Katrā savā darbībā LVM meklē efektīvus, inovatīvus un zinātnē balstītus veidus kā radīt lielāku pievienoto vērtību apsaimniekotajās zemēs, vienlaikus saglabājot un saudzējot dabas vērtības, tās daudzveidību. LVM realizē ilgtspējīgu valsts mežu un zemes apsaimniekošanu, lai nākamajām Latvijas iedzīvotāju paaudzēm radītu lielāku vērtību.
Lai veicinātu Latvijas klimata mērķu sasniegšanu, stiprinātu enerģētisko drošību un radītu lielāku pievienoto vērtību sabiedrībai - LVM kā Latvijas stratēģiskā aktīva – zemes - apsaimniekotāja iesaistās vēja parku attīstībā Latvijā.
2023. gada 13. jūnijā Latvijas Republikas Ministru Kabinets apstiprinājis grozījumus MK Noteikumos Nr. 350, kas nodrošina tiesisko regulējumu vēja parku attīstības iespējām publiskās zemēs. LVM neveic vēja parku attīstīšanu un būvniecību, bet izsoles rezultātā nodrošina zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem.
Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam (NEKP) paredz vēja enerģijas ražošanas attīstību Latvijā gan jūrā, gan sauszemē, paredzot elektrostaciju izvietošanu mežos, kā arī saules enerģijas ražošanas attīstību. NEKP paredz nodrošināt VES attīstību sauszemē, sabalansējot nacionālās drošības, tautsaimniecības un vides aspektus, uzstādot papildu vismaz 1,3 – 1,5 GW jaudas līdz 2030. gadam.
Uz doto brīdi ir notikušas divas izsoles par apbūves tiesību piešķiršanu vēja parka moduļu ierīkošanai LVM apsaimniekotajos mežos:
- 2023. gada izsole, atbilstoši kuras rezultātiem tika noslēgti 15 apbūves tiesības līgumi ar kopējo izpētes platību 10 560 ha;
- 2024. gada izsole, atbilstoši kuras rezultātiem tika noslēgti 12 apbūves tiesības līgumi kopējo izpētes platību 8 471.26 ha.
Izsoles tika organizētas atbilstoši ar Zemkopības ministriju saskaņotām vadlīnijām, kurās noteikti rīcības principi nolūkā nodrošināt LVM apsaimniekošanā un īpašumā esošu neapbūvētu zemesgabalu, kuros būtu pamatoti veikt vēja parka ierīkošanas izpēti un ierīkošanu, noteikšanu un izsoļu organizēšanu (turpmāk – LVM vadlīnijas).
Pamatojoties uz LVM Valdes 09.09.2025. lēmumu Nr. 319 (protokols Nr. 36/2025; 2. punkts) “Par Zemkopības ministra rīkojuma Nr. 93 “Par jaunu vēja parku izveides apturēšanu” izpildi”, LVM vadlīnijas (apstiprinātas ar LVM valdes 03.12.2024. lēmumu Nr. 402 (protokols Nr. 48/2024; 5. punkts)), nepiemērot līdz brīdim, kad saņemts kompetentās institūcijas lēmums par apbūves tiesības piešķiršanas procesa vēja elektrostaciju ierīkošanai atsākšanu.
Vēja parki LVM zemēs netiks veidoti:
pilsētu un ciemu teritorijās un 800 m tuvumā ap tām, kā arī 800 m tuvumā ap dzīvojamām un publiskām ēkām;
dabas aizsardzības teritorijās, kur vēja parku būvniecība nav savietojama ar LR normatīvajiem aktiem;
teritorijās, kur meža zemju apsaimniekošanas mērķis ir dabas aizsardzība un LVM ir papildus noteikusi aizsardzību saglabājamām vides vērtībām, kā arī iedzīvotāju rekreācijai nozīmīgās meža teritorijās u.c.;
vietās, kur atrodas kultūras pieminekļi.
Karte "Potenciālās teritorijas vēja parku attīstībai LVM apsaimniekotajos mežos, par kurām noslēgti apbūves tiesības līgumi".
*Vēršam uzmanību, ka kartē attēlotās teritorijas ir potenciālās IZPĒTES teritorijas.
Izpētes
LVM neierobežo vēja mērījumus, IVN procedūras veikšanu, ja persona par to iepriekš informējusi LVM un saņēmusi LVM nosacījumus.
Jebkāda veida LVM piekrišana atsevišķu izpētes darbu veikšanai negarantē tiesības attīstīt vēja parku LVM apsaimniekotajos mežos.
Veicot izpēti potenciālajiem attīstītājiem, jāņem vērā:
- LVM izstrādātie pamatprincipi līnijveida inženierbūvju novietošanai LVM zemēs, attiecībā uz elektroapgādes kabeļu trasējuma plānošanu, skatīt šeit.
- LVM izsniegtā informācija par tehnisko noteikumu izsniegšanas kārtību, attiecībā uz elektroapgādes kabeļu būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un būvdarbu veikšanu.
- LVM izstrādātie noteikumi par LVM meža autoceļu izmantošanu, pievedceļu būvniecību un meža ceļu pārbūves kārtību, skatīt šeit.
- Attiecībā uz drošības zonu ievērošanu vai iespējamo rotora spārnu pārkares risku, turbīnu izvietojumu plānot tā, lai netiktu ietekmēta LVM saimnieciskā darbība, tajā skaitā tiktu nodrošināta droša pārvietošanās pa meža autoceļiem un LVM zemēm. Rotora spārnu pārkares gadījumā slēdzams servitūta līgums.
- Gadījumā, ja IVN rezultātā plānots veikt jebkādas plānotās darbības ietekmi mazinošas darbības, tad to plānošanai un realizēšanai LVM apsaimniekotajā teritorijā ir nepieciešams rakstisks LVM saskaņojums.
Digitālo datu pieprasījumi
LVM izvērtē digitālo datu izsniegšanas pieprasījumu (iesniedzams brīvā formā) un sniedz pieprasītos datus, ja pieprasītā informācija ir dati IVN procedūras īstenošanai vai būvniecības projektēšanai, un informācijas pieprasītājs (atbilst vismaz vienai pazīmei) ir:
- ietekmes uz vidi novērtējuma ierosinātājs (ir lēmums par procedūras uzsākšanu) vai veicējs (pārbaudāms Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē);
- apbūves tiesīgais (noslēgts apbūves tiesības līgums ar LVM);
- subjekts, kura visas kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai vai vienai vai vairākām publiskas personas kapitālsabiedrībām, kura dibināšanas mērķis ir īstenot stratēģiski svarīgus vēja parkus valsts īpašumā esošajās zemēs.
Gadījumos, kad informācijas pieprasītājam nav lēmuma par IVN procedūras uzsākšanu un tas neatbilst kādai no pārējām pazīmēm, LVM izvērtē pieprasījumu un, ja pieprasītā informācija ir vides dati, tad LVM sniedz tikai vides datus, noslēdzot digitālo datu licences līgumu datu nodošanai.
Būvniecības posma gada maksa
Ministru kabineta noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” punktā 87.9 noteikts, ka apbūves tiesības piešķīrējs šo noteikumu 87.82. apakšpunktā noteikto būvniecības posma gada maksu publicē savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā attiecīgā kalendāra gada 1. martā, un to aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
BMt = BMt-1 × (1 + PCIt-1), kur
BMt – attiecīgā kalendāra gada būvniecības posma maksa (euro par megavatu);
BMt-1 – iepriekšējā kalendāra gada būvniecības posma maksa (euro par megavatu);
PCIt-1 – indeksēšanas koeficients, kas ir mazākais no Centrālās statistikas pārvaldes publicētā iepriekšējā gada patēriņa cenu inflācijas indeksa, bet ne mazāks par 0,0.
2025. gada būvniecības posma gada maksa
CSP iepriekšējā gada patēriņa cenu inflācijas indekss (cenu pārmaiņas 2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri (laika posmā no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim)) ir 3,0%, t.i. patēriņa cenu indekss 2025. gada janvārī (2024. gada janvāris = 100) ir 103,0.
BMt= BM t-1*(1+PC t-1)= 3430.60 *(1+0.03)= 3430.60 *1.03=3533.52 EUR
2025. gada Būvniecības posma gada maksa ir 3533.52 EUR par MW.
2024. gada būvniecības posma gada maksa
CSP iepriekšējā gada patēriņa cenu inflācijas indekss (cenu pārmaiņas 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, laika posmā no 2023. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim) ir 0,9 %, t.i. patēriņa cenu indekss 2024. gada janvārī (2023. gada janvāris = 100) ir 100,9.
BMt= BM t-1*(1+PC t-1)= 3400*(1+0.009)=3400*1.009=3430.60 EUR
2024. gada Būvniecības posma gada maksa ir 3430.60 EUR par MW.