AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides ekspertiem veicot ikgadējo sūnu monitoringu, pērn iegūtie novērojumi ļāvuši jau uzkrātajiem datiem pievienot 831 nozīmīgu sūnu sugu reģistrējumu, kopējo līdz šim fiksēto punktu skaitu palielinot līdz 34 395. Dažas sūnu sugas pērn fiksētas ievērojami vairāk par citām, bet dažas – pirmo reizi.
Visbiežāk vides eksperti no dabisku meža biotopu indikatorsugām un biotopu speciālistu sugām valsts mežos fiksējuši īpaši aizsargājamo sūnu sugu Hellera ķīļlapīti Crossocalyx hellerianus. Tai pērn uzskaitīti 157 reģistrējumi. Hellera ķīļlapīte ir sīka aknu sūnu suga, kas aug uz trūdošas koksnes un ir dabisku mežu biotopu indikators. Pēdējos gados kopumā būtiski audzis šīs aizsargājamās sūnu sugas atradņu skaits un tā atrasta arī vidēja vecuma audzēs, ne tikai bioloģiski vecos boreālos mežos.
Otrajā vietā – ar 93 reģistrējumiem – ierindojas vēl viena dabisku mežu indikatorsuga – kailā apaļlape Odontoschisma denudatum. Tā veido sarkanīgi brūnganus vai zaļus klājienus. Latvijā šī sūna ir īpaši aizsargājama un visbiežāk sastopama mitros egļu vai jauktos mežos, dumbrājos un purvainos mežos. Augs var sasniegt 2 cm augstumu un 2 mm platumu.
Īpašs atradums pērn bijis purvāju lāpstīte Scapania paludicola, jo tā valsts mežos konstatēta pirmo reizi. Reti sastopamā un īpaši aizsargājamā sūna fiksēta Cepļa purvā LVM Austrumvidzemes reģionā. Purvāju lāpstīte ir aknu sūna, kas aug pārejas purvos, pārmitros purvainos ezeru karstos uz kritalām un atklātas kūdras. Cepļa purvs ir pamesta kūdras ieguves vieta, kur nelielā platībā saglabājies pārejas purva fragments. Valstī līdz šim zināmas mazāk nekā 30 atradnes, un LVM GEO šis ir pirmais sugas reģistrējums.
Savukārt pirmo reizi tieši LVM Ziemeļlatgales reģionā fiksēta pirkstveida rikardija Riccardia palmata. Pirkstveida rikardija ir aknu sūna, kas aug mitros skujkoku un jauktos mežos, bieži sīku ūdensteču malās vai citās vietās ar augstu gaisa mitrumu. Tā aug uz trupošām kritalām augstā sadalīšanās pakāpē. Rietumvidzemes reģionā pērn fiksēti divi šīs sugas reģistrējumi, bet kopumā LVM GEO jau ir 121 reģistrējums, galvenokārt – Ziemļkurzemē.
No uzņēmuma valdījumā esošajām meža un citām zemēm (mežiem, purviem, pļavām, ūdeņiem) 27 % LVM apsaimnieko ar mērķi – dabas aizsardzība. LVM vides eksperti veic ikgadējo aizsargājamo sugu, t.sk. aizsargājamo putnu ligzdošanas sekmju, augu atradņu u. c. monitoringu, katru gadu izvērtē rezultātus un sagatavo publisku vides pārskatu.
