Ozola audzēšana

Rudenī jāsalasa zīles, kas sakritušas zem kāda ozola.

Salasītās ozolzīles var sēt arī uzreiz pēc salasīšanas – rudenī, svarīgākais, lai tās uz ziemošanas laiku nonāktu saskarsmē ar zemi – vienalga, vai tā uzreiz ir dobe, vai maisiņš ar kūdru.

Sējot zīles, starp tām jāatstāj ap 3 centimetru atstarpe, savukārt bedrītes dziļumam jābūt vismaz 3 centimetri – ja zīle nebūs pietiekami dziļi, aukstā ziemā tā var nosalt. Kad zīles ir sasētas, tās jāpasargā no pelēm un žurkām – vislabāk līdzēs apsegšana ar egļu skujām. Var atzīmēt vietu, kur zīles ir iesētas, lai pavasarī zinātu, kur meklēt jaunos ozola asniņus. Skujas noņem pavasarī, kad nokusis sniegs un atkususi zeme. Vasarā var pieskatīt – ja ļoti sauss, var palaistīt. Noteikti vajadzētu raudzīt, lai jaunos ozolus nepāraug nezāles, vēlams dobītes apravēt.

Salasītās zīles saber maisiņā, samaisot kopā ar kūdru vai granti, lai zīles ziemošanas laikā neizkalstu un nezaudētu savu dīgtspēju. Tad jānoliek ziemu glabāties vēsā vietā, piemēram pagrabā, uzmanīgi izvēloties vietu, lai netiek klāt peles un žurkas.

Līdzīgi kā egles un priedes, zīles sēj no aprīļa līdz maija vidum. Vispirms tās jāsēj kastītē, atstājot apmēram 4 cm atstarpes starp zīlēm. Laistīšana reizi 2-3 dienās. Kad parādās pirmie dīgļi, jūnija vidū pēc salnām var nest ārā, un kastīti novietot pusēnā.