2013

PĒC 50 GADU PĀRTRAUKUMA - ZILSPĀRNU SMILTĀJSISENIS ATKAL LATVIJĀ

Šogad Gada kukaiņa 2013 godā ir raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens. AS "Latvijas valsts meži" vides plānošanas speciālisti Mārtiņš Kalniņš un Kaspars Liepiņš, apsekojot Kaļņa ezera apkārtnes mežus Gulbenes novadā, šogad ir atraduši otru "zilspārnaino" siseņu sugu - zilspārnu smiltājsiseni Sphingonotus caerulans.

Latvijas Sarkanās grāmatas 1998.gada izdevumā, kas ir jaunākais informācijas avots par abām minētajām siseņu sugām, gan raibspārnu, gan zilspārnu siseņu kartes izskatās līdzīgi tukšas. Gada kukaiņa 2013 akcijas laikā raibspārnu smiltājsisenis atrasts vairākās vietās Latvijā, tomēr zilspārnu smiltājsisenim šī atradne Latvijas valsts mežos pagaidām ir vienīgā atradne Latvijā pēdējo 50 gadu laikā un vienīgā atradne Latvijas ziemeļaustrumu daļā.

 

Stāsta M.Kalniņš: "Pēc mūsu pašreizējām zināšanām, zilspārnu smiltājsisenis apdzīvo atklātas, sausas, galvenokārt smilšainas vietas ar retu augāju - kāpas un virsājus. Tā kā šī siseņu suga nespēj veikt tālus pārlidojumus, tad visticamāk zilspārnu smiltājsisenis šeit ir dzīvojis jau ilgstoši un izmantojis gan dabiskos, gan cilvēka darbības rezultātā izveidojušos smiltājus. Kaļņa ezera apkārtnes mežos zilspārnu smiltājsisenis atrasts trīs gadus vecā izcirtumā, nu jau priežu jaunaudzē. Spriežot pēc vairākiem desmitiem novēroto siseņu, sugai šobrīd te ir piemēroti dzīves apstākļi. Tā kā dabiski veidojušies smiltāji un virsāji Latvijā (iekšzemē) ir ļoti reti sastopami, tad ar smiltājiem saistītās kukaiņu sugas lielākoties ir atkarīgas no cilvēka darbības (ceļmalas, mineralizētās (ugunsdrošības) joslas, karjeri, izcirtumi). Priedēm augot, sisenim būs jāmeklē jauna dzīves vieta."

 

 

Raibspārnu smiltājsisenis (kreisajā pusē) un zilspārnu smiltājsisenis (labajā pusē) Kaļņa meža masīvā

 

LVM vides plānošanas speciālists M.Kalniņš atzīst: "No meža apsaimniekošanas viedokļa, šī meža masīva apsaimniekošana ir sava veida izaicinājums. Izaicinājums tādēļ, ka šeit ir sastopamas gan abas (!) retās un aizsargājamās siseņu sugas, kuras ir atkarīgas no smiltāju (ceļmalu, izcirtumu-jaunaudžu) esamības, gan retās un aizsargājamās vaboļu sugas - skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium un Šneidera mizmīlis Boros schniederi, kuras ir atkarīgas no veco priežu mežu (ar sausokņiem un kritalām) klātbūtnes."

 

Latvijas siseņu un sienāžu fauna salīdzinoši ar citām kukaiņu grupām ir labi apzināta. Tos ir pētījis jau pasaulslavenais lībiešu izcelsmes entomologs Kārlis Princis (1893.-1978.), kuram šogad apritētu 120 gadu jubileja. Tomēr joprojām ir pieejama tikai fragmentāra informācija par reto, tai skaitā abu "zilspārnaino" siseņu sugu izplatību un sastopamību. Tādēļ ikviens ar saviem novērojumiem var sniegt būtisku ieguldījumu šīs interesantās kukaiņu sugas izpētē, ievietojot informāciju dabas novērojumu dienasgrāmatā www.dabasdati.lv vai nosūtot to Mārtiņam Kalniņam uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..