Latvijā ir sastopami vairāki zemes dzīļu resursi, t.sk. kūdra un būvizstrādājumu izejvielas – smilts, smilts-grants, māls, dolomīts, kvarca smilts, ģipšakmens, sastopams arī saldūdens kaļķis, šūnakmens u.c.
Ģeogrāfisko un klimatisko apstākļu dēļ kūdra veidojas tikai noteiktā joslā, tādēļ to valstu skaits, kurām ir savi kūdras krājumi, ir ierobežots. Kūdra ir viena no vērtīgajām Latvijas dabas bagātībām, kas atrodama Latvijas purvos, ilgtspējīgi apsaimniekota tā dod ekonomisko labumu tautsaimniecībai. Kūdra klāj 10 % no Latvijas teritorijas. Valsts īpašumā ir 93 % Latvijas purvu, savukārt vairāk kā pusi no valstij piederošajiem kūdras purviem apsaimnieko AS Latvijas valsts meži.
Latvijā kopumā ir vairāk nekā 5000 kūdras atradņu, rūpnieciskā ieguve notiek 4 % no kūdras atradņu teritorijas. Zemi ar tiesībām iegūt kūdru LVM iznomā, līdz ar to ieguvi tajās nodrošina uzņēmēji.
Papildus kūdras ieguves vietām LVM iznomā arī minerālo materiālu (māls, kaļķakmens) ieguves vietas, veicinot ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu.
Nomas līgumu pagarinājumi
pdf / 83.1 KB
Iznomāto ieguves vietu dzīves cikls noslēdzas ar to daļēju vai pilnīgu rekultivāciju. Rekultivācija ir darbību kopums, ko veic pēc kūdras vai citu resursu ieguves pabeigšanas, lai zemi sagatavotu nākošajam lietderīgajam izmantošanas mērķim, piemēram, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai, renaturalizācijai jeb purvam raksturīgas vides veidošanai vai citiem mērķiem. Ieguves vietu rekultivācija ir būtiska, jo zeme tiek lietderīgi un efektīvi izmantota, piešķirot tai jaunu funkciju un pievienoto vērtību.