LVM stipendija mākslā
Kā mākslas darbā veidot asociācijas ar vides ilgtspējīgu attīstību un meža augošo lomu Latvijā? Atbildes rosināti meklēt Latvijas Mākslas akadēmijas studenti stipendiju konkursā "Latvijas valsts mežu stipendija mākslā", kuru kopš 2017. gada sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju rīko AS "Latvijas valsts meži".
Aicinām ikvienu interesentu no 1. līdz 30. novembrim apmeklēt 2023. gada konkursa 15 finālistu glezniecības darbu izstādi klātienē LVM klientu centrā Rīgā, Vaiņodes ielā 1 (izstāde ir bezmaksas, atvērta darbadienās no pulksten 9.00 līdz 17.00).
Gleznu fotogrāfijas ar anotācijām skatāmas arī virtuālā izstādē zemāk (nenoteiktā secībā):
Herta Balode "Pāreja". Audekls, akrils, 100x60 cm, 2023. BA Glezniecības apakšnozare, 1. kurss.
"Atrasties mežā ir kā pāriet no vienas realitātes citā. Es sēžu uz akmens un apbrīnoju dabas nenoteiktās formas."
Ramona Einštāle "Mežā". Audeks, eļļa, akrils, 100x80 cm. BA Keramikas apakšnozare, 2. kurss.
"lesēsties sūnās. Nav ērtāka krēsla par šo. Tu apsēdies un tagad pats esi kļuvis par lielu baraviku sūnās. Ir tik labi, esi kļuvis par daļu no meža. Tevi apspīd saule un tu elpo, iespējams, svaigāko gaisu, kads vien ir. Mēs katrs, ieejot mežā, kļūstam par daļu no tā un tā tas vienmēr būs. Mežs ir mūsu sabiedrības kopīgais intelekts, mūsu katra spogulis. Ja mežā dodies apzināti, tad vari sadzirdēt savas domas un sajust mežu. Pret to jāizturas cieņpilni, jāpaplašina savas zināšanas par mežā notiekošo. Bet, iespējams, vēl jāpaaugas."
Olga Marštupa "Sēnes". Audekls, eļļa, 30x30 cm, 2023. BA Restaurācijas apakšnozare, 1. kurss.
"Latvijas dabas skaistums un bagātība. Prieks, ko sniedz pastaiga mežā."
Ina Kantiķe "Portāls". Audekls, akvarelis, akrils, 110x130 cm, 2023. BA Glezniecības apakšnozare, 4. kurss.
"Atgriešanās bērnības lauku mājās meža vidū, no kurām pāri palicis vairs tikai skurstenis un durvju ailes. Visu pārējo pārņēmis mežs – zaļš un bezgalīgs mierinājums."
Agnese Kurzemniece "Ieelpo (mežu)". Audekls, akrils, 90x90 cm, 2023. MA Mākslas zinātnes nodaļa, Kuratoru specializācija, 2. kurss.
"Abas gleznas pieder manai sērijai ""Meža meitenes"". Mežs manā dzīvē ir ļoti svarīgs un šī tēma manās gleznās - ļoti personiska. Ar savu redzējumu vēlos iedrošināt skatītājus: mežs var būt saredzams, sajūtams un pieredzams ne tikai kā fiziska vieta ar kokiem un dzīvniekiem, bet arī kā garīgs stāvoklis."
Dmitrijs Jefimenko "Dimensiju atbrīvošanās". Sietspiede, 102x73 cm, 2023. MA Vizuālās komunikācijas apakšnozare, 2. kurss.
"Mūsu pašreizējā fiziskajā dimensijā mūs saista dažādi ierobežojumi, piemēram, fizika, laika un telpas likumi. Būt ārpus šīs dimensijas nozīmē atbrīvoties no šiem ierobežojumiem, ļaujot sajust brīvības sajūtu, kas pārsniedz mūsu ikdienas pieredzi. Filozofiskā līmenī jēdziens var attiekties uz eksistenciālo brīvību un jēgas meklējumiem, kas citādi varētu definēt mūsu dzīvi, ļaujot dziļāk izjust sevi un mērķi."
Maruta Konceviča "Paaudzes". Sēņu sporas uz audekla, 100x150 cm, 2021–2023. BA Glezniecības apkšnozare, 2. kurss.
"Domājot par Latvijas mežiem, vēlos akcentēt ideju par meža ilgtspēju un kritalu lielo nozīmi meža ainavā. Tāpēc savā darbā centos parādīt dažādas paaudzes kokus, kas meža ainavu ne tikai padara daudzslāņaināku un interesentāku formu ziņā, bet arī vizuāli stāsta par katra koka vērtību, neatkarīgi no tā vecuma. Katram organismam mežā ir sava loma un funkcija, un lielā koku dažādība palīdz attīstīties un vairoties mežā mītošajām radībām. Katras paaudzes koks ļauj mežam būt dzīvam un vairot dzīvību."
Ligita Grigorjeva "Ouroboros". Saplāksnis, eļļa 60x150 cm, 2023. BA Glezniecības apakšnozare, 2. kurss.
"Simbolisma pilns darbs pasakas formā vēsta par cilvēku un meža saistību. Ouroboros ir bezgalības un mūžības atdzimšanas simbols, kas ir nācis no Senās Ēģiptes. Darbā ir divas puses – daba un Homo sapiens veidota sabiedrība, to atdala melns strauts, kaut kas neizprotams un mistisks. Jaunā ataudze pēc kāda laika būs mežs. Tikpat biezs kā tālumā attēlotais. Gleznas centrā ir jērs. Jērs simbolizē ievainotību. Un ar pacietību noraugās cikla norisē, kā parādās un nozūd meži. Arī galvaskauss ieņem pakārtotu lomu notiekošajā; norādīdams uz cilvēka un sabiedrības eksistenci darbā, pavisam drīz tas būs zem koka saknēm. Ciklam jānotiek un tas notiks, drīz galvaskauss pazudīs krūmos, vēl pēc kāda laika – koku saknēs, un kaut kur citur cilvēki spēs dzīvot pilnvērtīgu un veselīgu dzīvesveidu, elpojot brīvi. Darbs mudina paskatīties uz cilvēku un meža savstarpējo saistību, cilvēces atkarību no meža, un to visu kā vienu savstarpēju sistēmu. Ciklu, kura pastāvēšana ir būtiska cilvēku sabiedrībai."
Rūta Dimdiņa "Būt blakus". Audekls, akrils, 60X50 cm, 2022. MA Glezniecības apakšnozare, 1. kurss.
"Ilgi domāju, ko man nozīme mežs, un kas ir vides ilgtspēja. Atbildi atradu ģimenē. Dodoties uz mežu kopā ar savu tēti un viņa māsu, sapratu, cik svarīgi jau no mazotnes veidot izpratni un mīlestību pret dabu un mežu. Katrai radībiņai, kokam un augam ir liela nozīme vides ekosistēmā, arī cilvēkam. Būtiski ir uztvert, saprast meža norises un veiksmīgi mijiedarboties ar tām. Cieņpilni būt blakus."
Kristīne Priedīte "Mežs rīta rasas pilienā". Audekls, eļļa, 80x90 cm, 2023. MA Restaurācijas apakšnozare, 1. kurss.
"Savā darbā esmu apvienojusi svarīgākās lietas dzīvības pastāvēšanai. Tas ir skābeklis un ūdens. Tādēļ ir izvēlēts zirnekļa tīkls, kurā ieķērušies rasas pilieni, kas arī ir dabas veidojumi. Rasas pilieni asociējas ar ūdeni. Katrā no tiem atspoguļojas mežs rītausmā. Te vērojama mijiedarbība – mežs rada skābekli un ūdeni, kas ir nepieciešams ne tikai cilvēcei un dzīvniekiem, bet arī pašam mežam, lai tas augtu un attīstītos. Šis darbs atspoguļo tādu kā dabas ģenētisko formulas ķēdi. Pati daba mums rāda šo mijiedarbību – mežs, kas ražo skābekli; ūdens, kas padzirda mežu, lai tas atkārtoti spētu ražot skābekli; saule, kuras enerģiju koki un augi absorbē, veicinot izdzīvošanai nepieciešamos procesus."
Santa Kirmuža Svilāne "Meža smarža". Akvarelis, tuša, 59x41 cm, 2023. BA Modes dizaina apakšnozare, 2. kurss.
"Smaržu apraksts: meža sūnās sabirušas priežu skujas, pielijušas koka mizas, anīsa nots pavadā, kas mijas ar ābolu vai ērkšķogu kompotu, pievienota nots no vasaras sēnēm, pilnbrieduši, mūžam zaļi mellenāji, satrūdējušas koksnes un lietus pilienu aromāts (ievākta Allažu mežā)."
Madara Freidenfelde "Koks". Audekls, eļla, akrils, 80x80 cm, 2022. BA Glezniecības apakšnozare, 4. kurss.
"Lai gan mežs ir milzīga ekosistēma, bagāta ar dažnedažādām augu formām, koks ir dominējošais. Stiepjas garš jo garš, pretī saulei un mākoņiem, un visu kopīgā sinerģija dod savu artavu mums – cilvēcei. Oda kokam kā meža pamatvienībai, kur uzmanības centrā, starmešu apmirdzēts, tas gozējas saules pielietajā meža ņurdoņā. Un kautrīgi lūdz: "esi iecietīgs pret mani, lolo un gādā par mani un manām atvasēm, lai arī tavi bērni un bērnu bērni bez raizēm varētu baudīt mūsu līdzāspastāvēšanu."
Rita Pranča "Ethereuma sēklas iestādīšana mežā". Audekls, akrils, 70x50 cm, 2023. MA Tēlniecības apakšnozare, 1. kurss.
"Ethereuma oktohedroniskās sēklas iesijātas Latvijas mežā ar mērķi sagatavot meža vērtības kotēšanu kriptovalūtu tirgos. Ar savu darbu rosinu diskutēt par īsto un virtuālo vērtību līdsvaru un nākotni. Vai Zemes ekosistēma spēs virtuāli ražot dzīvībai nepieciešamo skābekli?"
Kerija Krūmiņa "Miesa elpo". Audekls, akrils, 30x60 cm, 2023. BA Dizaina nodaļa, Grafiskais dizains, 3. kurss.
"Pilsētvides putekļi nav cilvēka gēnos. Cilvēks alkst pēc meža dvašas. Dabas pieskāriens nekad nepazūd no cilvēka ādas. Paisums un bēgums, mēs raujamies pieskarties sūnām."
Iveta Šmita "Cirst vai necirst?". Autortehnika, 90x50 cm, 2023. MA Glezniecības apakšnozare, 1. kurss.
"Darbs tika radīts pēc šī gada vētras nodarītajiem postījumiem Latvijā, kad lielajā vējā atsevišķās vietās tika izgāzti koki. Dzīvojot laukos, pa ceļam uz mājām, vienā posmā tika izstrādāts mežs. Pēc mežizstrādes cirsmā, atbilstoši likuma prasībām, tika atstāti vien pāris lieli koki. Vasaras lielajā vējā šie koki, protams, tika sagāzti, pārraujot elektības vadus un atstājot daudzas saimniecības bez elektrības vairāk nekā diennakti. Darbā ir redzama tieši šī kailcirte ar iezīmētiem diviem kokiem, kuri vētras laikā nogāzās. Darba nosakums ar retorisku jautājumi – “Cirst vai necirst?” – ir pārdomas par atbildīgu un pārdomātu meža tautsaimniecību. Ar šo darbu vēlos pievērst uzmanību atbildīgai un uz ilgstpēju vērstai mežu apsaimniekošanai. Arvien biežāk dzirdami satraukti viedokļi par meža platībām, kas izcirstas nesamērīgi lielas. Kaut Latvija tiek uzskatīta par ļoti zaļu zemi, kurā aug lieli un skaisti meži, tomēr jāsecina, ka pēdējā laikā izcirtumu un mežizstrādes radītais redzams arvien vairāk. Rezultātā mainās meža ekosistēma, kuras atjaunošanai ir nepieciešami gadu desmiti. Ar savu darbu vēlos vērst uzmanību šai problēmai un rosināt domāt par mežizstrādi no dažādiem aspektiem. Arī no ekosistēmas saglabāšanas puses, jo mežs nav tikai koks kā izejmateriāls. Koks ir arī mūsu elpa."
STIPENDIJU KONKURSA 2023. GADA NOLIKUMS
Suminām Latvijas valsts mežu stipendijas mākslā laureātus kopš 2017. gada!
- 2022. gada laureāti
- 2021. gada laureāti
- 2020. gada laureāti
- 2019. gada laureāti
- 2018. gada laureāti
- 2017. gada laureāti
