vidzeme azs

Četras reizes gadā pie lasītājiem nonāk mammadaba žurnāls, kas vēsta par atpūtu dabā, iedvesmo jauniem piedzīvojumiem un atklāj vēl neiepazītas aktivitātes. Žurnālā “Vidzemes ārēs” dabas ceļotājs Juris Smaļinskis iepazīstina ar garās distances pārrobežu pārgājienu maršrutu “Mežtaka”.

“Mēs trīs gadus strādājām pie garo distanču maršruta “Jūrtaka”, kas ātri vien iemantoja popularitāti, līdz pamanījām, cik ļoti dažbrīd gribas no vējainās pludmales iešmaukt mežā, kur ir pavisam cita pasaule. Latvijā ir daudz dažādu īso taku, bet garo pārgājienu mīļotājiem tādu trūkst. Pamazām mainās cilvēku ceļošanas paradumi: aizvien biežāk izvēlas doties dabā kājām, jo gan velo, gan automašīna dažādiem dabas jaukumiem pārāk ātri aizrauj garām,” stāsta biologs, augstskolas pasniedzējs un dabas ceļotājs Juris Smaļinskis.

Pērn “Lauku ceļotāja” eksperts Juris Smaļinskis kopā ar domubiedriem uzsāka darbu pie garās distances pārrobežu pārgājienu maršruta “Mežtaka”, kas ved cauri Latvijas un Igaunijas mežainākajām teritorijām. Pirmais posms sākas Rīgas Rātslaukumā, ved caur Biķernieku un Šmerļa mežiem, tad pa Pierīgas siliem dodas cauri Gaujas nacionālo parku, kā arī Ziemeļgaujas un Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidiem. Igaunijā “Mežtaka” turpinās caur Setu zemi, gar Peipusa ezeru un tālāk pa Ziemeļigaunijas krastu līdz Tallinai. Maršruts ir sadalīts 50 atsevišķos vienas dienas gājiena posmos pa 20 līdz 30 kilometriem dienā. Pārgājiena laikā var iepazīt teju visus Baltijas valstīm raksturīgākos mežu tipus.

No lāčiem nav jābaidās

“Šī ideja nav nekas jauns, populārākais ir Santjago ceļš, bet tas nav vienīgais. Eiropas garo distanču pārgājienu takas savieno valstis no Nordkapa līdz Krētai un no Atlantijas okeāna līdz Karpatiem un Melnajai jūrai. 2019. gadā iestājāmies Eiropas Kājāmgājēju asociācijā (“European Ramblers Association jeb ERA”), jo “Mežtaka” iecerēta kā starptautiska Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa. Izveidotas 12 marķētas starpvalstu takas, kas apzīmētas no E1 līdz E12. Mūsu E11 takas kopgarums ir  2700 kilometri. Maršruts: Ševeningena (NL) – Osnabrika (D) – Potsdama (D) – Poznaņa (PL) – Ogrodniki (PL). Tagad taku turpinām Latvijā un Igaunijā. Ja idejai pievienotos Lietuva, šī taka varētu būt bez pārrāvuma.

“Mežtaka” ir starptautisks projekts, informācija pieejama piecās valodās: latviešu, igauņu, angļu, vācu un krievu. Pilnīgi viss būs gatavs 2021. gada vasarā, bet jau šogad ir iespēja doties pa “Mežtaku”, jo 2020. gadā katru posmu iezīmēsim dabā, sagatavosim karti un GPS failu, ko ielādēt telefonā: tā būs trīskārša drošības sistēma. No meža nevajag baidīties, nedzīvojam taigā, apmaldīties ir teju neiespējami. Visi vaicā par lāčiem – nē, nesatikām nevienu. Bet, ja bail – jāiet runājoties. Lācis cilvēkus nemaz nevēlas satikt, taču, ja būs tuvumā, klusiņām aizlavīsies prom,” stāsta Juris Smaļinskis.

meztaka zurnals

Takās iepazīsti mežus

Tā kā viss maršruts sadalīts vienas dienas gājiena posmos, tad “Mežtaku” var iet pa daļām: nedēļas nogalē noiet divu dienu maršrutu, garāka atvaļinājuma laikā – iet ilgāk, nākamajā gadā – turpināt. Var iet izlases kārtā, jo maršruts veidots kā skaista mozaīka. Iet pa mežu var visos gadalaikos! Gājēja skatam pavērsies ne vien aizsargājamās teritorijas, bet arī saimnieciskie meži dažādos vecumposmos – gan izcirtumi, gan jaunaudzes. “Mežtakas” ceļvedī pie katra posma būs apraksts par dienas gaitā redzētajiem mežiem. Izejot “Mežtaku”, būs iepazīta Baltijas mežu biotopu daudzveidība.

“Ļoti priecājamies, ka projekta sadarbības partneris ir LVM”, atzīst Juris Smaļinskis un turpina: “Latvijā viskošāk no visa gājiena atmiņā palikušas Cirgaļu iekšzemes kāpas – tas ir neticams skaistums! Latvijā mežu tiešām ir daudz, piemēram, no Strenčiem cauri Ziemeļgaujas palšumiem divas dienas jāiet vien cauri mežiem. Cilvēki, kas pieraduši pie ērtībām, ir pārsteigti, ka te nav ne veikalu, ne viesu namu – tikai vareni meži.”

Jura Smaļinska ikmēneša ieteikumi aktivitātēm dabā:

  • JANVĀRIS: Pārgājieni ar sniega kurpēm
  • FEBRUĀRIS: Distanču slēpošana pa mazajiem meža ceļiem un slidošana pa aizsalušajiem mežezeriem, zivju makšķerēšana Peipusā
  • MARTS: Pavasara pali straujupēs, ledus iešanas vērošana
  • APRĪLIS: Migrējošo putnu vērošana
  • MAIJS: Ievu ziedēšana Gaujas un citu upju krastos, dzeltenie pieneņu lauki Veclaicenes ainavās
  • JŪNIJS: Vasaras saulgriežu sagaidīšana papardēs
  • JŪLIJS: Sēņošana un ogošana: nogatavojas mellenes un lācenes
  • AUGUSTS: Sēņošana un ogošana: gatavas brūklenes, fotosesijas violeto viršu laukos
  • SEPTEMBRIS: Putnu rudens migrācijas vērošana
  • OKTOBRIS: Rudens lapu zelts upju ieleju krastos, lašveidīgo zivju migrācijas vērošana
  • NOVEMBRIS: Klusuma un miera izbaudīšana – atpūta no viedierīcēm
  • DECEMBRIS: Ziemas saulgriežu sagaidīšana mežā

 Lasīt žurnālu! 

 logo