11 • 01 • 2016
Putnu rūpe – izturēt līdz pavasarim
Lai gan aizvadītā gada izskaņa izcēlās ar siltu un ziemai neraksturīgu laiku, jaunais gads iesācies ar krietnu salu un baltām kupenām koku galotnēs. Meža dzīvniekiem un putniem tas ir pārbaudījumu laiks – cītīgi jāmeklē barība, jāizvairās no uzbrucējiem un veiksmīgi jāiztur līdz pavasarim.
Rudens aizvadītajā gadā nepavisam nevēlējās atdot savas pozīcijas ziemai. Par to liecināja daudzviet un bieži ieraugāmi to sugu sīkdzīvnieki, kuriem ierasti jau vajadzēja būt sastingušiem ziemas guļā vai mirušiem. Īpašu aktivitāti izrādīja dažu sugu mušas, odi, naktstauriņi, zeltactiņas, zirnekļi, māņzirnekļi, arī parastās vardes.
Bez grūtībām varēja atrast ziedošas puķes, izplaukušus pūpolus. Mežā auga sēnes, tostarp ēdamās – gailenes. Decembrī šīs sēnes daudzviet Latvijā bija atrodamas arī 2001. gadā, bet 2007. gadā Kurzemes mežos tās varēja lasīt pat janvārī.
Konkurence un drošība
Ziemas saulgrieži liecina, ka iestājusies astronomiskā ziema. Lai gan aizvadīta gada garākā nakts, dienas ir salīdzinoši īsas. Šī iemesla dēļ gaismā aktīvajiem dzīvniekiem, pirmkārt, vairākumam putnu, astronomiskās ziemas sākums ir raižu pilns laiks – dienas jāizmanto pilnvērtīgi. Visu ieilgušo rudeni apstākļi bija putniem labvēlīgi. Nu jāpagūst uzņemt nepieciešamās barības daudzums mazāk dāsnos apstākļos. Turklāt, ja vajag, jācīnās par labākajām barības vietām ar konkurentiem. Un, protams, jāuzmanās no apēst gribētājiem.
Sēkliņu un kukaiņu meklējumos, nepārtraukti sasaukdamies, daudzviet klīst mazputniņi, kuri drošības dēļ ziemā apvienojušies bariņos – vairāk redzīgu acu un dzirdīgu ausu. Patstāvīgos pulciņos kopā turas svilpji jeb sarkankrūtīši, kas ziemā pārtiek no dažādām sēklām un pumpuriem. Bariņos rosās arī garastītes un dažādu sugu zīlīši. Parasti šajos bariņos sev vietu atrod arī viens vai divi dzilnīši, nereti – kāda mizložņa. Turpat līdzās mazputniņiem itin bieži nokaltušus kokus „apstrādā” kāds mazais dzenis. Bariņā konkurence ir lielāka, toties – drošāk.
Turpretim pa vienam droši šajā laikā mežos dzīvo augumā dižākie dzeņveidīgie putni – melnās un pelēkās dzilnas, kas meklē kukaiņu kāpurus. Bet savas personīgās kalves ierīkojuši dižraibie dzeņi. Ja ir gana labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, no saullēkta līdz pat pēcpusdienas krēslai dzirdams, kā viņi, sīkas sēkliņas lobīdami, kaļ čiekurus.
Augumā dižāko Latvijas plēsīgo putnu – jūras ērgļu – galvenais iztikas avots ziemā ir prāvāku dzīvnieku līķi. Pie tiem mieloties parasti sapulcējas arī kraukļi, nereti atlido arī visbiežāk ieraugāmie plēsīgie putni – peļu klijāni. Atšķirībā no siltās sezonas, tagad uzkrītoši ir vārnveidīgie ziemas klaidoņi – sīļi, kas, apkārtni un cits citu pieskatīdami, siro ķērcošās kompānijās. Žagatas gan nav savstarpēji tik draudzīgas, bet nereti tomēr ir ieraugāmas nelielās grupās.
Mežu eglājos savas smalkās balstiņas visu diennakts gaišo periodu skandina Latvijas augumā mazāko spalvaino lidonīšu – zeltgalvīšu – bariņi. Zeltgalvīši šajā laikā ir mežam vien uzticīgi lidoņi, tāpat kā, medņi, rubeņi, mežirbes, cekulzīlītes, krustknābji.
Pārdzīvot ziemu
Ziemā pārsvarā ir ieraugāmi nometnieki putni un klejotāji putni. Teju visi gājputni ir prom, izņemot kādu gulbi, pīli, nekas neparasts, ja ierauga pelēko mežstrazdu vai melno mežstrazdu pieaugušos tēviņus (visas mātītes un jaunuļi aizlidojuši). Citu putnu koncentrēšanās vietās sev ēdienu mēģina nomedīt vistvanagi. Visiem galvenās rūpes – izdzīvot līdz pavasarim: pārdzīvot ziemu, lai kāda tā būtu.
Lasīt vairāk:
