Platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā (2020. gads).

Platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā (2020. gads).

 

Izpētes projekta Platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgltspējīgā mežsaimniecībā Latvijā pētījumu programmā 2016.-2020. gadā vietējo un svešzemju platlapu sugu audzēs iekārtoti 62 pastāvīgie parauglaukumi (parauglaukuma platība 706,5 m2). Parauglaukumi iekārtoti šādās mežaudzēs: ozola (Quercus robur) – 16 parauglaukumi, liepas (Tilia cordata) – 12, kļavas (Acer platanoides) – 10, vīksnas (Ulmus laevis) – 10, skābarža (Carpinus betulus) – 4, dižskābarža (Fagus sylvatica) – 3, ailantlapu riekskoka (Juglans ailanthifolia) – 3, sarkanā ozola (Quercus robur) – 2 un kalnu kļavas (Acer pseudoplatanus) – 2 parauglaukumi. Parauglaukumos pēc vienotām, starptautiski akceptētām metodēm, veikti koku, krūmu (paauga un pamežs), lakstaugu/sīkkrūmu un sūnu/ķērpju sugu sastāva, audžu vitalitātes, ražības un citu audzes parametru mērījumi. Parauglaukumu tīkls ir pamats regulāriem turpmākiem platlapju mežaudžu parametru mērījumiem, bet projekta laikā uzkrātās datu kopas par audžu struktūru būs nozīmīgs informācijas avots platlapju mežaudžu attīstības pētījumiem nākotnē mainīgas vides apstākļos Latvijā.

Latvijas mežos vecākie ir ozola un liepas indivīdi, kas mežaudzēs sasniedz 200 gadu vecumu, savukārt vecākie kļavas un vīksnas indivīdi platlapju mežaudzēs sasniedz 100 gadu vecumu. 190 gadus vecas ozola mistraudzes krāja ir 774,8 m3ha-1, tekošais pieaugums – 7,8 m3ha-1g-1, 190 gadus vecas liepas mistraudzes krāja ir 1127,1 m3ha-1, tekošais pieaugums – 13,1 m3ha-1g-1, 125 gadus vecas skābarža mistraudzes krāja ir 540,3 m3ha-1, pieaugums – 8,3 m3ha-1g-1, 50 gadus vecas vīksnas tīraudzes krāja ir 589,4 m3ha-1, pieaugums – 17,3 m3ha-1g-1, bet 60 gadus vecas kļavas mistraudzes krāja ir 559,1 m3ha-1, pieaugums – 17,0 m3ha-1g-1. Ražīgas ir svešzemju sugu plantācijas tipa audzes: 40 gadus vecas dižskābarža audzes krāja ir 617,5 m3ha-1, pieaugums – 25,1 m3ha-1g-1, 35 gadus vecas kalnu kļavas – 348,5 m3ha-1, pieaugums – 20,3 m3ha-1g-1, 35 gadus vecas sarkanā ozola audzes krāja ir 262,4 m3ha-1, pieaugums – 16,4 m3ha-1g-1 un 50 gadus vecas riekstkoka audzes krāja ir 442,7 m3ha-1, pieaugums – 14,0 m3ha-1g-1.

Lielākais nedzīvās koksnes apjoms ir parastā ozola – 77,3 m3ha-1 un sarkanā ozola – 38,9 m3ha-1 audzēs; mazākais – skābarža – 27,2 m3ha-1 un dižskābarža – 16,6 m3ha-1 audzēs.

Kā vietējo sugu mežaudzēs, tā arī svešzemju platlapu sugu plantācijas tipa mežaudzēs, indivīdi ir veselīgi, lapu zudums vainagā ir neliels, defoliācija visos mežaudzēs tipos ir mazāka par 25,0 %: liepai (h > 20 m) – 15,0 %, kalnu kļavai – 16, 0 %. Vainaga blīvums platlapu sugām ir lielāks par 50,0 % – skābardim – 71,3 %, liepai (h > 20 m) – 69,6 %, dižskābardim – 65,4 %. Veselīgāks vainags platlapju mežaudzēs ir parastajai liepai un parastajam dižskābardim.

Platlapju mežaudzēs uzskaitītas 142 epifītās ķērpju un sūnu sugas (73 sūnas un 69 ķērpji), no tām 22 sugas ir dabisku mežaudžu indikatorsugas. Ar epifītiem bagātākās kokaugu sugas ir parastais ozols un parastā liepa.

Izveidota Latvijas platlapju mežaudžu ģeobotānisko aprakstu datubāze (TURBOWEG), kurā uzkrāti 1675 ģeobotāniskie apraksti un kas ir iekļauta Eiropas Boreālo mežu Veģetācijas Datubāzē (EBFVD) un ir indeksēta Globālajā Veģetācijas Datubāzē (GIVD) un Eiropas Veģetācijas Arhīvā (EVA). Izveidota Latvijas platlapju meža augu sabiedrību sintaksonomiskā klasifikācijas sistēma, kurā ir četras Eiropas nemorālo vasarzaļo platlapju mežu augu sabiedrību klases un septiņas augu sabiedrību savienības, kas ir arī galvenie Latvijas platlapju mežu biotopu tipi. Balstoties uz šiem mūsu pētījumā iegūtajiem datiem, Latvijas platlapju mežu sabiedrības un biotopi ir iekļauti vienotā Eiropas biotopu klasifikācijas sistēmā EUNIS.

Balstoties uz Valsts Meža reģistra datubāzes datiem ir sagatavots Latvijas mežaudžu sugu (21suga), meža tipu (21 tips), meža tipu hidromorfo rindu un meža tipu trofisko grupu atlants.

Pētījumus pēc AS "Latvijas valsts meži" pasūtījuma veica LVMI Silava pētnieku komanda pētnieka Māra Laiviņa vadībā.

 

Pētījuma dokumenti
30 • 06 • 2021Platlapji_etaps_2020 Lasīt tagad 
30 • 06 • 2021Platlapji_2016_2020 Lasīt tagad 
Esam sertificēti

SC ISO 50001 m