Pārvaldot 8 modernas kokaudzētavas, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) 2025. gadā realizējusi 55,7 miljonus augstvērtīgu meža koku stādu. No kopējā apjoma 30,27 miljoni stādu izmantoti valsts mežu atjaunošanai, bet 25,4 miljoni pārdoti ārējiem klientiem.
Kopumā pērn realizēts par 5,5 % jeb 2,9 miljoniem stādu vairāk nekā 2024. gadā. Realizācijas apjoma pieaugums skaidrojams ar mērķtiecīgu un stabilu ilgtermiņa sadarbību ar partneriem Latvijā un eksporta tirgos. Būtisku ieguldījumu devusi ražošanas plānošanas precizitāte, savlaicīga sēklu ieguve un kvalitatīva stādu audzēšana atbilstoši klientu prasībām par izcelsmi, ģenētisko kvalitāti un piegādes grafikiem.
Visvairāk pērn LVM kokaudzētavās izaudzēti un pārdoti egles stādi (26,22 milj.) un priedes stādi (22,93 milj.), bet mazākā apjomā bērzs, melnalksnis un citas sugas.
Pagājušajā gadā par 2,9 miljoniem palielinājies arī eksportēto stādu apjoms: no 25,4 miljoniem ārējiem klientiem pārdoto stādu 9,8 miljoni eksportēti uz Baltijas un Skandināvijas valstīm.
Skaidro “LVM Sēklas un stādi” pārdošanas vadītājs Edgars Vizulis:
“Eksporta partneri novērtē LVM piedāvāto stādu kvalitāti un profesionālu komunikāciju visā sadarbības ciklā – no līguma slēgšanas līdz piegādei. Svarīgs faktors ir arī prognozējams apjoms un ilgtermiņa sadarbības modelis, kas ļauj partneriem plānot meža atjaunošanas darbus vairākus gadus uz priekšu. Pozitīvi tiek vērtēta arī spēja pielāgot sortimentu konkrētu tirgu prasībām, tostarp attiecībā uz selekcionētu materiālu un dažādiem stādu veidiem.”
2025. gadā būtiski uzlabota darbu efektivitāte kokaudzētavās. Piemēram, Mežvidu kokaudzētavā pērn pavasarī tika uzstādīta pakošanas līnija, kas dienā vidēji sapako 220 000 stādu, kurpretim viens cilvēks astoņu stundu darbadienā var sapakot ar 15 000 stādu. Tāpat Mežvidu kokaudzētavā uzstādīta arī mazgāšanas līnija, kas ne vien paātrina kasešu mazgāšanu, bet arī ievērojami samazina slimību risku.
Šogad turpināsies darbs pie izpētes un jaunu risinājumu meklēšanas, lai stādu ražošanas process kļūtu arvien efektīvāks. Tiek vērtētas iespējas plašāk izmantot dronus, piemēram, stādu uzskaitei un sēklu plantāciju miglošanai.
