Vēl pirms plēsīgo putnu ligzdošanas sezonas sākuma, marta sākumā Madonas novada Mētrienas pagasta “Medņurietā” norisinājās starptautiska konference “3B+P 2026: Plēsīgo putnu izpētes aktuālais stāvoklis Baltijas reģionā” (3B+P 2026: Current status of raptor research in the Baltic region), kas bija veltīta plēsīgo putnu izpētei Baltijas reģionā. Konferenci organizēja AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides eksperts Uģis Bergmanis sadarbībā ar zinātniekiem no Igaunijas (prof. dr. Ülo Väli) un Lietuvas (dr. Rimgaudas Treinys).
Pēc desmit gadu pārtraukuma šī bija jau piektā konference. Pirmā šāda veida konference notika 2005. gadā, tam sekoja konferences 2007., 2010. un 2016. gadā. Sākotnēji uzmanība tika pievērsta melnā stārķa izpētei un aizsardzībai Baltijā, bet vēlāk ķonferences saturā arvien plašāk tika iekļauti dienas plēsīgie putni. Pašlaik ar ziņojumiem konferencē dalās gan dienas, gan nakts plēsīgo putnu pētnieki.
Šogad konferencē piedalījās 25 zinātnieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Lielbritānijas, prezentējot 28 referātus par aktualitātēm klinšu ērgļu, mazo ērgļu, jūras ērgļu, zivjērgļu, vidējo ērgļu, vistu vanagu, lauku piekūnu, apodziņu, ūpju, meža pūču un urālpūču izpētē. Atsevišķi referāti tika veltīti arī vēja parku attīstības un “Rail Baltica” ietekmei plēsīgo putnu aizsardzības kontekstā. LVM konferencē pārstāvēja vides eksperti Aigars Kalvāns un Uģis Bergmanis ar ziņojumiem par lauku piekūnu, kā arī LVM putnu monitoringā iekļautajām sugām – zivjērgli, mazo ērgli un klinšu ērgli.
Konferences ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta klinšu ērgļa (Aquila chrysaetos) ligzdošanas ekoloģijai, izmantojot tiešraides novērojumus no ligzdas. Pētījumi liecina, ka ligzdošanas periodā barības nodrošināšanā dominē tēviņš, kas piegādā lielāko daļu medījuma. Klinšu ērgļa barības sastāvs ir daudzveidīgs – tajā ietilpst gan putni, gan zīdītāji, un nozīmīgu daļu veido vistveidīgie, piemēram, medņi un melnie rubeņi, kā arī ūdensputni un dažādi vidēja izmēra zīdītāji. Barības sastāvs var būtiski mainīties atkarībā no gada un pieejamības konkrētajā teritorijā, kas atspoguļo sugas spēju pielāgoties vietējiem apstākļiem.
Savukārt mazā ērgļa (Clanga pomarina) ilgtermiņa monitorings Latvijā sniedz būtisku ieskatu populācijas demogrāfijā. Novērojumi veikti vairākos parauglaukumos dažādos reģionos, aptverot desmitiem gadu ilgu periodu. Kopumā Latvijas mazā ērgļa populācija tiek vērtēta kā stabila – apmēram 4000 pāru. Ilgtermiņa un vidēja termiņa datos nav novērotas būtiskas svārstības, lai gan īstermiņā atsevišķos reģionos vērojamas nelielas izmaiņas.
Mazais ērglis
Būtisks aspekts ir arī teritoriju kvalitāte – mazais ērglis ir cieši saistīts ar mozaīkveida ainavu, kur meža teritorijas mijas ar atklātām lauksaimniecības zemēm, kas nodrošina piemērotas barošanās vietas.
“Ilgtermiņa dati rāda, ka Latvijā mazā ērgļa populācija šobrīd ir stabila, taču mēs nevaram izslēgt riskus nākotnē. Īpaši svarīgi ir saglabāt daudzveidīgu ainavu un piemērotas barošanās teritorijas,” uzsver Uģis Bergmanis.
Savukārt par zivjērgļa (Pandion haliaetus) populāciju Latvijā konferencē ziņoja LVM vides eksperts Aigars Kalvāns. Zivjērgļa monitorings Latvijā aizsākts 20. gadsimta 80. gadu beigās, bet pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma tas atjaunots 2007. gadā, vienlaikus stiprinot arī ligzdošanas vietu aizsardzību. Pašlaik zivjērgļa populācija Latvijā tiek lēsta 230–240 pāru apmērā.
Zivjērglis
LVM vides eksperts Aigars Kalvāns norāda:
“Ilgtermiņā gan aizņemto teritoriju, gan sekmīgo ligzdu skaits ir būtiski pieaudzis, kas liecina par populācijas attīstību. 2025. gadā Latvijā bija aizņemtas 141 teritorijas, no kurām 83 ligzdas bija sekmīgas. Nozīmīga loma sugas izpētē ir arī putnu gredzenošanai un izsekošanai. Kopš 2007. gada Latvijā ar krāsainajiem plastmasas gredzeniem apgredzenoti vairāk nekā 3000 zivjērgļu mazuļu, un lielākā daļa novērojumu iegūti, nolasot šos gredzenus dzīviem putniem. Papildus tam daļai putnu uzstādītas raidierīces, kas ļauj iegūt detalizētu informāciju par to teritoriju izmantošanu, pārvietošanos un migrācijas ceļiem.”
Šie dati sniedz būtisku ieguldījumu izpratnē par zivjērgļa populācijas attīstību, tās telpisko uzvedību un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem Latvijā.
Konferencē prezentētie pētījumi apliecina, ka gan detalizēti ligzdu novērojumi, gan ilgtermiņa monitorings ir būtiski instrumenti plēsīgo putnu aizsardzībā. Tie ļauj labāk izprast sugu ekoloģiju, pielāgošanās spējas un potenciālos apdraudējumus, vienlaikus sniedzot zinātniski pamatotu pamatu ilgtspējīgai dabas apsaimniekošanai Latvijā un Baltijas reģionā.
