Meža apsaimniekošanas risku izmaiņu prognozes un to mazināšana (2020. gads)

Meža apsaimniekošanas risku izmaiņu prognozes un to mazināšana (2020. gads)

 

Nodevumos atspoguļoti galvenie rezultāti, kas sasniegti visā pētījuma realizācijas laikā (2015.–2020. gads).

Meteoroloģiskajiem faktoriem ir būtiska, nelineāra ietekme uz koku pieaugumu, un to ietveršana augšanas gaitas modeļos uzlabo aprēķinu precizitāti. Šajā pētījumu posmā veiktā radiālo piegumu analīze papildināma ar augstumu pieaugumu limitējošo faktoru vērtējumu. Tāpat rekomendējams ietvert adaptāciju raksturojošās pazīmes selekcijas indeksā, īpaši gadījumos, kad plānota stādmateriāla veģetatīvā pavairošana, lai veicinātu jauno audžu piemērotību sagaidāmajiem klimatiskajiem apstākļiem. Šajā aspektā jau uzsākti atsevišķi pētījumi ar mērķi novērtēt klimata un genotipa mijiedarbības ietekmes izmantošanas iespējas audžu vitalitātes un ražības kāpināšanā, kā arī veikts praktisks darbs meža selekcijas programmas ietvaros, kā vērtējot atsevišķas ar adaptāciju saistītas pazīmes, tā nodrošinot klimatiski piemērotu genotipu iekļaušanu priedes selekcijas populācijā. Izstrādāti modeļi dižskābarža un lapegles augšanas gaitas raksturošanai. Apliecināts, ka Latvijas rietumu daļā iespējams izveidot ražīgas dižskābarža audzes. Stādāmo materiālu audžu ierīkošanai rekomendējams ievākt no pluskokiem mūsu valsts apstākļos, par ko liecina konstatētā šo genotipu straujā augšana un sekmīgā adaptācija.

Klimata pārmaiņu kontekstā rekomendējams diversificēt koku sugas mērķtiecīgā meža atjaunošanā, palielināt melnalkšņa īpatsvaru. Ņemot vērā liepas un kļavas jaunaudžu kopšanas eksperimentu rezultātus, kā perspektīvi rekomendējami biezumi 800–1300 koki ha⁻¹. Taču, pieņemt lēmumu par šo koku sugu izmantošanu, jāņem vērā pārnadžu populācijas blīvums konkrētajā teritorijā. Rekomendējams izmantot mistrojumu meža masīva līmenī, mistrojumu audzes izmantojot tikai noteiktu, zināmu bojājumu mazināšanai, kur ir pietiekama informācija par šādas pieejas efektivitāti, jo mistraudzes atsevišķos gadījumos ir būtiski mazāk noturīgas, nekā tīraudzes.

Pētījuma ietvaros ierīkoti 32 jauni pētnieciskie stādījumi ar mērķi analizēt izvēlēto koku sugu augšanas gaitu, stumbra kvalitāti, mežsaimniecības riskus un raksturot perspektīvas šo sugu plašākai izmantošanai.

Saskaņā ar plānoto, rezultāti aprobēti zinātniskās publikācijās, bijuši par pamatu 2 doktora disertāciju izstrādei un meža nozares dalībnieki par tiem informēti Mežzinātnes dienās, kā arī atsevišķos organizētos semināros.

Pētījumu pēc LVM pasūtījuma realizēja Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”,  laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam. Pētījums īstenots LVMI Silava, vadošā pētnieka Āra Jansona vadībā.

 

Pētījuma dokumenti
18 • 06 • 2021Pārskats klimats 2020 Lasīt tagad 
18 • 06 • 2021Kopsavilkums klimats 2015 - 2020 Lasīt tagad 
Esam sertificēti

SC ISO 50001 m