Latvijas valsts meži - LVM meža putnu eksperts skaidro medņu uzvedību pavasarī
17 • 03 • 2017

LVM meža putnu eksperts skaidro medņu uzvedību pavasarī

mednis

Līdz ar pavasari, medņi, līdzīgi kā citu sugu putni, kļūst arvien aktīvāki. Nereti tos var novērot pavisam droši pastaigājoties ne vien mežā, bet arī uz ceļiem, grāvjiem un citu apdzīvotu vietu tuvumā. LVM meža putnu eksperts Elmārs Pēterhofs skaidro, kāpēc medņi kļuvuši tik drosmīgi un kāpēc tie sastopami ārpus meža.

Medņi pulcējas vienkopus 100 līdz 200 ha lielās teritorijās uz riestu. Ja riesta teritorija atrodas netālu no ceļa vietām, medņi tur redzami biežāk, nekā citos gadalaikos. “Medņu aktivitātes iemesls var būt ne tikai gatavošanās riestam, bet arī nepieciešamība apmeklēt vietas, kur pieejama grants, kas medņiem vajadzīga, lai nodrošinātu barības pārstrādes procesu,” uzsver putnu pētnieks Elmārs Pēterhofs.

Medņi ziemā un pavasarī pamatā pārtiek no priežu skujām, un, lai tās sagremotu, tiem nepieciešami sīki akmentiņi, kas medņu kuņģī, līdzīgi kā dzirnavās, samaļ samērā cieto barību. Tādēļ medņi ziemā un pavasarī bieži sastopami ceļu tuvumā, kur uzlasa tiem nepieciešamos sīkos akmentiņus.

IMG 9962

“Medņi bieži vien no automašīnām nebaidās, ja vien tās neapstājas. Arī mežā medņi var būt samērā droši un ļauj cilvēkam pienākt pavisam tuvu, jo putni ir masīvi un lido nelabprāt, bet vēro mūs no slēpņa. Tāpēc ziemā, rudenī un pavasarī mēs tos varam redzēt diezgan bieži, jo tie paceļas spārnos tikai kritiskas nepieciešamības gadījumā, parasti no pavisam tuvas distances,” skaidro eksperts.

Vasarā savukārt, kad ievērojamu daļu savas dzīves medņi pavada uz zemes, tie redzami retāk, jo, mums nemanot, tie aši aizbēg. “Protams, ir gadījumi, kad riesta laikā atsevišķu medņu gaiļu uzvedība kļūst neadekvāta un tie var kļūt agresīvi, pat pret cilvēkiem. Šādai uzvedībai ir dažādi skaidrojumi, bet tiem trūkst drošu zinātnisku pierādījumu. Šādi gadījumi ir, to biežums ir neliels, vēsturiski tie novēroti gan pirms simt gadiem, gan arī mūsdienās,” skaidro Elmārs Pēterhofs.

Riesta vietās mežizstrāde nenotiek

Vairāk nekā 90% medņu dzīvotņu Latvijā atrodas LVM apsaimniekotajās mežu platībās, un visās zināmajās medņu riestu teritorijās tiek nodrošināta medņu aizsardzība atbilstoši LVM izstrādātajām vadlīnijām. LVM jau vairāk nekā četrus gadus veic mežu apsaimniekošanu saskaņā ar īpaši šim mērķim izstrādātām vadlīnijām. Tās sevī ietver maksimālu medņu aizsardzību pirms riesta un riesta laikā, kā arī medņu dzīvotņu apsaimniekošanas paņēmienus, kas saglabā vai uzlabo to kvalitāti atbilstoši sugas prasībām.

Ar AS “Latvijas valsts meži” atbalstu Latvijas valsts mežzinātnes institūtā “Silava” rit pētījums, kura mērķis ir noskaidrot medņu aizsardzībai nozīmīgos vides faktorus. Latvijā medņu dzīvotnes vairāk sastopamas purvainos mežos, ievērojami retāk – vecos un dabiskos skuju koku mežos, kā arī staignājos. Lai noskaidrotu, kā medņu uzvedību ietekmē plēsēji, pētnieki projekta ietvaros vāc medņu lielāko dabisko ienaidnieku – meža caunu – ekskrementus un pēta tajos atrodamās spalviņas un kauliņu fragmentus. Tas ļaus pateikt, cik liels īpatsvars plēsēju ēdienkartē ir tieši medņiem. Savukārt, lai noskaidrotu kā medņus ietekmē mežizstrādes, kā arī sēņotāju, ogotāju klātbūtne mežā, plānots putnus aprīkot arī ar raidītājiem. Pētījumu plānots pabeigt līdz 2019. gadam.

Lasīt vairāk: