Jaunumi

Zālāja atjaunošanas darbiem ierīko koka vairogu brauktuves

Lai nodrošinātu piekļuvi teritorijai, kur paredzēts atjaunot Eiropas Savienības mērogā nozīmīgus zālājus, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzsākusi “Kangaru pļavu” koka vairogu brauktuves izveidi.

Koka vairogu brauktuves ir specifisks risinājums augsnes nestspējas palielināšanai, ko LVM izmanto jau no 2011. gada. Šīs konstrukcijas paredzētas īslaicīgai lietošanai un tās ieklāj uz iepriekš izlīdzinātas grunts arī bezceļa apstākļos. Brauktuves veido no skujkoku zāģmateriāliem izgatavotiem koka vairogiem, kas ir 3,5 metrus plati un metru gari.

“Esošais ceļš dabas liegumā bija šaurs, salijis, mālains un vairs nebija izmantojams. Iepriekš ceļš tika izmantots, lai piekļūtu teritorijai ar meža tehniku. Lai sagatavotu pamatni, kas bija pilna ar lieliem akmeņiem un dažādiem koku gabaliem, tika pieņemts lēmums pievest grunti, tādējādi izlīdzinot pamatni zem koka vairogiem. Pievestā grunts nākotnē kalpos arī kā pamats pastāvīgā ceļa būvdarbos. Tā kā darbi notiek ziemas laikā, grūtības sagādāja vairogu pāršķirošana. Lai arī visu vasaru žuvuši, rudens lietavas vairogus bija samērcējušas un papildus darbu prasīja sasalušo vairogus atdalīšana,” skaidro LVM Vidzemes reģiona Meža infrastruktūras vadītājs Jānis Upens.

Apjomīgos Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu atjaunošanas darbus LVM veiks Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” ietvaros, kas tiek īstenots sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un citiem saistītajiem partneriem.

Projekta ietvaros dabas lieguma “Ziemeļu purvi” teritorijā, kas ir arī ES nozīmes dabas teritorija jeb Natura2000, plānots atjaunot retu zālāju veidus: Mēreni mitras pļavas un Mitrus zālājus periodiski izžūstošās augsnēs kopumā 26,8 hektāru platībā.

Lielais, pašreiz aizzēlušais zālājs, atrodas lēzenā pussalā starp diviem purviem, vēl 20. gadsimta sākumā šajā pussalā atradās vismaz divas viensētas. Sākotnējā piekļuve teritorijai nepieciešama, lai nodrošinātu šobrīd aizaugušā zālāja atbrīvošanu no kokaugiem un to izvešanu, pēc tam piekļuve nodrošinās iespēju mērķa platībā ievest frēzi – lai īstenotu celmu frēzēšanu, tādējādi veicinot zālāja augu sabiedrību atjaunošanos. Savukārt, lai nodrošinātu regulāru pļaušanu pēc zālāja atjaunošanas, piekļuves nodrošināšanai plānots būvēt pievedceļu. Darbu gaitā tiks saglabāti visi bijušo mājvietu pagalmos augošie koki un to grupas. Šādi tiks atjaunoti zālāji, Latvijai raksturīgā kultūrvēsturiskā ainava un sniegts ieguldījums tradicionālās ainavas un dabas vērtību saglabāšanā.

Vairāk par projektu "Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Nr.5.4.3.0/20/I/001) var uzzināt šeit.