no klinšu ērgļiem ligzdā izbauda pirmos maija saules starus, ik pa laikam, kārtojot savu cēlo spalvu rotu.

28.04. – “Pēdējās divas dienas, kad ir kļuvis siltāks, mazos ērgļus ligzdā mana samērā bieži. Betiņa praktiski visu laiku uzturas ligzdas tuvumā un bļaustās. Cerība uz olu ir ļoti maza, bet to pilnībā izslēgt nevar. Šāds gadījums, kad pēc pirmās kopulācijas mātīte kavējas ar pirmās olas dēšanu, man ir pirmo reizi. Iespējams, ka lielā aukstuma ietekmē, olas veidošanās netika stimulēta. Varbūt siltais laiks stimulēs nepieciešamos hormonus un ola tomēr tiks izdēta. Tuvākās dažas dienas būs izšķirošas,” skaidro Uģis Bergmanis.

21.04. – Kamēr purvā puteņo sniegs, ērgļu pāri tikuši pie skaistiem vārdiem. Mazo ērgļu pāris ieguvuši vārdus Betiņa un Betiņš, par godu meža masīvam, kur mazie ērgļi novijuši savu ligzdu, savukārt klinšu ērgļu pāris nokristīti par Priedi un Virsi.

19.04. - Šorīt mazie ērgļi sāk izklāt ligzdas bedrīti ar sausu zāli. Tā ir pazīme, ka drīz ir iespējama pirmā ola.

18.04. – Lieldienu brīvdienās piedzīvots kāds priecīgs notikums. “14.04. klinšu ērgļa ligzdā novērots ērgļu pāris. Abi putni ir pieauguši un nav vientuļi, ir cerība uz sekmīgu ligzdošanu turpmākajos gados. Kaut arī ērgļi šogad neligzdos, tie vairākas stundas pavadīja ligzdā, to papildinot ar svaigiem priežu zariem. Arī 17.04. ligzdu apmeklēja viens no ērgļiem,” stāsta Uģis Bergmanis.

13.04. – Mazā ērgļa mātīte sāk jau arvien ērtāk iekārtoties savā ligzdā, kas ierīkota eglē, gatavojoties lielajam notikumam. Uģis Bergmanis prognozē, ka pirmā ola varētu tikt iedēta no 17.-19. aprīlim.

09.04. – Ir uzieta jauna mazā ērgļa ligzda, turpmāk būs iespējams vērot šajā ligzdā notiekošo. “Arī 8.04. ligzdas tuvumā regulāri bija dzirdama ērgļu sasaukšanās un pārošanās. Zīmīgi, ka ligzdā ne reizi netika novērota mātīte. Šāda ērgļu uzvedība vedināja domāt par jaunas ligzdas esamību, kas apstiprinājās, pārmeklējot mežu, 200 metru attālumā atradu jauno ligzdu, arī eglē, aptuveni 20 metru augstumā. Ligzda bija svaigi papildināta ar lapu koku zariem un ligzdas bedrīte izklāta ar svaigiem egļu zariem. Pie jaunās ligzdas arī bija iespējama kameras uzstādīšana. Taču, bija nepieciešama pilnīgi visas sistēmas pārstādīšana, ko ar dēlu Jāni paveicām. Lai pēc iespējas mazāk traucētu ērgļus, kameru uzstādījām pēdējo, darbus pabeidzām krēslā,” komentē Uģis Bergmanis.

06.04. – Agrā rīta stundā mazais ērglis lepni gozējas eglē ierīkotajā ligzdā.

05.04. – Purvā plosās vējš, bet putnu dziesmas neapsīkst.

04.04. – Uz īsu brīdi ligzdu purvā apmeklē cēlais klinšu ērglis.

03.04. – Nedēļas sākumu ieskandina putnu koris.

31.03. - Marta pēdējā dienā purvu sedz balta sniega kārta.

30.03. - “Klinšu ērgļa ligzda atrodas purvā uz salas. Tā ir mākslīga ligzda, kuru uzbūvēju 2010. gadā. Ligzda ir regulāri apdzīvota, arī iepriekšējā gadā tajā izauga jauns klinšu ērglis. Rodas iespaids, ka šogad ligzdas rajonā uzturas tikai viens pieaugušais putns, kurš paretam ielido ligzdā un pakārto zarus. Vēl šogad no ligzdas rītos ir labi dzirdams rubeņu riests,” stāsta Uģis Bergmanis.

29.03. - Ieņemam starta pozīciju, lai būtu pavisam tuvu klāt un vērotu, kā mostas pavasaris LVM purvā.