Latvijas valsts mežos sākušies augsnes gatavošanas darbi

Jūlija beigās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzsākusi augsnes gatavošanas darbus – vienu no svarīgākajiem posmiem pirms nākamā gada pavasarī gaidāmās meža atjaunošanas sezonas. Augsnes gatavošana palīdz nākotnes kokiem labāk iesakņoties un veiksmīgāk augt, veidojot veselīgas un noturīgas audzes. Šogad augsnes gatavošanas darbi plānoti 13 000 hektāru platībā visā LVM apsaimniekotajā teritorijā.

Skaidro LVM Mežkopības ražošanas daļas vadītājs Kaspars Kristiņš:

Sezonas sākumā darbu norisi ietekmē laikapstākļi. Kurzemē atsevišķās jūlijā dienās nokrišņi bija lielāki nekā mēneša norma, tādēļ darbi atsevišķās vietās norit lēnāk. Savukārt Vidzemē nokrišņu bijis mazāk, un tur augsnes gatavošana turpinās atbilstoši sagatavotajam grafikam.

 

Augsnes gatavošanas sezona sākas ap jūlija vidu un ierasti ilgst līdz novembra beigām vai līdz brīdim, kad laikapstākļi vairs nav piemēroti darbu veikšanai – pārlieku liela mitruma dēļ vai augsnes sasalšanas gadījumos.

Augsni gatavo, mehāniski atsedzot zemsedzes virskārtu, tā mazinot augu konkurenci, optimizējot augsnes mitruma režīmu un nodrošinot jaunajiem kociņiem iespējami labākos augšanas apstākļus.

Atkarībā no augšanas apstākļu tipa LVM apsaimniekotajās teritorijās izmanto trīs augsnes gatavošanas veidus. Lielākajās augšanas apstākļu tipu grupās  – sausieņu un āreņu meža tipos augsni sagatavo ar smagajiem disku arkliem. Šādā veidā plānots šogad sagatavot augsni 8,4 tūkstošu hektāru platībā. Vietās ar paaugstinātu mitrumu un vāju augsnes nestspēju izmanto rotējošo pacilotāju, ar kuru izveido paaugstinātas stādvietas jeb pacilas, nodrošinot stādiem piemērotus augšanas apstākļus. Ar šo veidu paredzēts sagatavot augsni 1,6 tūkstošu hektāru platībā. Savukārt īpaši mitrās vietās augsni gatavo ar ekskavatoru, kas aprīkots ar specializētu augsnes gatavošanas kausu, šādi 2026. gadā plānots sagatavot augsni 3,1 tūkstoša hektāru platībā.

Pareizi izvēlēts augsnes gatavošanas veids un kvalitatīvi paveikti darbi ir būtiski sekmīgai jaunā meža attīstībai. Tie veicina stādu ātrāku augšanu un samazina nepieciešamību pēc papildu ieguldījumiem stādījumu papildināšanā un kopšanā, nodrošinot ilgtspējīgu un produktīvu meža atjaunošanu.