2025. gadā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) turpināja attīstīt un uzturēt meža infrastruktūru visā Latvijas teritorijā, nodrošinot piekļuvi meža teritorijām gan mežsaimniecības, gan rekreācijas vajadzībām. Būtiski ieguldījumi meža ceļu tīklā pērn veikti 336 kilometru kopgarumā.
Gada laikā veikti gan jaunu meža ceļu būvdarbi un pārbūves darbi, gan esošā ceļu tīkla atjaunošanas un ikdienas uzturēšanas darbi: būvniecības un pārbūves darbi veikti 107 kilometriem meža ceļu, seguma atjaunošana esošajiem ceļiem veikta 229 kilometru garumā, savukārt klātnes kopšanas darbi – 30 227 kilometros meža ceļu.
Ikdienas uzturēšanas darbi visā LVM ceļu tīklā
LVM apsaimnieko ceļu tīklu ar kopējo garumu vairāk nekā 12 000 km, tāpēc līdzās būvniecībai būtiska nozīme ir arī regulārai ceļu uzturēšanai. Pienācīga uzturēšana paildzina ceļa kalpošanas laiku, nodrošina ceļu kvalitāti un satiksmes drošību.
Skaidro LVM Ražošanas un būvniecības izpilddirektors Kārlis Volfs:
“Ceļu klātnes kopšana ietver ceļu pielīdzināšanas, planēšanas un profilēšanas darbus. Ceļu klātnes kopšanu veic atbilstoši ceļa izmantošanas intensitātei, kur lielākā daļa ceļu tiek greiderēta tikai vienu reizi gadā, ceļa segai neļaujot aizaugt ar zāli, bet ceļa posmos, kuri izmantoti intensīvāk, ceļa sega kopta pat sešas un vairāk reizes.”
Ikdienas uzturēšanas darbos būtiska uzmanība veltīta arī atvašu un zāles pļaušanai, tā veikta ceļiem 10 778 km garumā. Izaugušie krūmi un koku atvases ceļmalās apgrūtina ūdens atvadi, to saknes sāk bojāt ceļa konstrukciju, bet zari pārklāj ceļu un kavē tā žūšanu, pakāpeniski bojājot ceļu un samazinot tā kalpošanas laiku. Pļaušanas rezultātā ceļu sāngrāvji neaizaug ar koku atvasēm vai krūmiem un ceļš ir labāk pārskatāms līkumos un krustojumos, līdz ar to arī drošāks satiksmei. Vienlaikus tiek uzlabots ceļu žūšanas process.
Papildus pērn veikti arī dažādi ceļu remontdarbi, piemēram, iesēdumu un bedru remonts, iestrādājot 40 200 m³ pievestus minerālos materiālus (drupinātu granti, granti vai šķembas). Šo remontdarbu veidu visbiežāk izmanto ceļu posmos, kur ceļa sega ir zaudējusi nestspēju un ir izveidojušies lokāli iesēdumi, grants segai sajaucoties ar smilts materiāliem Izmantojot 60 130 m³ minerālos materiālus, veikta seguma atjaunošana. Šos remontdarbus veic ceļu posmos, kuriem jāpastiprina ceļa segas nestspēja. Tāpat pērn veikta ceļu sāngrāvju tīrīšana 1 450 m³ apjomā, nodrošinot ūdens atvadi no ceļa segas un tādējādi paildzinot ceļa konstrukcijas ilgmūžību.
Reģionu ieguldījums meža ceļu attīstībā
Meža ceļu būvdarbi un pārbūves darbi tika veikti visos LVM reģionos, nodrošinot plānotu infrastruktūras attīstību: Vidzemes reģionā darbi veikti 26km, Kurzemes reģionā 26km, Zemgales reģionā 28 km, bet Latgales reģionā 27 km.
229 km apjomā veikta arī meža ceļu seguma atjaunošana tiem ceļiem, kuriem ūdens atvade ir pietiekošā apmērā un ceļa pamatnes konstrukcija ir apmierinošā stāvoklī.
Garākie būvobjekti 2025. gadā
2025. gadā garākais būvobjekts bija meža autoceļa “Zilezera ceļš” pārbūve Latgales reģionā, kas veikta 7,59 kilometru garumā. Savukārt garākais atjaunošanas objekts bija meža autoceļš “Sokolovska ceļš” Zemgales reģionā, kur 8,21 kilometru garumā veikta ceļa seguma atjaunošana.
Jauns, no koksnes būvēts tilts
Papildus ceļu būvniecībai 2025. gadā izbūvēts arī jauns tilts pār Pedeles upi Valkas novadā. Tilts ir vienlaiduma kokbetona konstrukcija ar 13 metru laidumu, kopējo garumu 19,5 metri un 4,5 metrus platu brauktuvi. Tilta būvniecībā izmantotas līmētas laminētas koka sijas, kas ir būtiski vieglākas nekā betona konstrukcijas, vienlaikus saglabājot tādu pašu stiprību. Šāds risinājums ļauj samazināt būvniecības ietekmi uz vidi un vienlaikus nodrošina drošu infrastruktūru gan mežsaimniecības vajadzībām, gan vietējo iedzīvotāju piekļuvei meža teritorijām.
Attīstīts ceļu tīkls ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, nodrošinot efektīvu koksnes transportēšanu visa gada garumā, operatīvu piekļuvi ugunsdrošības un meža aizsardzības vajadzībām, kā arī iespēju sabiedrībai izmantot mežus rekreācijai. Ieguldījumi meža infrastruktūrā palīdz uzturēt pieejamu un drošu meža vidi visā Latvijā, vienlaikus veicinot arī reģionālo attīstību.
