Laikā no 2011.līdz 2013. gadam, realizējot projektu “Medņu populācijas aizsardzības, dzīvotņu saglabāšanas un apsaimniekošanas sistēmas izveide”, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) darbinieki ir uzkrājuši pieredzi un plašas zināšanas par medņiem, kas šogad tiks pielietotas praksē.

Iegūtās atziņas par medņu dzīvotnes prasībām Latvijas valsts mežos ir iestrādātas vadlīnijās meža apsaimniekošanai atšķirīgi apsaimniekojamās teritorijās - ekomežos (dabai, rekreācijai) un medņu riestos. Medņiem šajā dokumentā atvēlēta nozīmīga vieta. LVM mežkopības speciālistiem, meža apsaimniekošanas plānotājiem un šo plānu realizētājiem, ievērojot vadlīniju prasības, savs darbs jāorganizē un jāveic tā, lai medņi tiktu aizsargāti vairošanās periodā un medņu dzīvotnes, veicot mežu apsaimniekošanu, saglabātas vislabākajā kvalitātē. Šāda pieeja, kad kādas sugas aizsardzība tiek pilnībā integrēta mežsaimnieciskās plānošanas un ražošanas procesos, Latvijā tiek realizēta pirmo reizi. Uzkrājot šo pieredzi un iegūstot jaunas atziņas, līdzīgi varētu tikt risināta daudzu citu dabas vērtību aizsardzība.

 Attēlā: Medņiem riesta vietās nepieciešami dažāda vecuma un augstuma koki, kur paslēpties briesmu brīžos, ar atsevišķām priedēm (riesta kokiem), kurām ir spēcīgi un gari zari.

2013. gadā atkārtoti tika veikta medņu riestu inventarizācija ar mērķi apzināt medņu izplatību valsts mežos. Līdz šim atrasti un uzkartēti vairāk kā 300 medņu riesti, bet aptuveni 100 teritorijās, kur novēroti medņi, riesti vēl nav atrasti. Nozīmīgākās medņu izplatības teritorijas atrodamas Ziemeļkurzemē, Austrumvidzemē un Ziemeļlatgalē.

Stāsta LVM speciālists Elmārs Pēterhofs: "Riestu atrašana ir gana sarežģīta un laikietilpīga nodarbe. Vairums medņu gaiļu pavada savu dzīvi salīdzinoši nelielā teritorijā (300-1000 hektāros), bet vietu riestošanai izvēlas tam vispiemērotākajās vietās. Tās var būt pavisam mazas meža platības (3 - 5 ha) un atrast tās nebūt nav viegli. Vispirms februārī, martā, pārstaigājot teritoriju, ir jāatrod, mūsuprāt, riestošanai piemērotās vietas. Pēc tam, riesta laikā (aprīļa otrajā pusē), katra no šīm vietām jāapseko atsevišķi, lai novērotu medņu gaiļu riestošanu. Tas darāms agri no rīta vai arī vakarā, iestājoties krēslai, kad medņi ielido riesta vietā. Turklāt laika apstākļi var ietekmēt riestošanas aktivitātes, piemēram, aukstā laikā medņu gaiļi parasti neriesto. Tas nozīmē, ka riestu atklāšanai nepieciešama pieredze, labas zināšanas medņu dzīvotņu atpazīšanā un arī veiksme. Ja paveicas, viens cilvēks pavasarī var atrast 2-3 riesta vietas."

 

Attēlā: Liela nozīme medņu dzīvotnē ir barības augiem: ziemā medņi pārtiek no priežu skujām un lapu koku pumpuriem, pavasarī no spilvēm, bet vasarā galvenokārt no melleņu ogām. Mellenāji kalpo arī kā vieta, kur paslēpties briesmu brīžos.

Riesta vietu noteikšanai ir izšķiroša nozīme medņu aizsardzībā, jo šie putni ir ļoti konservatīvi un esošās riesta vietas izmanto daudzus gadus desmitus. Ja riests tiek traucēts vai izpostīts, medņi parasti šo teritoriju pamet. Tādēļ ir jāzina medņu riesta vietas un tās jāaizsargā, vai arī jāapsaimnieko, ja riesta teritorija laika gaitā izmainās un kļūst medņiem nepiemērota. To arī paredz LVM vadlīnijas meža apsaimniekošanai medņu riestos, kas detalizēti apraksta atļautās, aizliegtās un nepieciešamās darbības, strādājot medņu dzīvotnēs.