20 • 02 • 2002

Privāto mežu vietā krāpnieki pārdod valsts mežus

Meža zādzības bieži vien ir salīdzinoši grūti atklāt, jo nelikumīgi nocirstos kokus parasti ātri realizē un arī ātri pārstrādātā. Tāapēc vēl jo svarīgāk ir šīs zādzības novērst jau plānošanas stadijā.

Privāto mežu vietā krāpnieki pārdod valsts mežus

Meža zādzības bieži vien ir salīdzinoši grūti atklāt, jo nelikumīgi nocirstos kokus parasti ātri realizē un arī ātri pārstrādātā. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir šīs zādzības novērst jau plānošanas stadijā.

Privāto mežu pārdošanas apjomi pēdējā laikā ir samazinājušies un kvalitāte pasliktinājusies, tāpēc arī apsviedīgi cilvēki domā kā tikt klāt valsts mežiem. Un divus šādus gadījumus atklājuši valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Dienvidlatgales mežsaimniecības darbinieki, kad ar viltotiem privātā meža dokumentiem ir mēģināts pārdot valsts mežs.

Par šo faktu pastāstīja Dienvidlatgales mežsaimniecības Krāslavas iecirkņa vadītājs Raimonds Krams: “Pagājušajā gadā mūsu pusē jau notika gadījums, kad privātā meža cirsmas vietā pircējam tika pārdots un arī nocirsts valsts mežs. Izvēlētais gabals bija iezīmēts tieši tāpat kā cirsmas valsts mežā, fiktīvie dokumenti – zemesgrāmatas izziņa, ciršanas apliecinājums u.c. – sagatavoti profesionāli.

Arī šogad pirmajās janvāra dienās no virsmežniecības saņēmu informāciju, ka uzpircēji meklē cirsmu valsts meža platībā, kaut gan dokumenti ir noformēti uz privāto mežu. Potenciālos pircējus satiku mežniecībā, viņi pastāstīja, ka ar pārdevēju apskatot pērkamo cirsmu viņus bažīgus darījis, ka koki ir 100 –120 gadu veci un cirsma iestigota, robežas nospraustas, cērtamie koki iezīmēti ar krāsu, savukārt blakus cirsmai iezīmēti koki kā valsts mežā. Diemžēl pārdevējs bija pircējus sazvanījis tieši tai brīdī, kad viņi atradās mežniecībā un tādēļ vairs nespējām viņu identificēt.

Pēc notikušā apziņojām visus tuvāko rajonu mežziņus un mūsu meža iecirkņu vadītājus, lai tie būtu modri. Arī pats vairāk uzmanības pievērsu iemērītajai cirsmai. Un tā 23. janvārī netālu no minētās vietas ieraudzīju mašīnu, kurā pēc iepriekšējo liecinieku apraksta, atpazinu krāpnieku. Pēc visa spriežot viņš atkal kādam grasījās pārdot iemērīto valsts mežu kā privāto. No viņa paņemot un apskatot dokumentus ieraudzīju, ka tā ir tā pati cirsma tikai cits projekta nosaukums. Apjaušot situāciju sazvanīju policiju un kamēr gaidījām tās ierašanos (tā bija apgrūtināta, jo cilvēkiem, kas nepazīst mežu bija smalki jāstāsta ceļš) mēģināju aizkavēt pārdevēju ar sarunām, bet diemžēl arī viņš nojaušot draudus mēģināja bēgt un tas viņam izdevās. Kad atbrauca operatīvā grupa un sāka izķemmēt mežus, laiciņš jau bija pagājis un diemžēl noķert viņu vairs neizdevās. Šī lieta ir jau pagājušā gadā ierosinātās krimināllietas epizode, jo apstākļi un personas ir līdzīgi.”

Ar šo gadījumu gribam darīt uzmanīgus cirsmu pirktgribētājus privātajos mežos, un veicot vai plānojot cirsmu pirkšanu, būtu vēlams pārbaudīt dokumentu likumību mežniecībās.

Pagājušajā gadā valsts mežos konstatēti 415 meža pārkāpumi, LVM nodarīti zaudējumi 219199,8 LVL apmērā, un ierosinātas 140 krimināllietas par patvaļīgu koku ciršanu LVM valdījumā esošajos mežos.

Ar cieņu,

Tomass Kotovičs, biroja vadītājs

7805432, 9408866

 51.doc