Jaunumi
15 • 11 • 2023
Aizvadīts dabas vērtību iepazīšanai veltīts pārgājiens Tīreļpurvā
Valsts svētku mēnesī, izceļot leģendārās Ziemassvētku kauju piemiņas vietas un to apkārtnē esošās dabas vērtības, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) aicināja interesentus doties izzinošā Tīreļpurva pārgājienā kopā ar LVM vides ekspertu Gaidi Grandānu, kurš iepazīstināja ar dabiskiem meža biotopiem raksturīgām koksnes sēņu sugām. Zeltainā krokaine, centrbēdzes flēbija, sausā krustoderma, ziemeļu klimakociste, melnējošā cietpore, priežu cietpiepe, lapkoku svečtursēne – tās ir tikai dažas no retajām sēņu sugām, kas tika novērotas pārgājiena laikā.
“Latvijā kopumā sastopamas vairāk nekā 4000 sēņu sugas, tomēr vairumu no tām cilvēki nepazīst un dabā pat nepamana. Tāpēc šoreiz mēģinājām iet nesteidzīgi, apstāties un ieskatīties, lai redzētu, kādas sēnes atrodamas dabiskiem meža biotopiem raksturīgās mirušās koksnes struktūrās – kritalās, stumbeņos un sausokņos. Līdzīga ir arī mana darba ikdiena Latvijas valsts mežos, kur meklēju indikatorsugas, kas liecina par īpašām dabas vērtībām,” stāsta LVM vides eksperts Gaidis Grandrāns.
Lai gan pirms 100 gadiem Tīreļpurva apkārtnē norisinājās kaujas, pilnībā nopostot meža teritoriju, tagad mežs ir atjaunojies, turklāt te atrodami arī vairāki Eiropas Savienības nozīmes un Latvijā aizsargājami biotopi. Tie ir veci vai dabiski boreāli meži, kā arī lakstaugiem bagāti egļu meži. Vietām saglabājušās arī priežu audzes, kuru vecums, pēc mežierīcības datiem, sasniedz pat 173 gadus. Pēc pārgājiena LVM vides eksperts atzīst – dalībnieki nebija gaidījuši, ka novēros tik daudzveidīgu un bagātīgu neparasto sēņu klāstu.
“Tikpat krāšņas kā lapas rudenī izrādās ir arī sēnes. Pārgājiena laikā atradām sēnes visās varavīksnes krāsās, tai skaitā, zilzaļo hlorociboriju. Turklāt daudzi dalībnieki bija ļoti zinoši mikoloģijā, kā rezultātā raisījās daudz diskusiju par to, kā nekļūdīties, atpazīstot noteiktas sēņu sugas. Viens gan bija skaidrs – ēst drīkst tikai tās sēnes, par kuru nekaitīgumu nav ne mazāko šaubu,” iespaidos par pārgājienu dalās idejas autore, LVM vides izglītības vadītāja Līga Abizāre.
Pārgājiena laikā bieži tika novērota rudens bisīte Gyromítra ínfula, kas tautā saukta par Bīskapa cepuri. Šāds tituls tai piešķirts nevis reliģisku apsvērumu, bet vizuālas īpatnības dēļ, proti, sēnes apotēcija cepurīte zināmā mērā līdzinās kristīgās baznīcas augstākā garīdznieka galvassegai, tiesa, krietni saburzītai. Salīdzinot ar abām pārējām Latvijas bisītēm – ar pavasarī augošo parasto bisīti Gyromitra esculenta un dižo bisīti Gyromitra gigas, rudens bisītei ir garāks un slaidāks kātiņš, kas var sasniegt pat 10 cm. LVM vides eksperts atgādina – tā kā šo sēņu ķīmiskās īpašības vēl nav pietiekami izpētītas, drošības dēļ uz rudens bisīšu mežiem labāk doties, nevis bruņojoties ar grozu un nazi, bet ar fotoaparātu vai vēlmi vienkārši aplūkot šos savdabīgos dabas veidojumus.
LVM regulāri rīko izglītojošus pārgājienus dabā ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar dabas vērtībām un LVM ieguldījumu to apzināšanā un aizsardzībā. Uzņēmums īsteno ilgtspējīgu un līdzsvarotu meža apsaimniekošanu, 23% apsaimniekojamās zemes atvēlot dabas procesu norisēm, pārējā meža platībā nodrošinot maksimālu koksnes pieaugumu un oglekļa piesaisti augošajā koksnē, vienlaicīgi sabalansēti veicinot dabas daudzveidības palielināšanu. Lielākā daļa sauszemes Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 Latvijā atrodas LVM apsaimniekošanā, to izveidošanos sekmējusi ilgtspējīgā mežu apsaimniekošana pēdējos 100 gados.
Lasīt vairāk:
