Platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā 2017

Platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā 2017

A/S “Latvijas valsts meži” un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” sadarbības projekta “Platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā” II etapa programmā 2017. gadā veikti pētījumi galvenokārt par ozola audžu izplatību Latvijā, ozola audžu struktūras īpatnībām un attīstības tendencēm.

Darba gaitā ir papildinātas mežaudzes raksturojošu parametru un vides datu kopas (kvartāro nogulumu tipi, dati par pazemes ūdeņiem, meteoroloģiskie dati), papildinātas augu sabiedrību aprakstu datubāzes, uzlabota to struktūra.  Izstrādātas platlapju mežaudžu izplatības karšu sastādīšanas metodes. Ozola audzēs iekārtots pastāvīgais parauglaukumu tīkls (16 parauglaukumi) ilglaicīgiem (monitoringa tipa) ozola audžu struktūras un dinamikas pētījumiem. 

Pētījumos iegūtie rezultāti un secinājumi sekmēs mežzinātnes fundamentālo un lietišķo problēmu risinājumu. Svarīgākās atziņas:

1) Ozola audzes ir ražīgas, pašlaik pāraugušu (190-220 vecas audzes) ozola audžu kopējā krāja pārsniedz 700 m3/ha. Pāraugušajās ozola audzēs krājas uzkrāšanās joprojām ir pietiekami intensīva (gadskārtu platumi pēdējos desmit gados ir vidēji 1 mm gadā).

2) Ozola audzes ir veselīgas, lapu zudums vainagā ir 20.8 % (nedaudz bojātas audzes), nav atšķirību ozola vainaga defoliācijā starp dažādiem valsts reģioniem.

3) Izstrādāta ozola augu sabiedrību (audžu) klasifikācija, katrā no tām iekārtoti parauglaukumi ilglaicīgiem monitoringa novērojumiem. Regulāri atkārtoti pētījumi parauglaukumos ļaus pieņemt pamatotus slēdzienus par audzes attīstības tendencēm, objektīvie dati būs izmantojami vides aizsardzības organizācijās un institūcijās.

4) Parastā ozola dabiskā atjaunošanās noris sekmīgi, vidēji audzēs atjaunojas 1719±139 koki/ha. Turklāt atjaunošanās vienlīdz sekmīga ir visā Latvijas teritorijā, novērots, ka Rietumlatvijā vidēji atjaunojas 1852±190 koki/ha, bet Austrumlatvijā tikai nedaudz mazāk – 1529±199 koki/ha.

5) Ozola un platlapju audzes kopumā raksturojas ar augstu ģenētisko (oša, ozola, vīksnas/gobas haplotipu struktūra), sugu un ekosistēmu daudzveidību.

6) Koptās jaunaudzēs dzīvnieku bojājumu apjoms ir mazāks, pēc kopšanas ir samazinājies slimību un kaitēkļu nodarīto bojājumu apjoms, taču apmēram 7% no visiem bojājumiem ir veicinājusi tieši mežistrāde. Lai gan bojājumu vietas – bojātās koka daļas koptās un nekoptās audzēs kopumā ir līdzīgas, koptās audzēs lielākoties bojāta tikai apakšējā stumbra daļa, kamēr nekoptās audzēs lielāks bojājumu īpatsvars aptver visu stumbru no saknes līdz galotnei, tādējādi kopumā nodarot lielākus zaudējumus mežsaimniecībai.

 

Abstract

In the second stage of JSC “Latvia’s State Forests” and LSFRI “Silava” cooperation project “Stabilizing role of broad-leaved forest stands in sustainable forest management in Latvia” research was mainly focused on distribution, structural characteristics and development of oak stands.

Parameters of the forest stands, environmental data sets (quarterly sediment types, groundwater and meteorological data), database of plant communities descriptions have been supplemented and structure improved. Drawing methods of Broadleaf forest stand distribution maps has been developed. Grid of permanent long-term oak forest stand sampling plots (16 sampling plots; monitoring type) was created for oak stand structure and dynamics studies.

The research results and conclusions will contribute to the solution of the fundamental and practical problems of forestry. Key findings:

  1. Oak stands are productive, currently the total standing volume of overgrown oak stands (190-220 y) exceed 700 m3/ha. In overgrown stands the increase of standing volume is intense enough (averaging 1 mm per year).
  2. Oak stands are healthy with 20.8 % defoliation (in slightly damaged stands) and there are no differences between different regions of Latvia.
  3. Classification of oak stand plant communities has been developed and long-term monitoring sampling plots has been created according to the classification. Regularly repeated studies in sampling plots will allow the adoption of reasonable conclusions about the development trends of oak stands, objective data will be accessible by environmental organizations and institutions.
  4. Natural regeneration of oak is successful averaging 1719±139 trees/ha. In addition, regeneration is evenly successful in different parts of Latvia – eastern part of Latvia 1852±190 trees/ha, western part of Latvia 1529±199 trees/ha.
  5. Oak and broadleaf stands in general are characterized by a high genetic diversity (structure of ash, oak, white elm/elm haplotypes), species and ecosystem diversity.
  6. The number of damages caused by animals is smaller in managed young stands. The number of damages caused by diseases and pests has decreased after young stand management, but about 7 % of all damage is directly attributable to forestry. Even though the type of damage in managed and untreated stands are similar, those in managed stands usually are found only on the lower part of the stem, while in untreated stands, damages are found on all the stem tall causing greater losses to forestry.

Projekta dokumenti
05 • 07 • 2018Platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā 2017 Lasīt tagad 
Esam sertificēti

SC ISO 50001 m