Ierīkojot ģeotehniskās izpētes urbumus Palšu purvā, kur AS “Latvijas valsts meži” (LVM) veiks ūdens režīma stabilizēšanas darbus purva ekosistēmas atjaunošanai, oktobra beigās tika fiksēta neierasti spēcīga purva gāzes izplūde. Purva gāzes izdalīšanās atsevišķu burbuļu veidā no purva virskārtas ir bieži novērojama parādība, bet tik apjomīga, kā novērota Palšu purvā, ir neparasts gadījums.
Darbu izraisītās purva gāzes plūsmas spēks bija pietiekami liels, lai mestu gaisā izurbtā kūdras materiāla fragmentus. Gāzes izplūde uzreiz tika apturēta, aizberot ģeotehniskās izpētes urbumu ar izurbto materiālu. Lai arī izplūde bija spēcīga, briesmas apkārtējai videi vai cilvēkiem netika radītas.
Ģeotehniskās izpētes urbumi tiek ierīkoti, lai iegūtu precīzus datus par kūdras slāņu biezumu purvā. Iegūtā informācija ir nozīmīga turpmāko darbu plānošanā, ņemot vērā, ka šajā vietā LVM ne vien atjaunos purva ekosistēmu, bet arī ierīkos tūrisma taku.
Atbilstoši izpētes rezultātiem gāzes izplūdes vietā kūdras slāņa biezums ir 3,7 m, dziļāk ieguļ no ledāja kušanas ūdeņiem izgulsnēta smilts ar grants graudiem. Citos izpētes urbumos Palšu purva darbu teritorijā minerālgrunti pārsvarā veido mālaini nogulumi, kuros gāze neuzkrājas.
Skaidro dr. geol. Andis Kalvāns, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks:
“Domājams, izpētes vietā lokālie ģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi ir labvēlīgi, lai veidotos lielāka purva gāzes akumulācija.
Var minēt, ka šajā vietā purva gāze uzkrājās tieši smilšainajos nogulumos zem kūdras slāņa. Smilts nogulumos poras ir lielākas un savstarpēji savienotas, savukārt kūdrā tās ir mazākas un lielā mērā izolētas. Iespējams, gāzes avots bija ar izšķīdušām gāzēm piesātināts purva gruntsūdens, kas plūda pa ūdeni labi vadošajiem smilts nogulumiem no purva kupola augstākās daļas.”
Purva gāze ir metāna (CH4) un ogļskābās gāzes (CO2) maisījums. Tā veidojas bezskābekļa apstākļos, pakāpeniski noārdoties organiskajām vielām – purva augu atliekām jeb kūdrai. Bioloģiskā aktivitāte, līdz ar to arī gāzu veidošanās straujāka ir tuvāk purva virsmai, kur augu atliekas ir svaigākas. Līdz ar dziļumu, samazinās arī bioloģiski viegli noārdāmo organisko savienojumu saturs, un attiecīgi samazinās arī purva gāzes veidošanās ātrums.
Šī gada oktobrī tika uzsākti pirmie biotehniskie pasākumu Palšu purva ekosistēmas atjaunošanai: lai samazinātu ūdens iztvaikošanu, tika novākta daļa no liekā apauguma.
Projekts Nr. 6.1.1.7/1/24/I/001 "Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT" tiek īstenots ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 7 058 824 eiro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 6 000 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 058 824 eiro apmērā.
