Pulcējot vairāk nekā 30 mežsaimniecības un vides ekspertus, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) aprīļa beigās organizētā semināra ietvaros demonstrēja Eiropas Savienības nozīmes biotopa – Ķērpjiem bagāti priežu meži – kvalitātes uzlabošanas darbus, kas veikti Zvirgzdes Baltajā kāpā.
Biotopa kvalitātes uzlabošanas darbus vienā no augstākajām iekšzemes kāpām valstī 19 hektāru platībā Zvirgzdes Baltajā kāpā LVM uzsāka 2023. gadā. Kopumā teritorijā veikti deviņi dažāda veida darbi: jaunaudžu kopšana, pieaugušu priežu audžu retināšana kāpas nogāzēs, egļu izvākšana, atvērumu veidošana ap kadiķiem, zaru kaudžu dedzināšana, bērzu celmu apdedzināšana, lielo un bioloģiski veco priežu atsegšana saulei, kāpas nogāžu stiprināšana, kā arī invazīvo korinšu izrakšana.
Ar kompleksajiem darbiem panākta biotopa struktūru dažādošana – izveidotas priežu audzes ar dažāda vecuma un dimensiju kokiem un tādas, kur vienmērīgs koku izvietojums vai to sabiezinājums mijas ar atvērumiem un priežu retainēm. Šādi radīti arī piemēroti apstākļi biotopam raksturīgajām sugām, piemēram, kladoniju ģints ķērpjiem, kā arī reti sastopamajām īpaši aizsargājamām sugām - garkāta ģipsenei un Prūsijas smiltāja neļķei.
Skaidro botāniķe, LVM vides plānošanas speciāliste Vija Kreile:
“Zvirgzdes Baltā kāpa ir unikāls ģeoloģisks veidojums – vēja sapūsta iekšzemes kāpa, kas laika gaitā apaugusi ar mežu. Biotopam raksturīgi zemi kokaugi, ko nosaka barības vielu deficīts un sausuma radītais stress.
Šeit biotopa stāvoklis laika gaitā bija pasliktinājies – uzkrājušās liekas barības vielas, kā rezultātā kāpu nogāzes aizauga ar bērziem, eglēm un krūmiem, kas radīja lielu noēnojumu. Taču šeit mītošajām sugām ēna un papildu barības vielas nav nepieciešamas, gluži pretēji – tām nepieciešama saules gaisma un samērā nabadzīgi augsnes apstākļi. Ar veiktajiem darbiem esam uzlabojuši raksturīgos apstākļus, lai šeit labi justos biotopam raksturīgās sugas.”
Darbi Zvirgzdē veikti ES līdzfinansētā projekta “LatViaNature” ietvaros, kura laikā LVM uzlabo ES nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu kvalitāti vēl trijās meža teritorijās citos Latvijas reģionos. Viens no projekta mērķiem ir darbu teritorijās gūto pieredzi izmantot turpmāk dažādu dabisko traucējumu atkarīgo meža biotopu apsaimniekošanā.
Demonstrāciju semināra laikā darbos iesaistītie LVM eksperti demonstrēja dabā paveikto un dalījās pieredzē, un gūtajās atziņās. Papildus projektā paredzētajam priežu audzēs izveidoti seši plaši atvērumi, lai veidotu dažāda vecuma koku mežaudzi. Šādas mežaudzes patīk medņiem, kas konstatēti arī Zvirgzdes Baltās kāpas apkārtnē. Seminārā dalībnieki varēja novērot, ka medņi vienu no atvērumiem aktīvi izmanto. Par to liecināja medņa atstatās pēdas un arī “smilšu vannas” – putna veidotas iedobes smiltīs pēc spārnu vēcināšanas.
Medņa veidota “smilšu vanna” – iedobe smiltīs pēc spārnu vēcināšanas.
Demonstrāciju seminārā piedalījās LVM eksperti, Dabas aizsardzības pārvaldes, SIA “Rīgas Meži”, Valsts meža dienesta un Bauskas novada pašvaldības pārstāvji.
Projekts “LIFE-IP LatViaNature” jeb “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Kopumā līdz 2025. gada beigām “LIFE-IP LatViaNature” projekta laikā LVM veikusi meža biotopu atjaunošanas darbus vairāk nekā 100 hektāru kopplatībā četrās traucējumu atkarīgo mežu pilotteritorijās: aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, dabas liegumā “Grebļukalns”, Zvirgzdes Baltajā kāpā un dabas parkā “Engures ezers”.
