Izmantojot koksnes būvmateriālus, kas gadu desmitiem noglabā sevī koku augšanas laikā uzkrāto oglekli, iespējams samazināt būvniecības sektora radītās emisijas, tā veicinot klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Lai novērtētu koksnes būvniecības ieguvumus Latvijas apstākļos un nodrošinātu vienotu pieeju būvju dzīves cikla aprēķinos, pēc AS “Latvijas valsts meži” pasūtījuma veikts izpētes projekts “Būvizstrādājumu un būvniecības pakalpojumu ietekme uz klimatu”.
Tādu energoietilpīgu materiālu ražošanai kā betons, metāls un plastmasa, videi droša alternatīva var būt Latvijā plaši pieejams atjaunojams resurss – koksne, no kā visā pasaulē tiek būvētas arvien apjomīgākas sabiedriskās un industriālās būves.
Lai objektīvi izvērtētu dažādu būvmateriālu ietekmi uz klimatu un pamatotu to izmantošanu būvniecībā, tostarp publiskajos iepirkumos, nepieciešama vienota pieeja būvju emisiju aprēķinos visā to dzīves ciklā – no resursu iegūšanas līdz materiālu atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. Šāda metodika ļauj integrēt esošos starptautiskos standartus un vadlīnijas nacionālajā sistēmā, palīdz salīdzināt materiālu izvēli un izmantot ietekmi uz klimatu kā kritēriju lēmumu pieņemšanā, sekmējot Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu. Tādēļ pēc LVM pasūtījuma izpētes projektā “Būvizstrādājumu un būvniecības pakalpojumu ietekme uz klimatu” izstrādāts pamats vienotiem būvju ietekmes uz klimatu novērtējumiem Latvijā.
SIA “Meža koksnes produktu un pētniecības attīstības institūta” Zinātniskā centra vadītājs Edvīns Grants skaidro:
“Eiropā veikti daudzi salīdzinoši pētījumi, kas apliecina: koksnes izmantošana var būt efektīvs klimata aizsardzības instruments, ja tā ir sabalansēta ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kvalitatīvu būvniecību un iespējamu atkārtotu koksnes izstrādājumu lietošanu. Būtiskākais secinājums nav tikai tas, ka koka ēkas rada mazākas emisijas, bet gan tas, ka pozitīvais efekts rodas tad, ja tiek uzlabota visa koksnes produktu plūsma – no resursu iegūšanas līdz būvprojekta īstenošanai. Tas nozīmē, ka klimatam draudzīga koka būvniecība nav vienkāršs materiāla jautājums, bet projektēšanas, būvdarbu vadības un pasūtītāja lēmumu kopums. Ja lēmumi tiek balstīti uz dzīves cikla datiem, koksne var būt starp efektīvākajiem instrumentiem emisiju samazināšanā būvniecības sektorā.”
Novembra beigās LVM Rīgas klientu centrā notika izpētes projekta “Būvizstrādājumu un būvniecības pakalpojumu ietekme uz klimatu” noslēguma prezentācija. Pasākumā piedalījās pētniecības organizāciju (MeKA, RTU, LVMI "Silava"), AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Būvnieku asociācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Valsts nekustamo īpašumu, Latvijas standarta, Ekonomikas ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji.
Pasākuma noslēgumā Ekonomikas ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji vienojās par nepieciešamību turpināt sarunu, lai atrastu veiksmīgāko veidu projekta rezultātu izmantošanai nacionāla mēroga regulējuma pilnveidei.
Projekta komandā darbojās pētnieki un eksperti no dažādām organizācijām, lai aptvertu iespējami plašu kompetenču loku: Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un SIA "NOMAD architects” ar asociētajiem partneriem Vidzemes augstskolu un Rīgas Enerģētikas aģentūru".
LVM būvētās ēkās koksne tiek izmantota jo īpaši plaši. Piemēram, šī gada sākumā Valmiermuižā tika atklāts LVM Rietumvidzemes reģiona klientu centrs, kura būvniecībā ir izmantoti vairāk nekā 400 m3 koksnes materiālu, piemēram, ēvelēti dēļi, līmētās konstrukcijas un saplāksnis. Savukārt 2023. gada nogalē ekspluatācijā nodotās Mežvidu kokaudzētavas stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa būvniecībā izmantota koksne 600 m3 apjomā – gan apdarē, gan nesošajās, liela laiduma konstrukcijās.
