13 • 10 • 2015
Rīgas arhitektūras Gada balvā – divas atzinības
Pasaules arhitektūras dienā desmito reizi tika pasniegta 2015. gada balva Rīgas arhitektūrā – šogad Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai. Ēkas pārbūve un jaunbūve Vaiņodes ielā 1, kurā saimnieko AS „Latvijas valsts meži”, saņēma divas atzinības: sabiedrības atzinību un atzinību par arhitektoniski veiksmīgu Latvijas nacionālās bagātības – koka – izmantošanu, veidojot Rīgas pilsētvidē sabiedrībai atvērtu telpu.
„Šogad tika pieteikti ļoti daudz interesanti projekti, kuru kvalitāte bija pilnībā atbilstoša skates mērķim – veidot kvalitatīvu pilsētvidi un arhitektūru Rīgā. Tāpēc kopā ar žūrijas pārstāvjiem mums bija patiess gandarījums piešķirt īpašas atzinības, izceļot šo objektu arhitektoniskās izcilības. Novērtējam arī sabiedrības aktīvo iesaisti pretendentu vērtēšanas procesā un tāpēc arī šogad pasniedzam īpašu „Sabiedrības atzinību” būvei, ko novērtējuši Rīgas iedzīvotāji un galvaspilsētas viesi,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
„Otrā elpa” jaunam sākumam
Padomju laikā šī teritorija vairāk nekā 19 000 m2 platībā piederēja armijai, un pēc neatkarības atgūšanas tā gadiem stāvēja tukša un neizmantota, glabājot pat mācību mīnas. Visapkārt teritorijai slējās augsta betona siena, aiz kuras bija redzama balta U veida celtne. Kad īpašums ieguva jaunu saimnieku, sākās teritorijas sakopšanas darbi. Esošās ēkas rekonstrukcija un paplašināšana sākās 2013. gada jūlijā.
Šo darbu veikšanai izmantoti 75% vietējo materiālu. Vēsturiskā ēka tika uzspodrināta, bet jaunā stiklotā būve tika veidota tā, lai abas savstarpēji harmoniski sasauktos – tām ir vienāds dzegas augstums, ēku fasādes atrodas vienā plaknē.
Ņemot vērā galvenā nomnieka – AS „Latvijas valsts meži” – vēlmes, ēkas tapšanā maksimāli tika izmantoti kokmateriāli gan nesošajās būvkonstrukcijās, gan apdares materiālos. „Mēs vēlējāmies, lai ēkas būvniecībā izmanto videi draudzīgus materiālus, biroja apkurināšanai – atjaunojamos dabas resursus. Tāpat vēlējāmies, lai ēka būtu viegli sasniedzama, netālu būtu sabiedriskā transporta pieturvietas. Būtu skaisti, ja varētu strādāt meža vidū, tomēr mums jādomā, lai darbinieki varētu ērti nokļūt līdz darbam. Svarīgākais faktors bija visu uzņēmuma Rīgas biroju darbiniekiem beidzot radīt iespēju strādāt zem viena jumta,” stāsta LVM komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.
Koka detaļas
Projekta autori, arhitektu birojs „5.iela” īstenojuši ideju par priekšdārza izveidi ēkas pagalmā, kas rada ne tikai mājīgu parka gaisotni līdzās mašīnu pārpilnajai Ulmaņa gatvei un novērš apmeklētāju uzmanību no stāvlaukuma, bet arī rada sajūtu, ka mežs ienāk pilsētā. Jauno kociņu stādījumi ceļā uz ieeju ēkā harmoniski sasaucas ar fasādes vertikālajām koka joslām, padarot vizuāli lielāku arī ēkas iekšpagalmu.
Arī ēkas iekštelpās, durvju apdarē, interjera priekšmetu izvēlē priekšroka ir dota kokam. Ievērības cienīgs ir ēkas ieejas vestibils – divu stāvu augstumā izvietos skulpturāls interjera objekts – savdabīga interpretācija par koka dēlīšu apšuvumu, bet jau pilnīgi citā kvalitātē. Objekta 46 individuālie paneļi ir darināti no Latvijā augošo koku sugu – priedes, egles, lapegles, ozola, oša, liepas, kļavas, apses, vīksnas, melnalkšņa un bērza – koksnes. Objekts kompozicionāli labi sabalansēts un spējis iekļaut sevī lielas konferenču zāles durvis un pāris vēdināšanas restes.
Ēka ir labi aprīkota arī no inženiertehniskā viedokļa. Visā ēkā izveidota kopīga centralizēta vēdināšanas – dzesēšanas sistēma, ko vada ēkas vadības sistēma, nodrošinot maksimāli efektīvu resursu izmantošanu no energopatēriņa viedokļa. Ēka ir aprīkota ar ārējām žalūzijām, kas mazina saules ietekmi vasarā.
Labākie no labākajiem
2015. gada balvai izvirzītos objektus vērtēja pārstāvji no Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības. Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, kultūras iestāžu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras un veselības aprūpes iestāžu kategorijām. No vairāk nekā 950 pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā tālākai izvērtēšanai tika izvirzītas 24 būves. Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā.
Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos.
