Jaunumi

Kāpēc pēc mežizstrādes mežā atstāj vai izvāc celmus?

Celmi ir viens no enerģētiskās koksnes resursiem. Pēc LVM pasūtījuma LVMI “Silava” zinātnieki veica pētījumu, lai noskaidrotu pēc mežizstrādes atstāto koku celmu lomu meža ekosistēmā un kā to izvākšana vai atstāšana ietekmē nākotnes mežaudzi.

Ietekme uz nākotnes mežaudzi un oglekļa apriti

Pētījuma gaitā tika novērots – objektos, kur pēc mežizstrādes darbu noslēguma tika veikta biomasas (zari, skaidas un citi) izvākšana, kā arī objektos, kur papildus tam veikta arī celmu izstrāde – ūdenim ir tendence paskābināties.

“Būtiskas atšķirības starp abiem variantiem netika konstatētas, tātad nevar uzskatīt, ka celmu izstrāde rada papildu riskus. Turklāt augsnē paskābināšanās procesi netika novēroti. Tas norāda uz nozīmīgu virszemes biomasas izstrādes un mērķtiecīgas meža atjaunošanas potenciālo ietekmi, kā arī uz vietai specifisku faktoru kombinētu ietekmi. Dabiskai atjaunošanai apstākļi būtiski neatšķiras gan atcelmotajos, gan arī neatcelmotajos parauglaukumos, par ko liecina līdzīgais dabiski ieaugušo koku skaits,” skaidro LVM attīstības projektu vadītājs Elmārs Pēterhofs.

Visa koku biomasas izmantošana nav pretrunā mērķim veicināt oglekļa uzkrājumu mežā, jo tā  uzkrājums zemsegā un augsnē, kā arī koku virszemes daļas parametri šajās audzēs būtiski neatšķiras no kontroles audzēs konstatētā, secināts pētījumā.

Celmi – nozīmīgas dzīvotnes

Celmi ir nozīmīgas sēņu, ķērpju, ziedaugu un bezmugurkaulnieku sugu dzīvotnes. Uz celmiem un ar tiem saistītajos sakņu fragmentos var attīstīties un veidot augļķermeņus daudzas sēņu sugas, kas bieži sastopamas arī uz mežizstrādes atliekām. Sakņu piepes (Heterobasidion spp.) micēlijs sastopams 4,5-10 cm lielos egļu sakņu fragmentos piecus sešus gadus pēc celmu raušanas. Tomēr iegūtie dati liecina, ka augsnē palikušie inficētie sakņu fragmenti nerada būtisku apdraudējumu nākamajām koku paaudzēm. Infekcijas risks saistīts ar citu sakņu piepes sugu Armillaria inficēto koksni. Daudzas sēņu sugas uz sakņu fragmentiem spēj veidot augļķermeņus, tātad celmu raušana īstermiņā būtiski neietekmē sēņu daudzveidību.

Vaboles visobjektīvāk raksturo atcelmošanas ietekmi uz bezmugurkaulnieku bioloģisko daudzveidību. Pētījums parādīja, ka neatcelmotajās platībās egļu celmi piesaista vaboļu sugas, kuras izmanto trūdošo koksni kā dzīvotni arī 5 un vairāk gadus pēc ciršanas, piemēram, Ampedus ģints sprakšķi. Ņemot vērā to, ka šī ģints ir nozīmīga meža biodaudzveidības uzturēšanā (kāpuri dzīvo trūdošā koksnē) un daudzas šīs ģints sugas ir ļoti reti vai reti sastopamas, jāsecina, ka egļu celmiem ir būtiska nozīme šo sugu attīstībā arī piecus gadus pēc koku ciršanas un, iespējams, arī ilgāk.