Latvijas Botāniķu biedrība par gada sūnu šogad izvēlējusies īssetas nekeru Neckera pennata. Latvijā tā sastopama lapu koku un jauktos mežos. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) datubāzē LVM GEO līdz 2025. gadam atzīmēti 4 959 īssetas nekeras reģistrējumi, visvairāk – LVM Rietumvidzemes un Austrumvidzemes reģionos.
Īssetas nekera ir epifītiska sūna – par tādiem dēvē augus, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides. Šī gada sūna parasti aug uz lielu dimensiju lapu koku stumbriem, veidojot raksturīgas gaiši zaļas atstāvošas plauktiņveidīgas velēnas. Sekundārie stumbri sasniedz 4–7 cm garumu, lapas sakārtotas divās rindās, lapas plātne – viļņaina.
Stāsta botāniķe, LVM vides plānošanas speciāliste Vija Kreile:
“Jo vairāk uz stumbriem ir šo sūnu, jo mežs ir ilglaicīgāks un dabiskāks. Īssetas nekera nav īpaši aizsargājama suga, bet tā ir indikators, kas liecina par stabilu mikroklimatu un augstu gaisa mitrumu mežos. Ja uz koku stumbriem aug īssetas nekera, tur var atrast arī īpaši aizsargājamas sugas, kas ir jutīgas pret mikroklimata izmaiņām, piemēram, sūnas gludo nekerīti, doblapu leženeju, un ķērpjus – caurumaino menegāciju, plaušķērpjus, cetrēlijas.”
Latvijas mežos īssetas nekera visbiežāk reģistrēta šādos meža tipos: vērī, gāršā un platlapju ārenī. Īssetas nekerai raksturīga mājvieta ir vairāki Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi: “Veci vai dabiski boreāli meži”, “Veci jaukti platlapju meži”, kā arī “Nogāžu un gravu meži”, kur tā aug uz apšu, liepu, kļavu, ošu, vīksnu un gobu stumbriem.
Īssetas nekera ir izplatīta visā ziemeļu puslodē. Igaunijā īssetas nekera ir bijusi 2022. gada sūna.
