Jaunumi
09 • 03 • 2023
Čiekuru žāvēšana čiekurkaltēs: kā tas notiek?
Gada pirmajos mēnešos AS “Latvijas valsts meži” (LVM) čiekurkaltēs aktīvi notiek čiekuru žāvēšana, lai iegūtu sēklas nākotnes meža koku stādiņiem. Čiekuri, kas jau no novembra tiek vākti īpaši veidotās sēklu plantācijās vai noteiktos meža nogabalos, nonāk kādā no trim LVM čiekurkaltēm.
Čiekuru vākšanu valsts mežu plantācijās sāk novembrī un lasa apmēram līdz aprīļa sākumam. Lai čiekurus varētu ievākt, tiem jāpiedzīvo sals un jāmaina krāsojums uz brūnu, jo tad tie kaltē labāk atveras. Pārlieku agrs un silts pavasaris čiekuru sēklas vākšanai nav labvēlīgs: ja pavasara saule labi silda jau martā, koka galotnei tuvāk esošie čiekuri jau var sākt atvērties un tādi sēklas ievākšanai vairs nav derīgi, jo zūd sēklas kvalitāte. Īstajā laikā savāktus, čiekurus kādu laiku piemērotos apstākļos līdz kaltēšanai var uzglabāt.
“Nonākuši čiekurkaltē, vispirms čiekuri tiek attīrīti no skujām, zariņiem un dažādiem gružiem, kas nākuši līdzi no meža. Pēc attīrīšanas čiekuri tiek precīzi uzmērīti. Tas ir svarīgi, jo čiekuru apjomu mēra tilpuma mērvienībā – hektolitros. Tad čiekuri tiek nolikti glabātuvē, kurā nav siltāks par +8 grādiem pēc Celsija un kur tie gaida savu žāvēšanas kārtu,” skaidro LVM Kalsnavas sēklkopības iecirkņa vadītājs Jānis Auziņš.
Atkarībā no sugas atšķiras gan čiekuru žāvēšanas laiks, gan veids. Egles čiekurus žāvē 12 stundas līdz 45 grādu temperatūrai pēc Celsija. Savukārt priedes čiekuri ir prasīgāki – kopumā tos kaltē divas diennaktis un, kad 24 stundas priežu čiekuri kaltē jau žāvēti, tos izņem un laista ar dušu. Pēc tam čiekurus dažas stundas atstāj, lai ļautu tiem sasūkties ar ūdeni un vēlāk tos atkal liek žāvēties – uz nākamajām 24 stundām. Laistīšanas procedūra palīdz čiekuram straujāk atvērties un ir nozīmīga, jo čiekuri tiek vākti decembrī–janvārī, kad tie vēl ir diezgan mitri. Lai sēklas nesajauktos, katras sugas čiekurus žāvē atsevišķi un iekārtas pēc katras sesijas rūpīgi iztīra, izpūšot tās ar spēcīgu gaisa strūklu.
Kad čiekuri izžāvēti, tos ber cilindrā. Kad cilindrs piecas minūtes griezies, izbirušas arī gandrīz visas sēklas – 99%. Cilindru gan nevar griezt ilgāk par 5 minūtēm, citādi sāk lūzt nost čiekura zvīņas, kas piemaisās sēklu masai. Sēklas no čiekuriem izbirst kastēs zem cilindra. Tukšos čiekurus sapako un nodod tirdzniecībai. Visbiežāk tos izmanto floristikā. Pēc čiekuru žāvēšanas vairāk noderīgi ir priežu čiekuri, jo tie ir stingrāki, bet egļu čiekuri kaltēšanas procesā vairāk izjūk un biežāk ir arī kukaiņu bojāti.
Vienā hektolitrā ietilpst 10 spaiņi čiekuru. Jo lielāks čiekurs, jo tajā vairāk sēklu, taču egļu un priežu čiekuros sēklu skaits nebūt nav līdzīgs. Vairāk sēklu ir egļu čiekuros – ja tie ir veselīgi, no viena hektolitra egļu čiekuru var iegūt aptuveni kilogramu sēklu, bet no tāda paša daudzuma priežu čiekuru – aptuveni puskilogramu. Sēklu ražu ietekmē ne vien ģenētika, bet arī laikapstākļi un ziedēšanas sezona.
Lasīt vairāk:
