2001

Ieviesta jaunā ilgtermiņa mežizstrādes līgumu administrēšanas sistēma

Ieviesta jaunā ilgtermiņa mežizstrādes līgumu administrēšanas sistēma

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) 2001. gada pirmajās dienās veiksmīgi uzsākusi cirsmu pārdošanu. Līdz 19. janvārim (pirmajās trīs gada nedēļās) LVM apsaimniekotajos valsts mežos kopā pārdoti vairāk nekā 199 tūkstoši kubikmetru koksnes, tajā skaitā ilgtermiņa mežistrādes līgumu partneriem – 164 tūkstoši kubikmetru. Vidējā koksnes cena cirsmās šajā laika periodā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, ir pieaugusi. Turklāt izsolēs cenas pieaugums salīdzinot ar 2000. gada janvāri ir bijis 14,7%, savukārt ilgtermiņa līgumu platībās 7,5%.

Pirmajās trīs gada nedēļās vidējā koksnes cena ilgtermiņa līgumu platībās bija 4,56 Ls/m3 (pagājušā gada janvārī vidējā reālā cena bija 4,24 Ls/m3), savukārt izsolēs tā sasniedza 7,23 Ls/m3 (pagājušajā gada janvārī – 6,30 Ls/m3).

Šogad ilgtermiņa mežizstrādes līgumu platībās pārdotā koksne ir realizēta pēc jaunās sistēmas, kas ieviesta no 2001. gada un kuras pamatā ir liktas skaidras preču - naudas attiecības, nojaucot veco kārtību, kas bija mantota no sociālisma laikiem, kur samaksa par koksni notika daļēja bartera veidā. Jaunās ilgtermiņa līgumu administrēšanas sistēmas pamatā ir divi līgumu veidi – par cirsmu pirkšanu un otrs - par dažādu mežsaimniecisko darbu veikšanu: meža stādīšanu, kopšanu, ceļu greiderēšanu utt. Pērkot cirsmas, mežizstrādātājs maksā “Latvijas valsts mežiem”, savukārt par paveikto darbu mežā viņš saņem samaksu no “Latvijas valsts mežiem”. Abos gadījumos līgumi tiek slēgti, abām pusēm vienojoties par samaksas lielumu jeb cenu.

Jaunā sistēma ir vienkārša un skaidra, tomēr bieži izskan jautājums - kā vienoties par tādu cirsmu cenu, kas apmierinātu abas puses. Atbilde ir vienkārša – tirgus ekonomikā cenu nosaka tirgus, nevis rīkojumi vai valdības noteiktas cenas. Pašreiz Latvijā ir izveidojies attīstīts koksnes tirgus, kurā lielāko koksnes apjomu piedāvā privātie meža īpašnieki. “Latvijas valsts meži” apsaimnieko gandrīz pusi (47%) no Latvijas mežu platībām, bet salīdzinoši nelielās ciršanas intensitātēs dēļ (2000. gadā LVM apsaimniekotajos mežos koksnes krājas pieaugums bija 7 miljoni kubikmetru, bet nocirsts tika 3,79 miljoni jeb apmēram 56% no krājas pieauguma) LVM daļa koksnes tirgū ir 28%. LVM trešo daļu koksnes pārdod izsolēs, bet divas trešdaļas – ilgtermiņa līgumu partneriem. Tātad ilgtermiņa līgumu partneriem pārdotie apjomi ir ap 20% no Latvijas koksnes tirgus. Latvijā koksnes tirgū cenu pamatā veido pasaules tirgus, jo lielākā daļa mūsu valstī saražotās koksnes un tās izstrādājumu tiek eksportēti.

Tāpēc cirsmu vērtības piedāvājumu ilgtermiņa līgumu platībās “Latvijas valsts meži” veido, vadoties pēc Latvijā esošajām sortimentu tirgus cenām. Praktiski tas notiek tā: vispirms LVM speciālisti uzmēra cirsmas un pēc tam aprēķina to vērtību naudā, no cirsmā esošo sortimentu vērtību summas atskaitot mežizstrādes izmaksas. Tad cirsmas mērījums, koksnes kvalitātes novērtējums un aprēķinātā cirsmas vērtība tiek piedāvāti mežizstrādes uzņēmumiem. Parasti mežizstrādes uzņēmumi, tāpat kā jebkurā citā darījumā, vispirms vēlas apskatīt piedāvāto preci un pārliecināties par mērījumu precizitāti un piedāvātās cenas atbilstību tirgum. Pēc tam abas puses – LVM un mežizstrādātājs - apspriež darījuma nosacījumus, vispirms vienojoties par cirsmas mērījumu un kvalitātes novērtējumu, pēc tam – par vidējo kubikmetra cenu cirsmā. Vienošanās process dažkārt nav vienkāršs, ir gadījumi, kad nākas vēlreiz doties uz cirsmu, lai apspriestu tur augošo koku kvalitāti. Strīdus gadījumos tiek nocirsti un novērtēti daži paraugkoki vai arī tiek pieaicināti neatkarīgi eksperti otrreizējai cirsmas pārmērīšanai.

Precīzs cirsmas novērtējums ir ļoti svarīgs, lai varētu argumentēti vienoties par cenu, kas apmierinātu abas puses.

Cirsmu novērtēšanas un vienošanās process ir kļuvis daudz atbildīgāks, nekā tas bija agrāk, jo jaunā sistēma visiem uzliek lielāku atbildību par ekonomisko rezultātu. Vairs nevar strādāt tā, kā agrāk – nocirtīsim, gan jau kaut kas tur iznāks - jo tagad kļūdas aprēķinos var izmaksāt dārgi gan koksnes pircējam, gan pārdevējam. Pirmo nedēļu darba rezultāti norāda, ka tās cirsmas, kurās ir vērtīga un kvalitatīva koksne, ir kļuvušas dārgākas, savukārt cirsmas ar nekvalitatīvu, bojātu koksni – lētākas, nekā tas bija agrāk.

Tomass Kotovičs,

valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” biroja vadītājs

 19.doc