Lai pilnveidotu mednieku zināšanas par staltbriežu populācijas apsaimniekošanu, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) oktobra sākumā Rīgas klientu centrā organizēja semināru, kurā ar vērtīgām atziņām dalījās Vācijas medību eksperts Magnuss Pelcs (Magnus Pelz).
Lielākos postījumus LVM jaunaudzēs nodara tieši staltbriežu populācija, tāpēc seminārā uzsvars tika likts uz tādu staltbriežu populāciju apsaimniekošanu, lai tiktu sasniegti gan medību saimniecības mērķi, gan pilnībā novērsti vai būtiski samazināti postījumi mežsaimniecībai. Tāpat Magnuss Pelcs dalījās zināšanās par efektīvu dzinējmedību plānošanu un vadīšanu, kā arī rosināja vairāk uzmanības pievērst plēsēja jenota apdraudējumam vietējai faunai.
Medību eksperts Magnuss Pelcs
Lai sasniegtu videi un mežsaimniecībai vēlamu skaitlisko līdzsvaru staltbriežu populācijā, eksperts medību klubus aicina veidot plānu. Pirmais solis – iespējami precīzi novērtēt staltbriežu populāciju medību iecirknī gan skaitliski, gan no dzimuma un vecuma struktūras. To var izdarīt, vairākiem medniekiem vienlaikus regulāri (biežāk nekā reizi mēnesī) apsekojot medību teritorijas un fiksējot iegūto informāciju. Otrais solis – izvērtējot datus par briežu dzimtas dzīvnieku uzturā patērētajiem augiem (pamatā pameža, paaugas koku, krūmu sugas) konkrētā apvidū un to uzturvērtību, izkalkulēt, cik staltbriežus vide var uzturēt. Zinot šos datus, jāpieņem lēmums par mērķa populācijas lielumu. Ja vide spēj uzturēt vairāk īpatņu, nekā to patiesībā ir, tad postījumiem nevajadzētu būt. Trešais solis – jāsagatavo plāns, kā no esošās situācijas nonākt līdz vēlamajai mērķa populācijai.
Skaidro Magnuss Pelcs:
“Mērķa populācijā ieteicamā dzimumu attiecība ir 1:1 un, skatoties no vecuma viedokļa, ar katru gadu abu dzimumu īpatņu skaitam ir jāsamazinās. Ideāls vecuma sastāvs ir 50 % jauno īpatņu (1–3 gadus veci), 30 % vidēja vecuma (4–8 gadus veci) un 20 % vecu īpatņu (9 gadi un vairāk). Veidojot plānu, jāizvērtē, cik katra dzimuma un vecuma īpatņi ir jānomedī vienā medību sezonā, ieskaitot arī vēl nedzimušos teļus. Šādu plānu gatavo uz piecām medību sezonām.”
Vienlaikus medību eksperts aicināja vairāk uzmanības pievērst jenotam – vienīgajam plēsējam, kas spēj gan labi skriet un peldēt, gan arī rāpties kokos. Jenota spējas rada nopietnus draudus vietējai faunai, kas evolūcijas ceļā nav piemērojusies jenotu klātbūtnei. Uz zemes ligzdojošiem putniem, dobumperētājiem putniem, ūdensputniem, abiniekiem, rāpuļiem un zaķiem nav nekādu aizsardzības mehānismu pret tik prasmīgiem plēsējiem kā jenoti. Tāpēc jenotu klātbūtne spēj fundamentāli mainīt apkārtējo vidi un novest atsevišķas sugas līdz izmiršanai. Ņemot vērā pastāvošos draudu, Magnuss Pelcs aicināja jenotus medīt ik reizi, kad ar tiem medību laikā sastopas.
Ilgtspējīga medību resursu apsaimniekošana, ņemot vērā saimnieciskās intereses, ir nozīmīgs atbalsts mežu apsaimniekošanā. Lielākos postījumus LVM jaunaudzēs nodara staltbriežu populācija – pērn svaigi bojājumi virs 5 % tika konstatēti 3,3 tūkstošos ha jaunaudžu. Staltbriežu nodarītie postījumi rada būtiskus zaudējumus un samazina iespēju izaudzēt kvalitatīvu nākotnes mežu – jaunie kociņi, kurus bojājuši staltbrieži, izaugot visbiežāk kļūst par mazvērtīgu koksni, ko var izmantot galvenokārt tikai enerģētikā un papīrmalkas ražošanā.
