Pētījuma mērķis ir noskaidrot biokurināmā sagatavošanas darba ražīgumu atkarībā no sortimentu struktūras un noskaidrot izmaksas ietekmējošos faktorus, veicot mehanizētu jaunaudžu kopšanu. Pētījumā veikti jaunaudžu kopšanas izmēģinājumi, salīdzinot 5 darba metodes. Pielietojot pirmo darba metodi harvesters gatavo standarta kopšanas darba uzdevumā noteiktos sortimentus kā arī daļēji atzarotu tehnoloģisko koksni, kuras tievgaļa caurmērs ir sākot no 50 mm. Pirmā darba metode neparedz mežizstrādes atlieku vākšanu, kā arī paketēšanas funkcijas izmantošanu. Otrā darba metode arī paredz gatavot standarta kopšanas darba uzdevumā noteiktos sortimentus. Biokurināmo gatavot no koku galotnēm un stumbriem, kuri nav izmantojami papīrmalkas sortimenta gatavošanai. Sagatavotajam tehnoloģiskās koksnes sortimentam jābūt daļēji atzarotam ar tievgaļa caurmēru sākot no 30 mm. Trešā darba metode paredz gatavot tehnoloģisko koksni no visiem stumbriem, kas nav atbilstoši zāģbaļķu sortimenta (10 X 14 un 14 X 18) gatavošanai. Biokurināmā sortimentus gatavo no galotnēm un sīkkokiem, daļēji atzarotus, ar tievgaļa caurmēru sākot no 30 mm. Ceturtā darba metode paredz tehnoloģisko koksni gatavot no visiem stumbriem, kas nav atbilstoši zāģbaļķu sortimenta (14 X 18) gatavošanai. Biokurināmo gatavo daļēji atzarotu, ar tievgaļa caurmēru sākot no 30 mm. Piektajā darba metodē tiek gatavots tikai biokurināmais, sortimentus daļēji atzarojot. Darba procesā harvesters iespēju robežās izstrādā visus sīkkokus un krūmus, kuru augstums pārsniedz 4 m un to caurmērs ir lielāks par 30 mm. Izņemot pirmo darba metodi, pārējās ir saistītas ar aktīvu paketēšanas funkciju izmantošanu. Salīdzinot izstrādes operācijas darba ražīgumu dažādu dimensiju kokiem, konstatēts, ka koku caurmērs būtiski ietekmē darba laika patēriņu 1 koka apstrādei. Tas skaidrojams ar atšķirīgu pieeju koku apstrādē, mazo dimensiju kokus izmanto galvenokārt biokurināmā sagatavošanā, bet lielāku dimensiju kokus izmanto tradicionālo sortimentu gatavošanā, tādējādi palielinot darba laika patēriņu sortimentācijas darba elementam. Tāpēc izstrādes darba ražīguma raksturošanai jāizmanto vienādojumi, kuros ražīgumu determinējošais faktors ir koku caurmērs. Pētījuma rezultāti liecina, ka labākā izmaksu un ieņēmumu attiecība novēlotā jaunaudžu kopšanā veidojas, gatavojot standarta apaļos kokmateriālus (zāģbaļķus, sīkbaļķus un papīrmalku) un daļēji atzaroto sīkkoku sortimentu pārstrādei biokurināmajā. Projekta laiks 03.01.2013. - 30.06.2013. Darba izpildītāji Andis Lazdiņš, Agris Zimelis, Santa Kalēja, Kristaps Makovskis, Juris Kalniņš, Agris Pobiaržens, Jānis Stalīdzāns, Modris Okmanis, Gints Spalva, Juris Kalniņš, Gatis Rozītis, Agris Pobiaržens, Jānis Stalīdzāns, Kristaps Makovskis. Pētījums īstenots Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.