Infografiks ar padomiem kā labāk sagatavot augsni pirms stādīšanas.

Šajā grāmatiņā iekļauta informācija par AS "Latvijas valsts meži" vispārēju aprakstu, produktu un pakalpojumu klāstu. Dots ieskats ieguldījumam sociālās atbildības un vides aizsardzības jomā. Aprakstīti uzņēmuma resursi.

AS „Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Latvijas mednieku organizacijām atjaunojusi „Medību infrastruktūras rokasgrāmatu”.

Rokasgrāmatā atradīsiet medību torņu, meža dzīvnieku barotavu un piebarošanas lauku, laipu, šaušanas stigu un stāvvietu plānošanas un ierīkošanas nosacījumus un

Efektīva un konkurētspējīga transporta sistēma ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem valsts ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanai.

Efektīva un konkurētspējīga transporta sistēma ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem valsts ekonomiskās un sociālās attīstības

Šajā grāmatiņā sniegta informācija par kaitēkli, par tā bojājumu ierobežošanas metodēm un kokmateriālu aizsargāšanu no bojājumiem.

Lasīt:

Šajā grāmatiņā aprakstīti darba vides faktori, kuri var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai. Doti padomi kā mazināt nelaimes gadījumu iespējamību.

Lasīt:

Šajā brošūrā apkopoti mežsaimnieciskie uzdevumi, disku arklu raksturojums, kvalitatīvi apstrādātas augsnes kritēriji.

Lasīt:

Šajā brošūrā aprakstīta mežistrādes tehnikas ietekme uz meža augsni. Doti ieteikumi meža tehnikas izvēlē pēc dažādiem kritērijiem.

Lasīt:

Šajā grāmatiņā aprakstīti meža reproduktīvā materiāla veidi, doti padomi stādīšanā, sēšanā un audžu papildināšanā.

Lasīt:

Šajā informatīvajā izdevumā ir apkopotas svarīgākās prasības, kas jāievēro, plānojot un veicot koku ciršanu, lai mazinātu ietekmi uz meža vidi un ainavu. Aprakstīts, kā saglabāt dabiskam mežam raksturīgas struktūras.

Lasīt: ...

Šajā bukletā apkopota infromācija par Latvijas meža nozari neatkarības gados. Dots ieskats Meža nozares polikā, vēsturē un resursos. Aprakstītas meža un vides savstarpējās attiecības, meža nozīme sabiedrības dzīvē. Apskatīta Meža nozares loma Latvijas tautsaimniecībā.

Lasīt: ...

Šajā rokasgrāmatā aprakstītas kokmateriālu kvalitātes prasības.

Lasīt:

Šajā bukletā aprakstītas ātraudzīgās apses (hibrīdapse) īpašības.

Lasīt:

Šajā brošūrā atradīsiet vērtīgus padomus kā izvēlēties savu svētku eglīti.

Lasīt:

Šis ceļvedis iepazīstina sēņotājus ar parastākajām un biežāk sastopamajām cepurīšu sēņu sugām. Iekļauts pārskatāms ceļvedī ietverto sēņu kalendārs un dažas vienkāršas ēdienu receptes.

Lasīt:

Grāmatā „Augošu koku un kokmateriālu kvalitāte” sniegts izziņas materiāls, kas ir papildināts ar shematiskiem attēliem un fotogrāfijām un ir strukturizēts divās nodaļās. Pirmajā nodaļā „Kvalitātes vērtēšanas teorētiskie aspekti” ir sniegts koksnes produktu, kokmateriālu kvalitātes vērtēšanas un

Dabā nav divu pilnīgi vienādu mežaudžu, tādēļ meža tipoloģijas uzdevums ir grupēt meža nogabalus ar līdzīgu augsnes auglību, mitruma režīmu, tur augošo koku un zemsedzes īpatnībām. Zinot meža apsaimniekošanas mērķus un pārzinot meža tipoloģiju, meža apsaimniekotājam ir vieglāk pieņemt lēmumus.

Mežs ir mūsu valsts galvenā bagātība, bet, lai bagātību saprātīgi apsaimniekotu, pie tās ir jātiek. Šī rokasgrāmata apkopo vairāku gadu garumā iegūto pieredzi, tā lasītājam sniegs ieskatu un veidos izpratni par to, kas ir meža autoceļi, kāpēc tos vajag būvēt un kā to vislabāk izdarīt, kā

Augšražīgas un kvaliatatīvas mežaudzes neizaug pašas - tās jāaudzē un jākopj. Šajā darbā noteikti ir vajadzīgas atbilstošas ziņāsanas, jo kopšanā pieļautās kļūdas vēlāk vairs nav iespējams labot. AS "Latvijas valsts meži vēlas pilnveidot izpratni par šo

Šajā grāmatinā aprakstījām to, kas tev varētu palīdzēt strādāt vieglāk un raitāk.

Lasīt:

Materiālā apkopots svarīgākais par agrotehnisko kopšanu - tās mērķi, kvalitātes prasības, nepieciešamie instrumenti un darba paņēmieni.

Lasīt ...

Kā saimnieko akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" struktūrvienība “LVM Sēklas un stādi”.

Lasīt

Mācību materiālā īsi aprakstīti Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizargājamo mežu biotopu veidi, nozīmīgākie bioloģiski vērtīgu mežaudžu raksturojošie struktūrelementi un vieglāk atpazīstamās biotopiem raksturīgās un īpaši aizsargājamās sugas.

Lasīt ...

Šajā brošūrā apkopota informācija par 2005. gada janvāra vētras nodarītajiem postījumiem. Aprakstīts postījumu novērtēšanas process. Noteikta ekonomiskā ietekme uz LVM apsaimniekotajiem mežiem.

Lasīt:

2023.gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Meža autoceļa ceļa segas aprēķina metodika"

2023.gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Bērza audzēšanas prakses pilnveidošana"

2023. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Algoritmu izstrāde mežsaimniecības plānošanai”

2023.gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Atsevišķu koku un to grupu augšanas gaitas mijiedarbības novērtēšana”

2023.gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Mežsaimniecības ietekme uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem”

2023.gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Darba metodes un tehnoloģijas mežaudžu atjaunošanai, ieaudzēšanai, kopšanai un aizsardzībai” 

2023.gada pārskats LVM īstenotam pētījumam "Tehnoloģijas meža apsaimniekošanas procesu efektivitātes paaugstināšanai"

2023.gada pārskats LVM īstenotajam pētījumam "Meža koku selekcijas pētījumi ģenētiski augstvērtīgu meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu izveidei"

2023.gada pārskats LVM īstenotajam pētījumam "Pētījumi meža koku sugu sēklkopības atbalstam"

2023.gada pārskats LVM īstenotajam pētījumam "Vistu vanaga Accipiter gentilis monitoringa pilnveidošana un dzīvotņu piemērotības telpiskā modeļa izveide"

2023.gada pārskats LVM īstenotajam pētījumam "Meža mēslošanas ietekmes monitorings"

2023.gada pārskats LVM īstenotam pētījumam "Oglekļa aprite meža ekosistēmā"

2023.gada pārskats LVM īstenotam pētījumam "Klimata pārmaiņu ietekme uz mežsaimniecību un tās riskiem"

2023.gada pārskats LVM īstenotam pētījumam "Nākotnes fitopatoloģisko risku izpēte"

2023.gada pārskats LVM īstenotam pētījumam "Sakņu trupes bojājumu risku mazināšana un tās ietekmes izpēte"

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījuma “Sfagnu sūnu audzēšanas iespēju izvērtējums” īstenošanai.

Pētījuma nolūks, izvērtēt sfagnu sūnu audzēšanas iespējas substrāta ražošanai LVM apsaimniekotajās teritorijās, izskatot normatīvo

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījuma “Ģenētisko resursu mežaudžu vienības “Baldones priede” apsaimniekošanas iespēju zinātnisks novērtējums un apsaimniekošanas plāna izstrāde” īstenošanai.

Pētījuma nolūks, veikt zinātnisko

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Algoritmu izstrāde mežsaimniecības plānošanai”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Priekšizpēte samazinātas SEG emisijas, kā arī bezizmešu kravas automobiļu izmantošanai apaļo kokmateriālu un šķeldu transportēšanā”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Bērza audzēšanas prakses pilnveidošana”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Mežsaimniecības ietekme uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Klimata pārmaiņu ietekme uz mežsaimniecību un tās riskiem”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Darba metodes un tehnoloģijas mežaudžu atjaunošanai, ieaudzēšanai, kopšanai un aizsardzībai”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Atsevišķu koku un to grupu augšanas gaitas mijiedarbības monitorings un novērtēšana”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Nākotnes fitopatoloģisko risku izpēte”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Oglekļa aprite meža ekosistēmā”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Pētījumi meža koku sugu sēklkopības atbalstam”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Meža koku selekcijas pētījumi ģenētiski augstvērtīgu meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu izveidei”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Tehnoloģijas meža apsaimniekošanas procesu efektivitātes paaugstināšanai”.

2022. gada pārskats LVM īstenotam pētījumam “Sakņu trupes bojājumu risku mazināšana un tās ietekmes izpēte”.

Gala pārskats LVM īstenotam pētījumam “ENERĢĒTISKĀS KOKSNES RAŽOŠANAS, UZGLABĀŠANAS UN PIEGĀDES PROCESĀ RADĪTO SEG EMISIJU APRĒĶINA VIENĀDOJUMU IZSTRĀDE”.

Darbā raksturoti meža koku ģenētisko resursu saglabāšanas pamatprincipi, apkopotas EUFORGEN izstrādātās vadlīnijas un aktuālās pētījumos gūtās atziņas parastās egles ģenētisko resursu saglabāšanai un apsaimniekošanai.

Iepriekš veiktā pētījumā konstatēts, ka ģenētisko resursu

Pētījuma pirmā posmā īstenoti sekojoši darba uzdevumi četrās aktivitātēs.

1. Starpcirtes (krājas kopšanas cirtes) modeļu pilnveidošana

Pārmērīti 32 krājas kopšanas ciršu objekti, kopā uzmērīti 362 parauglaukumi (30 m×30 m). Papildus

Pētījuma mērķis: meklēt un aprobēt jaunas darba metodes un tehnoloģijas mežaudžu atjaunošanas, kopšanas un jaunaudžu aizsardzības darbu efektivizēšanai.

Pārskatā apkopota informācija par pētījuma pirmajā gadā paveikto un nākamajā gadā veicamajiem

Pētījuma pirmajā etapā (2021. g. jūnijs-decembris) īstenoti darba uzdevumi četrās aktivitātēs. Vairākās no tām šajā gadā darbi balstīti uz nepārtrauktu mērījumu nodrošināšanu iepriekš ierīkotos objektos un datu rindu pagarināšanu zinātniski pamatotas argumentācijas veidošanai par

1. Zināšanu uzkrāšana par Latvijā reti sastopamu vietējo un introducēto koku sugu atjaunošanu un audzēšanu.

Veikta plānotā ilgtermiņa pētījumu objektu cieto lapu koku audzēs (10) atkārtota uzmērīšana (kokaudze un veģetācija), kā arī jaunaudzēs izveidoto

Veikti visi pētījuma etapā plānotie darba uzdevumi, nodrošināta iegūto rezultātu publicēšana (1 publikācija) un prezentēšana (1 IUFRO konference). Vairākās pētījuma daļās (2., 5.) šajā etapā veikta lauka datu ievākšana, paredzot to detalizētu analīzi nākamajā

Pārskats sagatavots par “Meža koku selekcijas pētījumi ģenētiski augstvērtīgu meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu izveidei” 2021. gada darbu izpildi. Pārskata periodā selekcijas darbi turpināti saskaņā ar „Saimnieciski nozīmīgo koku sugu (parastā priede,

Pētījumu programmas aktualitāti nosaka nepieciešamība izmantot mūsdienīgus plānošanas instrumentus un saudzīgas mežizstrādes tehnoloģijas, lai nodrošinātu koksnes resursu pieejamību, vienlaicīgi mazinot mežizstrādes negatīvo ietekmi uz vidi. Pētījumu programmas mērķis ir palielināt meža

Pētījumā noskaidrots, ka sakņu piepe (Heterobasidion spp.) sastopama 40 % analizēto vidēja vecuma parastās priedes audžu. Analizējot sakņu piepes micēlija attīstību priedes celmos, secināts, ka sēnes micēlijs 10 mēnešu laikā saknēs var ieaugt līdz pat 80 cm dziļumam, un

Projekta “Purvu degumu ietekmētās vides un purva atjaunošanās intensitātes pētījumi”, kura mērķis ir nodrošināt sadarbību starp purvus apsaimniekošanā iesaistītajām struktūrām purvu un kūdras resursu racionālai, ilgtspējīgai un atbildīgai izmantošanai, kā arī pētīt īpašību izmaiņas

Noslēguma pārskatā ir apkopota informāciju par kailās apaļlapes Odontoschisma denudatum ekoloģiju, aizsardzību un izplatību, kā arī ir veikta pilotpētījumā ievākto datu analīze, rezultātu interpretācija un izstrādātas rekomendācijas turpmākam darbam.

Datu analīzē ir

Šajā projektā uzsākta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu meža autoceļu atputekļošanas līdzekļu (AL) uz lignosulfonātu bāzes izpēte. Pētījuma analītiskajā daļā veikta vietējās un ārzemju pieredzes, specifikāciju, meža apsaimniekošanas standartu un normatīvo aktu analīze. Eksperimentālajā

Pētījumu īstenoja trīs sadarbības partneri, kā Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" un AS "Latvijas valsts meži". Katram no izpildītājiem bija savi darba uzdevumi, kas atspoguļojas abu Zinātniko institūciju gala pārskatos. AS "Latvijas valsts meži" paveiktais

SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” Starpziņojums pētniecības projektam “Monitoringa veikšana vājas nestspējas grunts meža autoceļiem, kas uzbūvēti uz koksnes pāļiem” sagatavots par pētījuma periodu no 2021.gada septembra līdz 2022.gada

2021. gadā uzsākts pētījums “Nākotnes fitopatoloģisko risku izpēte”, lai novērtētu invazīvo skuju koku slimību un alkšņu fitoftoras infekcijas izplatību, kā arī veiktu dažādu lapu koku sugu fitopatoloģiskā stāvokļa raksturojumu Latvijā. Pētījuma ietvaros veikts smatagdzaļās

Pētījumu programmas mērķis: nodrošināt maksimālo saimniecisko efektu, atjaunojot koku augšanas apstākļu uzlabošanas praksi Latvijas mežsaimniecībā un veidot pozitīvu un atbildīgu sabiedrības attieksmi pret koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumiem. Pētījumā vērtēta koksnes

Pētījuma pirmā etapa pirmajā posmā (kopš 2021. g. jūnija) īstenoti sekojoši darba uzdevumi trīs aktivitātēs.

1. Mērķtiecīgi audzētu (jaunaudžu stadijā retu) mežaudžu primārie taksācijas rādītāji un to aktualizācija.

Pārmērīti 5 pētījumu objekti, kuros

Pētījuma aktualitāti nosaka Latvijas valdības apņemšanās līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitātes mērķi, tajā skaitā aizstājot lauksaimniecības sektora radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un līdz 10% no citu sektoru radītajām SEG

2021. gada pavasarī atkārtoti apsekoti 2017. gada rudenī Vidusdaugavas un Ziemeļkurzemes reģionos ierīkotie stādījumi, kuros izmantoti trīsgadīgi bērza stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu, kas kokaudzētavā audzēti

Projekta mērķis izvērtēt potenciālos risinājumus, lai nodrošinātu maksimālās (pēc iespējas tuvāk 52t, tās nepārsniedzot) kokmateriālu kravas uzkraušanu. Izpētīt un salīdzināt dažādus risinājumus/metodes kravas masas noteikšanā, lai nodrošinātu maksimālu kokvedēju kravnesības izmantošanu. Ņemot

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījuma “Priedes stumbra kaitēkļu savairošanās riska novērtējums” īstenošanai.

Pētījumu nolūks, novērtēt stumbra kaitēkļu

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījuma “Izvēlētās teritorijas zinātnisks novērtējums un apsaimniekošanas plāna izstrāde ģenētisko resursu mežaudžu vienībai “Kaives

AS “Latvijas valsts meži” pasūtītais pētījums “Padziļinātā izpēte iespējai ražot koksnes tekstilšķiedru - liocelu” veikts no 2019.gada oktobra līdz 2021.gada maijam, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem starp AS “Latvijas valsts meži” un Latvijas valsts Koksnes ķīmijas institūtu, kā

Izpētes projekta Platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgltspējīgā mežsaimniecībā Latvijā pētījumu programmā 2016.-2020. gadā vietējo un svešzemju platlapu sugu audzēs iekārtoti 62 pastāvīgie parauglaukumi (parauglaukuma platība 706,5

Piecu gadu laikā veikta izpēte četros pētījumu virzienos: meža ekosistēmu pakalpojumi un mežsaimniecības un meža infrastruktūras attīstības ietekme uz vidi dažādos telpiskos līmeņos, ilgtspējīgi intensificētas mežsaimniecības īstermiņa un ilgtermiņa

Mežam ir būtiska loma klimata pārmaiņu mazināšanā, nodrošinot oglekļa uzkrājumu augošos kokos un koksnes produktos. Lai oglekļa uzkrājumu paaugstinātu, svarīgi dati par šo rādītāju dažādā audžu vecumā un izpratne par to ietekmējošiem faktoriem. Īpaši

Pētījuma “Koku stumbru aizsardzība ar aizsargspirālēm” mērķis noskaidrot aizsargspirāļu un repelenta „WŐBRA” noturību mainīgos vides apstākļos, to kalpošanas efektivitāti koku

Nodevumos atspoguļoti galvenie rezultāti, kas sasniegti visā pētījuma realizācijas laikā (2015.–2020. gads).

Meteoroloģiskajiem faktoriem ir būtiska, nelineāra ietekme uz koku pieaugumu, un to ietveršana augšanas

Sakņu trupes, ko pamatā izraisa bazīdijsēnes sakņu piepe Heterobasidion annosum un celmene Armillaria spp., izplatības palielināšanās ir saistīta ar mežsaimniecības intensitātes pieaugumu. Iepriekš veiktajos pētījumos konstatēts, ka egles

Pētījums veikts, lai pilnveidotu augšanas gaitas modeļus, kas izmantojami mežsaimniecības plānošanas rīkos un būtiski atvieglo LVM saimnieciskās darbības plānošanu un tās modelēšanu ilgākam laika periodam.

Atbilstoši

Pētījums “Meža koku selekcijas pētījumi ģenētiski augstvērtīga meža reproduktīvā materiāla atlasei” veikts laika posmā no 2015. - 2020. gadam, īstenojot „Saimnieciski nozīmīgo koku sugu (parastā priede, parastā egle, kārpainais bērzs) un apses selekcijas darba

Pētījuma ietvaros izstrādāts apsaimniekošanas plāns ģenētisko resursu mežaudžu vienībām “Svirlaukas osis” un “Jaunjelgavas osis”. Pētījuma ietvaros sagatavoti vaskulāro augu, ķērpju, mežu, kā arī ornitoloģijas ekspertu atzinumi par vēlamo/nepieciešamo

Pētījuma III etapā ierīkoti pieci jauni bērza eksperimentālie stādījumi, kuru mērķis ir pārbaudīt dažādu izcelsmju bērza reproduktīvā materiāla piemērotību stādījumu ierīkošanai Latvijā un skaidrot stādmateriāla un augsnes gatavošanas paņēmiena ietekmi uz bērzu

Pētījumu programmas mērķis nodrošināt maksimālo saimniecisko efektu, atjaunojot koku augšanas apstākļu uzlabošanas praksi, Latvijas mežsaimniecībā un veidot pozitīvu un atbildīgu sabiedrības attieksmi pret koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumiem. Pētījumu

Projekta 2. etapa laikā veikti pētījumi un datu apstrāde, kas virzīti uz projekta uzdevumu izpildi un mērķa sasniegšanu - nodrošināt sadarbību starp purvus apsaimniekošanā iesaistītajām struktūrām purvu un kūdras resursu racionālai,

Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas pētījumu programma īstenota piecos etapos, katra etapa noslēgumā izvērtēti iegūtie rezultāti un izstrādāti priekšlikumi ražošanas pilnveidošanai. Daļa ziņojumā minēto rekomendāciju jau ieviestas praksē pētījuma

Meža darbu mehanizācijas un meža biokurināmā pētījumu programmas mērķis bija izstrādāt, aprobēt un ieviest praksē inovatīvas tehnoloģijas un darbu plānošanas instrumentus meža tehnikas ietekmi uz vidi mazināšanai, jaunaudžu mašinizētas kopšanas ciršu un

​​Pētījumu īstenoja LVMI Silava no 2019. - 2020. gadam.

Pētījuma mērķis: apzināt egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanas pasākumu efektivitāti, izvērtēt stumbra kaitēkļu savairošanās riskus dabas lieguma "Stiklu purvi"

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījuma “Pilotpētījums kailās apaļlapes Odontoschisma denudatum (Nees) Dum. populācijas stāvokļa novērtējumam

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījumu programmas “Algoritmu izstrāde meža apsaimniekošanas plānošanai” īstenošanai.

Pētījumu programmas nolūks nodrošināt

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījumu programmas “Atsevišķu koku un to grupu augšanas gaitas mijiedarbības monitorings un novērtēšana”

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījumu programmas “Tehnoloģijas meža apsaimniekošanas procesu efektivitātes paaugstināšanai” īstenošanai.

Pētījumu programmas mērķis

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījuma “Meža koku selekcijas pētījumi ģenētiski augstvērtīgu meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu izveidei”

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījuma “Pētījumi meža koku sugu sēklkopības atbalstam” īstenošanai.

Pētījuma nolūks veidot vienotu priekšstatu par meža selekcijas

 AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījuma “Monitoringa veikšana vājas nestspējas grunts meža autoceļiem, kas būvēti uz koka pāļiem” īstenošanai.

Pētījuma nolūks - 500 metru garā ceļa posmā veikt monitoringu, lai

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījuma “Meža autoceļu atputekļošana” īstenošanai.

Pētījuma nolūks - noskaidrot LVM meža autoceļiem piemērotāko atputekļošanas paņēmienu un līdzekli, nosakot kritērijus un

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījuma “Vides faktoru ietekmes uz meža putniem izpēte” īstenošanai.

Pētījuma nolūks izstrādāt un aprobēt uzskaites metodikas dienas meža putnu populāciju, putnu sabiedrību un to

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījumu programmas “Oglekļa aprite meža ekosistēmā” īstenošanai.

Pētījumu programmas nolūks izstrādāt meža apsaimniekošanas plānošanai ērti pielietojamu metodi biomasas un CO2

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījumu programmas “Darba metodes un tehnoloģijas meža atjaunošanai, ieaudzēšanai, kopšanai un aizsardzībai” īstenošanai.

Pētījumu programmas nolūks meklēt un aprobēt jaunas darba metodes un

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījumu programmas “Nākotnes fitopataloģisko risku izpēte” īstenošanai.

Pētījumu programmas nolūks apzināt invazīvo organismu izplatību un to ietekmi uz koku vitalitāti Latvijā, kā arī kopumā

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījumu programmas “Sakņu trupes bojājumu risku mazināšana un tās ietekmes izpēte” īstenošanai.

Pētījumu programmas nolūks ir izzināt patogēnu ietekmi uz nākotnē mežsaimniecībā

AS “Latvijas valsts meži” aicina zinātniskās institūcijas pieteikties pētījumu programmas “Mežsaimniecības ietekme uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem” īstenošanai.

Pētījumu programmas nolūks, ņemot vērā ekosistēmu sarežģītību un dinamiskos procesus, ko ietekmē

AS “Latvijas valsts meži” pasūtītais pētījums “Moderno biodegvielu ražošanas iespējas
Latvijā un elektrotransportlīdzekļu perspektīvas” veikts atbilstoši 2019. gada 30. jūlijā
noslēgtajam līgumam starp AS “Latvijas valsts meži” un Rīgas Tehnisko

Zinātniski informatīvajā materiālā apkopoti un pamatoti meža autoceļu būvniecības un meža meliorācijas sistēmu atjaunošanas un pārbūves aspekti, kuriem varētu būt pozitīva ietekme uz vidi, meža ekosistēmu funkcijām un meža nodrošinātajiem ekosistēmu pakalpojumiem.

AS “Latvijas valsts meži” pasūtītais pētījums “Minerālie materiāli un to maisījumi būvniecībā un būvmateriālu ražošanā” veikts atbilstoši 2018. gada 18. maija noslēgtajam līgumam starp AS “Latvijas valsts meži” (vienotais reģistrācijas Nr. 40003466281) un Latvijas Universitāti (vienotais

Oglekļa uzkrājuma novērtēšanai 27 bērza audzēs (bērzs audzes sastāva formula 4-9 vienības) vecumā no 122 līdz 146 gadiem ierīkoti 162 parauglaukumi. Pētījuma objektos audzes I stāva vidējais caurmērs, augstums un krāja sausieņos (damaksnī un vērī) ir attiecīgi 36,5 ± 1,6 cm, 28,7

Pētījumā paredzēts pilnveidot Latvijā biežāk pārstāvēto koku sugu augšanas gaitas modeļus, balstot uz meža statistiskās inventarizācijas 10 gadu pārmērījumu datiem, kā arī pilnveidotos augšanas gaitas modeļus salīdzināt ar citu valstu modeļiem. Pētījumā veiks arī dažāda vecuma audžu augšanas

Pētījuma “Medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte” otrajā etapā veikti 5 uzdevumi. (1) Zīdītāju un putnu uzskaites izvēlētajos 15 riestos, katrā atkārtojot uzskaiti trīs reizes atšķirīgās sezonās. (2) Medņu dabisko ienaidnieku – meža caunu - ietekmes novērtējums. (3)

Pētījuma mērķis ir izstrādāt, aprobēt un ieviest praksē inovatīvas tehnoloģijas un darbu plānošanas instrumentus meža tehnikas ietekmes uz vidi mazināšanai, jaunaudžu mašinizētas kopšanas ciršu un galvenās cirtes efektivitātes un ražīguma, koksnes resursu

Pētījumu programmas mērķis nodrošināt maksimālo saimniecisko efektu, atjaunojot koku augšanas apstākļu uzlabošanas praksi Latvijas mežsaimniecībā un veidot pozitīvu un atbildīgu sabiedrības attieksmi pret koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumiem. Pētījumu programma

A/S “Latvijas valsts meži” un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” sadarbības projekta “Platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā” II etapa programmā 2017. gadā veikti pētījumi galvenokārt par ozola audžu izplatību Latvijā, ozola audžu struktūras

Starpatskaite sagatavota par zinātniski pētnieciskā līgumdarba “Meža koku selekcijas pētījumi ģenētiski augstvērtīga meža reproduktīvā materiāla atlasei” 2017. gada darba uzdevumu izpildi. Pārskata periodā selekcijas darbi turpināti saskaņā ar „Saimnieciski nozīmīgo koku sugu (parastā

Šmits, A., (2017) Priežu audžu tīkllapsenes monitorings un rekomendācijas tās radīto bojājumu ierobežošanai. II posma atskaite. LVMI Silava, Salaspils. 101 lpp.

2013. gada vasarā Daugavpils pilsētas apsaimniekoto mežu teritorijā tika novērota priežu audžu tīkllapsenes

2016. gadā uzsākts pētījums “Sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte”, kura mērķis ir novērtēt sakņu trupes izplatību ietekmējošos biotiskos, abiotiskos un antropogēnos faktorus, lai izstrādātu rekomendācijas trupes izplatības ierobežošanai intensīvas mežsaimniecības apstākļos. Etapa

Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas programmu veido četri tematiski vienoti pētījumi. Jau otro gadu turpinās pētījumi par dažādu augsnes sagatavošanas veidu ietekmi uz meža atjaunošanas kvalitāti saistībā ar atjaunošanai izvēlēto koku sugu un stādmateriāla veidu. Pētījumi

Kopsavilkums

AS „LATVIJAS VALSTS MEŽI” pasūtītā pētījuma

Augšanas gaitas modeļu pilnveidošana

3. etapa starpatskaite

Izpildītājs: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts

Oglekļa uzkrājuma novērtēšanai 30 priedes audzēs (priede audzes sastāva formula 5-9 vienības) vecumā no 163 līdz 218 gadiem ierīkoti 216 parauglaukumi. Pētījuma objektos audzes kopējais šķērslaukums un krāja vidēji ir attiecīgi 43,2 ± 2,9 m² ha^-1 un 524,5 ±

Pētījumu programmas otrajā etapā turpināts darbs pie mežsaimniecības ietekmes uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem izpētes dažādos telpiskos un laika mērogos četrās aktivitātēs.

1. Mežsaimniecības ietekmes ainavu mēroga novērtējums uz meža un saistīto

Veicot koku augšanas novērojumus sezonas ietvaros, konstatēs, ka priedei paaugstinātas temperatūras režīmā koku pieaugums iesākās agrāk, savukārt lauka apstākļos pieaugums notika salīdzinoši straujāk. Bērzam paaugstinātas temperatūras režīmā pieauguma veidošanās sākās agrāk un

Pārskatā apkopotas atziņas par pētījumiem, kuri par bērza stādmateriāla audzēšanas un bērza stādījumu ierīkošanas problemātiku veikti laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam. Pētījumu ietvaros veikta kompleksa bērza stādmateriāla ražošanas izpēte AS "Latvijas valsts meži" un AS

Balstoties uz dzīvnieku un augu tauku un eļļu joda skaitļa noteikšanas standarta metodi ISO 3961:2013 “Animal and vegetable fats and oils - Determination of iodine value”un modificējot to, ir izstrādāta lauka apstākļiem paredzēta joda skaitļa noteikšanas metode, kas

Šī starpatskaite ir otrā starpatskaite pētījumā “Zemes izmantošanas optimizācijas iespēju novērtējums Latvijas klimata politikas kontekstā”. Starpatskaite ir sagatavota atbilstoši darba grafikam. Darba materiālā ir atspoguļota pētījuma izpildes metodika, ieskaitot pieeju informācijas

Pētījums “Pelnu izmantošana meža autoceļos” tapis sadarbojoties Rīgas Tehniskajai universitātei, AS “Latvijas Valsts meži ” un SIA “FORTUM Latvia”. Šī pētījuma otrā etapa mērķis ir veikt laboratorijas testus BKV pelnu – grants un dolomīta šķembu optimālajiem maisījumiem, lai noskaidrotu

Starpatskaite sagatavota par zinātniski pētnieciskā līgumdarba “Meža koku selekcijas pētījumi ģenētiski augstvērtīga meža reproduktīvā materiāla atlasei” 2016. gada darba uzdevumu izpildi. Pārskata periodā selekcijas darbi turpināti saskaņā ar „Saimnieciski nozīmīgo koku sugu (parastā priede,

Šīs darbu programmas ietvaros izpēte tiek veikta dažādos telpiskos un laika mērogos, gan identificējot vēsturiskus pētījumu objektus un novērtējot tajos pirms vairākām desmitgadēm veiktu pasākumu ietekmi, gan turpinot monitoringu parauglaukumos, kas ierīkoti pirms 3-5 gadiem, gan arī uzsākot

Pētījuma mērķis ir apzināt priežu audžu tīkllapsenes ietekmētās mežaudzes, novērtēt tās radītos bojājumus, veikt kaitēkļa bioloģijas un ekoloģijas pētījumus, kā arī sagatavot rekomendācijas saimnieciskai darbībai, lai samazinātu kaitēkļa negatīvo ietekmi.

Pētījuma projekta ietvaros 2016. gadā tika izpildīti šādi darba uzdevumi:

1. LVM izmantojamam formātam pielāgoti līdz šim iegūtie meža tālizpētes taksācijas dati un to apstrādes paņēmieni (skripti, algoritmi).
2. Veikta iegūto algoritmu testēšana uz citu uzņēmumu datiem ar

Pētījuma mērķis:

Veikt priekšizpēti, apzinot vismaz 15 inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kas iegūstami, pārstrādājot kultivētos augus vai to augļus; veikt ekodizaina analīzi akciju sabiedrības ‘’Latvijas valsts meži’’ (turpmāk – LVM) definētiem alternatīviem

Pārskata periodā veiktā gandrīz 2000 koku augstuma pieaugumu periodiskā uzmērīšana liecina par temperatūras nozīmīgu ietekmi uz augšanas intensitāti un augšanas perioda garumu gan eglei, gan arī priedei. Paaugstinātā temperatūrā augušo koku augstuma pieaugums bija nozīmīgi un statistiski

Šī starpatskaite ir pirmā starpatskaite pētījumā “Zemes izmantošanas optimizācijas iespēju novērtējums Latvijas klimata politikas kontekstā”. Starpatskaite ir sagatavota atbilstoši darba grafikam un atspoguļo pētījuma izpildes metodikas sākotnējo versiju. Darba materiālā īpaša uzmanība ir

Pētījumu programmas mērķis ir nodrošināt maksimālo saimniecisko efektu, atjaunojot augsnes ielabošanas praksi Latvijas mežsaimniecībā un veidot pozitīvu un atbildīgu sabiedrības attieksmi pret koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumiem. Pētījumu programma strukturēta 7 darba

Pētījums “Meža biomasa – jauni produkti un tehnoloģijas” veikts, lai meklētu un atrastu iespējas no uzņēmuma apsaimniekotajiem resursiem ražot inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kas ir ekonomiski dzīvotspējīgi un balstīti uz bioekonomikas

Projekta "Sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte" pētījuma mērķis ir noteikt sakņu trupes izplatību ietekmējošos bioloģiskos un antropogēnos faktorus, lai izstrādātu rekomendācijas trupes izplatības ierobežošanai intensīvas mežsaimniecības

Projekta “Medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte” pirmajā etapā veiktas divas aktivitātes.

Pirmās aktivitātes uzdevumi saistīti ar medņa kā boreālo mežu “lietussarga” sugas nozīmes izvērtēšanu. Otrā aktivitāte attiecināma uz medņu un to dabisko ienaidnieku

AS “Latvijas valsts meži” un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta sadarbības projekta “Platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā” pētījumos 2016. gadā par vīksnas, skābarža un dižskābarža audžu izvietojumu Latvijā, audžu uzbūvi un dinamiku, kā

Pētījumu “Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas programma” mērķis ir izstrādāt, aprobēt un sagatavot ieviešanai praksē inovatīvus plānošanas risinājumus, efektīvas tehnoloģijas un meža audzēšanas režīmus ražīgu, kvalitatīvu un veselīgu kokaudžu

Pārskata “Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs” periodā galvenā vērība veltīta zinātniskās literatūras apskata sagatavošanai, definējot pētījuma objektu, kontekstu (oglekļa krātuves un apriti mežā), nozīmi, kā arī, aprakstot jau zināmo, par

Meža augsnes griezes pretestības mērīšanas ierīces izmantošanas mērķis ir ar netiešām metodēm noteikt meža augsnes pieļaujamo nestspēju, lai pamatotu kokmateriālu sagatavošanā izmantojamo mašīnu pašmasu un celtspējas raksturlielumus.

Šis ir ziņojums “Meža darbu mehanizācijas un meža

Pētījuma mērķis ir novērtēt vidējās klases ProSilva pievedējtraktora prototipu, kura priekšējās kāpurķēdes aizstātas ar lielām riepām, nodrošinot tikpat lielu saskares virsmas laukumu kā iepriekšējai versijai ar kāpurķēdēm uz visiem tiltiem, lielāku mobilitāti un būtiski mazāku mašīnas masu,

Pētījuma mērķis ir novērtēt harvestera griezējgalvas padeves veltņu tipa ietekmi uz degvielas patēriņu, darba ražīgumu un sagatavoto kokmateriālu (finierkluči, skujkoku zāģbaļķi un mieti) mehāniskajiem bojājumiem. Pētījumā salīdzināti padeves veltņi ar kustīgām metāla plāksnēm uz gumijas

Pētījuma mērķis ir novērtēt mazās klases Vimek 404 T5 harvestera darba ražīgumu bērza plantācijās, tajā skaitā noteikt ražošanas izmaksas, balstoties uz mežizstrādātāju un mašīnu ražotāju sniegto informāciju par iegādes un uzturēšanas izmaksām.

Šis ir pētījuma noslēguma ziņojums “Meža

LVM ZINĀTNISKĀS IZPĒTES PASŪTĪJUMS

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pasūtījusi zinātnisko pētījumu “Metodes izstrāde bioeļļas kvalitātes novērtēšanai lauka apstākļos”.

LVM pakalpojuma sniedzējiem uztur prasību mežistrādes darbos izmantot

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS „Latvijas valsts meži” (LVM) pasūtījusi zinātnisko pētījumu „Meža biomasa – jauni produkti un tehnoloģijas”.

Izpētes tematika definēta atbilstoši LVM vidēja termiņa stratēģijā noteiktajiem

Pētījumā paredzēts novērtēt nākotnes meža apsaimniekošanas riskus un izstrādāt rekomendācijas risku mazināšanai. Kā galvenie pētījuma virzieni ir saistīti ar koku augšanas gaitas un kaitēkļu attīstības pārbaudi atbilstoši nākotnes klimatam, Latvijā dabisku un retu koku sugu audzēšanas pieredzes

Līmētās koksnes konstrukciju tehnoloģiju adaptēšana Latvijas mērogā nozīmīgām būvēm ceļu infrastruktūras vajadzībām līdz šim nav sistemātiski realizēta, jo Latvijā līdz šim nebija pieejama nepieciešamā tehnoloģiskā kapacitāte.

Saskaņā ar AS „Latvijas valsts meži” un SIA „Meža un koksnes

Pārskats sagatavots par zinātniski pētnieciskā līgumdarba „Meža koku selekcijas pētījumi ģenētiski augstvērtīgu mežaudžu atjaunošanai” 2015. gada 2. pusgada darba uzdevumu izpildi.

Pārskata periodā selekcijas darbi turpināti saskaņā ar „Saimnieciski nozīmīgo koku sugu

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava”, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes aģentūras Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratoriju, veikuši pētījumu par humusvielu preparātu ietekmi uz meža reproduktīvā materiāla attīstību, veicot gan sējeņu, gan

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS „Latvijas valsts meži” (LVM) pasūtījusi zinātnisko pētījumu „Platlapju audžu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā”.

2014.-2015. gadā ir veikti oša audžu destrukcijas pētījumi patogēnās sēnes Hymenoscypus fraxineus ietekmē.

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS „Latvijas valsts meži” (LVM) pasūtījusi zinātnisko pētījumu „Meža darbu mehanizācijas un meža biokurināmā pētījumu programma”.

Darba ražīgums, resursu pieejamība un meža tehnikas ietekme uz vidi – tie ir trīs būtiski

Pētījuma mērķis ir noskaidrot darba metodes ietekmi uz ekskavatora, kas pārbūvēts par harvesteru, darba ražīgumu, veicot mežizstrādi grāvju trašu apaugumā. Pētījums veikts no 2015. gada maija beigām līdz augusta beigām (darba laika uzskaites datu ieguve). Pētījumā noskaidrots harvestera un

LVM zinātniskās izpētes pasūtījums

AS „Latvijas valsts meži” (LVM) pasūtījusi zinātnisko pētījumu  „Mežsaimniecības ietekme uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem”.

Meža un saistīto nozaru pamatnostādņu un to ietekmes uz vidi novērtējuma

Pētījuma mērķis ir salīdzināt Intermercato XW 50 PS svaru un automatizētās, pusautomātiskās un manuālās svēršanas metodes ar kokmateriālu tilpuma uzskaites metodēm, pievedot neatzarotu un nesagarumotu biokurināmo no kopšanas cirtēm, kas izstrādātas ar Bracke C16.b griezējgalvu. Izmēģinājumos

Pētījuma mērķis ir noskaidrot ProSilva 15-4 ST pievedējtraktora degvielas patēriņu un kravas lielumu atbilstoši izkrauto kokmateriālu svērumu datiem.

Pētījuma ietvaros:

• Precizēti meža selekcijas programmas darba uzdevumi nākamo 5 gadu periodam (2016.-2020.).

• Veikta esošo sēklu plantāciju inventarizācija, sagatavotas rekomendācijas plantāciju tālākai

Esošajā tiltu projektēšanas un būvniecības praksē netiek vērtēts koks kā iespējamais būvniecības materiāls. Izstrādājot vadlīnijas pārvietojamo koka tiltu projektēšanai, dažādiem laidumiem, meža ceļiem raksturīgai slodzei un ilgam kalpošanas laikam;  Noskaidrojot pārvietojamo koka tiltu

Pētījuma mērķis ir noskaidrot kāpurķēžu ar palielinātu virsmas laukumu pielietošanas ietekmi uz kokmateriālu darba ražīgu, paliekošo koku un augsnes bojājumiem, degvielas patēriņu un kokmateriālu sagatavošanas un piegādes izmaksām krājas kopšanas cirtēs.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot cirtes veida, koku dimensiju un sugu ietekmi uz Moipu 300F griezējgalvas darba ražīgumu, veicot mežizstrādi ar John Deere 1270 harvesteru. Pētījumā noskaidrots darba ražīgums kopšanas un galvenajā cirtē (apauguma novākšanā), novērtētas biokurināmā un apaļo

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Logset 5H harvestera ar palielinātu hidromanipulatora izlici darba ražīgumu kopšanas cirtēs, kā arī TH-45 griezējgalvas efektivitāti, zāģējot nelielu izmēru kokus.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot darba metodes izvēles ietekmi uz augu sugu bioloģisko daudzveidību, gatavojot biokurināmo novēlotās jaunaudžu kopšanas cirtēs, tajā skaitā noskaidrot, vai pameža saglabāšana pirms mašinizētās kopšanas rada būtisku ietekmi uz augu sugu sastāvu un skaitu, salīdzinot

Pētījuma mērķis ir novērtēt Bracke C16.b griezējgalvas darba ražīguma izmaiņas, veicot apauguma novākšanu grāvju trasēs, salīdzinot 2013. un 2014. gada daba ražīguma datus.

Izmēģinājums veikts ar John Deere 1070 D harvesteru Ozolnieku novada Cenu pagastā 2013. gada augustā un 2015. gada

Pētījuma mērķis bija iepazīties ar zviedru mežizstrādes tehnikas ražotāja Vimek piedāvāto mazgabarīta mežizstrādes tehniku, veikt jaunaudžu kopšanas un kokmateriālu pievešanas darba laika uzskaiti Zviedrijas apstākļos un sagatavot vērtējumu par tehnikas pielietošanas iespējām

Pētījuma mērķis ir noskaidrot strādnieku ar rokas motorinstrumentiem darba ražīgumu, gatavojot biokurināmo savlaicīgā un novēlotā skujkoku jaunaudžu kopšanas cirtē, kā arī novērtēt darba ražīgumu un biokurināmā pašizmaksu ietekmējošos faktorus, tajā skaitā zāģējamo koku suga un dimensijas,

Pētījuma mērķis ir noskaidrot cirtes veida, darba metodes, koku dimensiju un sugu ietekmi uz Moipu 300F griezējgalvas darba ražīgumu. Pētījumā, kas veikts no 2015. gada 5. janvāra līdz 2015. gada 27. februārim (darba laika uzskaites datu ieguve), noskaidrots Moipu 300F griezējgalvas darba

Pētījumā vērtēta mašinizētās kopšanas un rokas motorinstrumentu pielietošanas biokurināmā sagatavošanai jaunaudzēs, kur koku augstums ir 6-9 m. Pētījuma veikšanai atlasītas 5 audzes 502. un 503. kvartāla apgabalā Skrīveru un Kokneses apkārtnē. Jaunaudžu kopšanā izmantots John Deere 1070

Apkopojot starptautisko pieredzi un Latvijas meža apsaimniekošanas plānošanas specifiku, pētījuma ietvaros ir sagatavots Latvijas apstākļiem piemērots meža auto ceļa (MAC) attīstības lēmuma pieņemšanas algoritms.

Metodikas izstrāde un sākotnējie dati:

• Koku skaita palielināšanās (ieaugšanas) vienādojumu izstrāde;
• Pieauguma un atmiruma funkciju izstrāde galvenās cirtes vecumu pārsniegušām audzēm;
• Oglekļa piesaistes augsnē ilgtermiņa dinamikas raksturošana.

Pētījuma 1. etapa mērķis ir novērtēt, kādas minimālās platības ir nepieciešamas lauksaimniecībā, lai nodrošinātu saimniecību ilgtspējīgu saimniekošanu. Mērķa sasniegšanai ir izstrādāta metodoloģija, kas ļāva novērtēt kopsakarības saimniecību ienesīgumam saistībā ar darba vienību skaitu,

Egļu mūķene ir viens no vairāk zināmajiem un bīstamākajiem skuju grauzēju kaitēkļiem Latvijas mežsaimniecībā. Šī projekta mērķis ir novērtēt egļu mūķenes un izplatību savairošanās reģionā Garkalnes apkārtnē, novērtēt egļu mūķenes attīstību un ietekmi uz mežaudzi.

Oša audžu destrukcija vides faktoru (galvenokārt patogēnās sēnes Hymenoscyphus pseudoalbidus) ietekmē, ir sevišķi nozīmīgs un ilgstošs traucējumfaktors Eiropas un Ziemeļamerikas mērenās zonas platlapju mežos. Latvijā šajos gados par 33.3 % ir samazinājusies oša audžu platība. Šobrīd būtisks ir

Pētījuma mērķis bija izpētīt meža atjaunošanas darbu - augsnes sagatavošanu pacilu veidā, izpildes darba ražīgumu un pašizmaksu slapjajos meža tipos (Ks, As, Vrs); apkopot informāciju par meža atjaunošanās kvalitāti un koku augšanas gaitu skuju koku audzēs atkarībā no augsnes sagatavošanas

Zinātniskā pētījuma mērķis ir novērtēt egles augošu koku atzarošanas ietekmi uz turpmāko koka augšanu, kvalitāti un ekonomisko vērtību, izvērtējot darbu izpētes lietderību.

Zinātniskās izpētes projekta mērķis ir pamatot priedes sēšanas kā meža atjaunošanas veida lietderību LVM, nosakot tā ietekmējošos mežsaimnieciskos un ekonomiskos faktorus. Pētījumā analizēta priedes mežaudžu atjaunošanas paredzamās sekmes sējot un atstājot dabiskajam apmežošanās procesam vai

Saudzīga meža ceļa lietošana var ietaupīt meža īpašnieka līdzekļus, samazinot ceļa uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas. Lai palīdzētu meža ceļus izmantot saudzīgi, 2009.gada aprīlī tika uzsākts pētījums „Meža autoceļu izmantošanas lēmuma pieņemšanas rīka izveide (kompleksais meža autoceļu

Pētījuma mērķis ir noskaidrot biokurināmā sagatavošanas no pameža kokiem krājas kopšanā lapkoku audzēs darba ražīgumu atkarībā no pielietotās darba metodes, kā arī noskaidrot izmaksas ietekmējošos faktorus. Pētījumā veikti krājas kopšanas izmēģinājumi ar John Deere harvesteru 1070 E divās

Nepieciešamo izpētes objektu (meža infrastruktūras objektu) apraksts un pamatojums (teritoriālais izvietojums, platība, audžu vecums, krāja, koku skaits ha^-1, audžu biezums, vidējā koka augstums un caurmērs, sugu sastāvs, pievešanas attālums u.c.). Pētījuma pirmajā etapā izveidota

Meža apsaimniekošanas intensifikācija var palielināt mežu lomu ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanā, ja saimnieciskā darbība vērsta uz augošo koku krājas palielināšanu un fosilā kurināmā un materiālu aizstāšanas apjoma palielināšanu. Meža mēslošana ir viens no mežsaimniecības

CTI ir Transporta līdzekļa papildus aprīkojums, kurš nodrošina automatizētu riepu spiediena kontroli veicot pārvadājumus, tādējādi palielinot riepas saskarsmes virsmu ar ceļa klātni un mazinot ceļa klātnes ekspluatācijas pazīmes. AS „Latvijas valsts meži” sadarbībā ar SIA „Meža un koksnes

Pētījumā ietvaros tiek noteikta mežsaimniecisko darbību ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un CO₂ piesaisti sekojošos virzienos:

• Kokaugu virszemes un pazemes dzīvās biomasas aprēķinu vienādojumu izstrādāšana
• Nedzīvās koksnes apjoma un tās sadalīšanās gaitas

Pētījuma ietvaros tiek precizēti koku stumbra formas veidules vienādojumi  un izstrādāti algoritmi sortimentu iznākuma prognožu noteikšanai stratēģiskās un taktiskās plānošanas aprēķiniem  un cirsmu novērtēšanai

Pētījuma ietvaros tiek Izstrādāti mežaudžu augšanas gaitas modeļi  un noteikti pieaugumi saimnieciski nozīmīgākajām koku sugām, izmantojot pārmērītos meža statistiskās inventarizācijas (MSI) datus

Pētījuma ietvaros tiek veikta tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO₂ piesaistes references līmeņa (prognozējamo neto SEG emisiju novērtēšana, saglabājoties esošajai mežsaimniecības praksei) izstrādāšana ar meža apsaimniekošanu saistītajām darbībām zemes izmantošanas,

Latvijā meži aizņem apmēram pusi no valsts kopējās teritorijas. No kopējās meža platības apmēram puse atrodas uz mitrām vai nosusinātām augsnēm. Šis apstāklis nosaka, ka mežizstrāde un kokmateriālu pievešana ir iespējama sala apstākļos vai pa izbūvētu meža infrastruktūru. Situācijās, kad

Projekta ietvaros veikta 17 literatūras avotu analīze un datu apkopošana par Eiropā

izmantotajām stumbru individuālajām aizsardzības metodēm. Praktiski veikti salīdzinājumi stumbra aizsargspirāles un repelenta „wobra” efektivitātei pret pārnadžu bojājumiem.

Projektā tiek veikti selekcijas darbi saskaņā ar „Saimnieciski nozīmīgo koku sugu (parastā priede, parastā egle, kārpainais bērzs) un apses selekcijas darba programmu a/s „Latvijas valsts meži” 30 gadiem”.

Projekta gaitā tika pētītas un salīdzinātas dažādas latvāņa ierobežošanas metodes (pļaušana, ziedkātu nociršana, dažādu herbicīdu lietošana) un iegūtas rekomendācijas latvāņa ierobežošanai.

Novērtēta  aizsardzības līdzekļu efektivitātie(neaizsargāti stādi, stādi apstrādāti ar insekticīdu Merit Forest, stādi aizsargāti ar vasku Bugstop un stādi aizsargāti ar kartona ietvariem). Novērtēta aizsarglīdzekļu ietekme uz stādu augšanu un salīdzinātas  jaunaudžu ierīkošanas

Pētījumā tiek analizēta lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes izmantošanas stāvoklis, tiek novērtēts zemes izmantošanas potenciāls un sagatavoti priekšlikumi zemes izmantošanas efektivitātes palielināšanai Latvijā.

Pētījuma tiek sagatavots novērtējums un izstrādātas rekomendācijas sekojošās sfērās:  

·         Augsnes struktūras un kvalitātes izmaiņas mežizstrādes rezultātā

·         Aizsargjoslu

Pētījums par to, kas traucē un kāds valsts atbalsts būtu nepieciešams, lai plašāk izmantotu atjaunojamos resursus enerģētikā. To pēc AS "Latvijas Valsts meži"  pasūtījuma veikusi SIA "Ekspetīžu un informācijas centrs".  Ar pētījumu iespējams iepazīties pielikumā.

AS “Latvijas valsts meži” uzdevumā Zviedrijas mežzinātnes institūts Skogforsk un Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava” veica pētījumu par mežizstrādes atlieku pievešanu Latvijas apstākļos.

Pētījuma degpunktā bija trīs galvenie jautājumi:

o   Izmantošanai

Pētījuma ietvaros tika veikta priekšizpēte par 2 paaudzes bioetanola ražošanu Latvijā. Pētījuma ietvaros tika veikts izvērtējums par LVM sniegto izejvielu paraugiem. Paraugi tika testēti laboratorijā, lai sniegtu informāciju par sastāvu un paredzamo sasniedzamo produktu (etanola un lignīna)

Šis pētījums tika veikts, lai noteiktu vietējās koksnes potenciālu, uzlabot tautsaimniecības labklājību un samazināt siltumnīcgāzu emisijas. Sākotnējais mērķis pētījumā bija izvērtēt iespējas elektroenerģijas ražošanai Latvijā, balstoties uz CHOREN biomasas gazifikāciju. Ņemot vērā

Katrs Latvijas apaļo kokmateriālu pārvadājumu pakalpojuma tirgus dalībnieks šobrīd strādā pēc sevis izvēlēta darba organizācijas modeļa. Projekta mērķis: Definēt Latvijas apstākļiem visefektīvāko un no izmaksu viedokļa optimālāko apaļo kokmateriālu pārvadājumu darba organizācijas modeli pie

Projekta mērķis izstrādāt metodiku, kas dotu iespēju iegūt analītisku pārskatu par dažādiem apaļo kokmateriālu individuāliem uzmērīšanas un tilpuma noteikšanas paņēmieniem un to precizitāti.

Projekta ietvaros tiek apzināti un pētīti sakņu trupes izplatību veicinošie faktori un pētīti potenciālie trupes izplatības ierobežošanas pasākumi lai sagatavotu ieteikumus meža apsaimniekošanas procesa pilnveidošanai.

2012.gada vasarā daudzviet Latvijas teritorijā novērota paaugstināta priežu rūsganās zāģlapsenes populācija. Šī kaitēkļa kolonijas novērotas jaunaudzēs un apstādījumos. 2013.gadā tika apsekotas jaunaudzes Kurzemē Vidzemē un Zemgalē uzskaitot kāpuru kolonijas, kā arī novērtēts kokonu blīvums

Zeme ir katras valsts nacionālā bagātība. Tās kvalitāte, novietojums un uzņēmēju aktivitāte veidopotenciālu dažādu nozaru attīstībai. Šī pētījuma mērķis ir noteikt lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamos zemes resursus.

Pētījuma "Metodes un tehnoloģijas meža kapitālvērtības palielināšanai" virzienu

"Mežsaimniecisko darbību ietekmes uz vidi un bioloģisko daudzveidību izpēte" un “Meža koku selekcijas pētījumi ģenētiski augstvērtīga reproduktīvā materiāla atlasei” mērķis ir visaptveroši analizēt

2005.gadā pasūtītājam piegādātais veiktais pētījums „No atjaunojamiem resursiem iegūstama kurināmā (ARIK) izmantošanas intensifikācija Latvijā” bija veikts, lai pamatā noskaidrotu Latvijā pieejamo biomasas apjomu un ieskicētu potenciāli galvenos tās izmantošanas intensifikācijas veidus,