Zinātnisks novērtējums un apsaimniekošanas plāna izstrāde ģenētisko resursu mežaudžu vienībām “Svirlaukas osis” un “Jaunjelgavas osis” (2020. gads).

Zinātnisks novērtējums un apsaimniekošanas plāna izstrāde ģenētisko resursu mežaudžu vienībām “Svirlaukas osis” un “Jaunjelgavas osis” (2020. gads).

 

Pētījuma ietvaros izstrādāts apsaimniekošanas plāns ģenētisko resursu mežaudžu vienībām “Svirlaukas osis” un “Jaunjelgavas osis”. Pētījuma ietvaros sagatavoti vaskulāro augu, ķērpju, mežu, kā arī ornitoloģijas ekspertu atzinumi par vēlamo/nepieciešamo biotopu apsaimniekošanu minētajās ģenētisko resursu mežaudžu vienībās. Gala rezultātā sagatavots vienots pārskats par esošo situāciju, kā arī izstrādātas rekomendācijas turpmākam darbam un ģenētisko resursu mežaudžu teritorijām.

Pētījums realizēts pēc LVM pasūtījuma 2020. gadā. Darbus veica LVMI Silava pētnieka Arņa Gaiļa vadībā.

Parastajam osim Latvijā 1998. gadā ir izdalītas divas ĢRM – “Svirlaukas osis” 240 ha toreizējās Jelgavas virsmežniecības Vilces mežniecībā un “Jaunjelgavas osis” 150 ha platībā Aizkraukles virsmežniecības Jaunjelgavas mežniecībā (atkārtoti apstiprinātas 2002. gada 30. aprīlī ar VMD rīkojumu Nr.71). Kopš 2007. gada informācija par tām, kopā ar citu sugu ĢRM, tiek uzturēta arī Eiropas meža ģenētisko resursu informācijas sistēmā EUFGIS (European information system on forest genetic resources). ĢRM izdalīšana ir veikta pēc fenotipiskajām (sugas morfoloģiskās un fizioloģiskās izpausmes konkrētos ārējās vides apstākļos) pazīmēm. Latvijas oša populāciju ģenētiskās daudzveidības vērtēšana iekļauta LVM pasūtītā pētījumā “Ošu mežu destrukcija un atjaunošanās Latvijā”, ko LVMI Silava veica no 2014.-2016. gadam. Parastā oša ģenētiskā daudzveidība un populāciju struktūra pētīta, izmantojot hloroplastu un kodolu DNA marķierus. Analizējot lapu paraugu DNS no 16 dažādām oša mežaudzēm Latvijā, izmantojot 6 mikrosatelītu marķierus, konstatēts, ka visās audzēs, izņemot Ķemeru NP audzi, atrasts haplotips H01, kas ir izplatīts Austrumeiropā un Skandināvijā. Ķemeru audzē atrastais H02 haplotips ir izplatīts Viduseiropā un tas, iespējams, veidojot Ķemeru parku, 19.gs. ievests no citiem Eiropas reģioniem (M. Laiviņš, 2016). Novērotā heterozigotāte (vidējā) bija zemāka nekā sagaidīts (vidējās vērtības attiecīgi 0.64 vs. 0.82), kas liecina par samazinātu populācijas pielāgošanās spēju ekstremāliem apstākļiem, tai skaitā patogēnu invāzijām. Kodolu SSR marķieru analīze AMOVA parādīja zemu, bet 8 nozīmīgu (Fst = 0.045, p < 0.001) populāciju diferenciācijas līmeni, kas norāda uz vietējo specializāciju. Oša ģenētiskā daudzveidība Latvijā ir zemāka nekā lielākajā daļā dienvidu populāciju, jo populācijām, kas atrodas tuvu sugas izplatības areāla ziemeļu malai, ir zemāka ģenētiskā daudzveidība, ko var skaidrot ar lokālo specializāciju pret skarbākiem apstākļiem pēcleduslaikmeta rekolonizācijas gaitā (I. Pušpure, 2015.; I. Matisone, 2020).

Oša dabiskā atjaunošanās analizēta 90 jaunaudzēs visā Latvijas teritorijā, tai skaitā parauglaukumi ierīkoti arī abās ĢRM (I. Pušpure, 2017.; I. Matisone, 2020). Nozīmīgākie secinājumi: Osis dabiski atjaunojas gan jaunaudzēs (4185 ±401 oši ha– 1), gan slimības skartajās mežaudzēs (1987 ±397 oši ha– 1), taču jaunaudzēs vitālās paaugas īpatsvars ir apmēram ⅓ no kopējā īpatņu skaita, un, kokiem augot, tas turpina samazināties. Mežaudzēs 90% oša paaugas iznīkst jau sējeņu stadijā. Oša konkurētspēju samazina citu platlapu sugu piemistrojums. Intensīva kopšana uzlabo oša audžu fitosanitāro stāvokli; augstāka koku vitalitāte konstatēta sausieņu un meliorētajos mežos. Audzes sastāvam ir izteikta reģionāla ietekme uz oša vitalitāti – kokaudzes sugu daudzveidībai ir pozitīva ietekme Latvijas austrumu daļā, tomēr piemistrojuma sugām var būt atšķirīgs efekts.

ĢRM “Svirlaukas osis” teritorijā atlasīti pluskoki sēklu plantācijas ierīkošanai, 94 pluskoku potzari ievākti 1998. gada pavasarī, ierīkotā sēklu plantācija nav saglabājusies, atsevišķi kloni saglabājušies klonu arhīvā. 1997. gada rudenī ievāktas sēklas no 42 kokiem pēcnācēju pārbaužu ierīkošanai, stādījumos saglabājušies atsevišķi koki.

Arī ĢRM “Jaunjelgavas osis” teritorijā 1997. gadā ievāktas sēklas no 42 kokiem.

ĢRM “Svirlaukas osis” apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumi periodā no 2000.- 2020. gadam, kā liecina nogabalu taksācijas informācija, nav bijusi aktīva. Pārsvarā veiktas starpcirtes - sanitārās cirtes. Atjaunots 1,36 ha ar egli 2019. gadā.

Meža masīvā, kurā atrodas ĢRM “Svirlaukas osis” un kuru no visām pusēm ieskauj lauksaimniecības zemes, saskaņā ar inventarizācijas informāciju, ir 75,49 ha (31,6 %) iznīkušu mežaudžu (biezība 0-2), no tām 58,26 ha ir oša ĢRM (reāli dabā – vairāk). Iznīkušas mežaudzes ir arī ĢRM “Jaunjelgavas osis” teritorijā, bet inventarizācijas informācijā tās nav fiksētas. Šajos nogabalos koku stāvs praktiski ir gājis bojā un teritoriju pārņēmušas blīvas lazdu un ievu audzes, zem kurām sakrituši bojāgājušie 1. stāva oši. Zem blīvās krūmu lapotnes radītā noēnojuma nav iespējama mežaudzes atjaunošanās. Vairākos no šiem nogabaliem osis ir bijis kā galvenā vai viena no koku sugām sastāvā. Svirlaukas un Jaunjelgavas ĢRM mērķa suga ir parastais osis, tātad šajās saglabāšanas vienībās jānodrošina oša ilgtspēja un ģenētiskā daudzveidība. ĢRM mērķa suga nenozīmē, ka tai ir jābūt galvenajai koku sugai meža inventarizācijas normatīvu izpratnē dažāda vecuma mežaudzēs (nogabalos), kuri veido ĢRM saglabāšanas vienību. Būtisks ir koku reproduktīvā vecumā skaits saglabāšanas vienībā un šajā (oša) gadījumā tas nozīmē vismaz 50 sēklas ražojošus kokus visā Svirlaukas, tāpat arī Jaunjelgavas ĢRM (viens no meža ģenētisko resursu saglabāšanas pamatprincipiem). To skaits var periodiski samazināties, bet, lai nodrošinātu oša audžu nepārtrauktību, tam būtu iespējami ātrā laikā jāatjaunojas, tāpēc svarīga ir daudzveidīga un, ideālā gadījumā, vienmērīgas sugas vecumstruktūras veidošana saglabāšanas vienībā. Šā brīža situācijā, kad nav prognozējama H. pseudoalbidus turpmākā ietekmes gaita uz oša audzēm, kā arī metodes tās apturēšanai, vienīgā iespēja ir atbalstīt un veicināt jauno pašsējas ošu attīstību un augšanu, lai nezaudētu osi kā sugu šajās ĢRM mežaudzēs. Teritorijā vēl ir saglabājušies 9 vitāli, reproducēties spējīgi 1. stāva oši, par ko liecina visai bagātīga dažāda vecuma (0,15-5 m) jauno ošu klātbūtne nogabalos, piemēram, atjaunotos ar egli (291. kv. 6. nog.), bērzu vai citām sugām (474. kv. 5. nog.), bet kas šobrīd nav iekļauti ĢRM sastāvā.

Jaunjelgavas ĢRM norisinās līdzīgi oša audžu destrukcijas procesi, bet, tā kā osis galvenokārt šeit ir 2., 3. suga vai ar vēl mazāku īpatsvaru audzes sastāvā, tad to sabrukšanas process audzes biezību nesamazina tik dramatiski, kā tas ir noticis Svirlaukas ĢRM. Taču arī Jaunjelgavas ĢRM, pateicoties ļoti auglīgajiem augšanas apstākļiem, tukšās vietas pārņem lazdas, zem kurām ir apgrūtināta koku sugu ienākšana. Saimnieciskā darbība Jaunjelgavas ĢRM arī nav bijusi aktīva (2. tabula). Pēc 2000. gada starpcirtes – sanitārās izlases, izlases un kopšanas cirtes veiktas 57,68 ha platībā. Vairākas kopšanas cirtes tiek veiktas šajā gadā (8,19 ha), tajās saglabājot dzīvotspējīgos ošus – rekomendācija – nedaudz vairāk tiem atbrīvot telpu augšanai, paverot iespēju arī 2. stāva ošiem nonākt valdaudzē. Atjaunošanas cirtes nav bijušas, un arī stādīšana vai atjaunošanās veicināšana nav notikusi. Oša atjaunošanās kopumā ir vāja, tomēr atsevišķos atvērumos izveidojušās paaugas grupas.

Secinājumi:

  1. Ošu kalšanas un ģenētisko resursu mežaudžu neapsaimniekošanas atbilstoši mērķim rezultātā aizvadītajos 20 gados ošu īpatsvars ĢRM “Svirlaukas osis” un “Jaunjelgavas osis” būtiski samazinājies. GRM teritorijās izveidojušies > 100 ha krūmāji.
  2. ĢRM “Svirlaukas osis” un “Jaunjelgavas osis” teritorija, neievērojot to izveidošanas mērķi, aizvadītajos 20 gados būtiski apgrūtināta, reģistrējot tajās statiskās dabas aizsardzības teritorijas. Ignorēta Latvijas apņemšanās meža ģenētisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai, parakstot 4. Vīnes Deklarāciju „Meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un vairošana” un četru Ministru konferenču rezolūcijas (likuma spēks).
  3. Pētījumos konstatēts, ka osis dabiski atjaunojas gan jaunaudzēs, gan slimības (kalšanas) skartajās mežaudzēs, intensīva kopšana uzlabo oša vitalitāti. Rekomendēts oša saglabāšanai veidot mistraudzes, nodrošinot intensīvu kopšanu koku vitalitātes uzlabošanai, krājas kopšanas cirtēs prioritāri atbrīvot augšanas telpu vitāliem ošiem.

 

Pētījuma dokumenti
18 • 06 • 2021Apsaimniekošanas plāns oši Lasīt tagad 
Esam sertificēti

SC ISO 50001 m