Lai stiprinātu un pilnveidotu sadarbību ar pakalpojuma sniedzējiem, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) šoruden rīkoja mācību semināru par augsnes gatavošanas darbu kvalitātes prasībām. Tikšanās laikā, kurā piedalījās vairāk nekā 25 pakalpojuma sniedzēji, tika pārrunāta augsnes gatavošanas darbu nozīme jaunā meža sekmīgai augšanai un izvēlētā darba izpildes veida ietekme uz turpmāko meža apsaimniekošanas ciklu.
LVM mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs skaidro:
“Meža koku stādīšana sagatavotā augsnē būtiski atvieglo un sekmē meža atjaunošanas rezultātus. Klātienes tikšanās ar pakalpojuma sniedzējiem, kuri veic augsnes sagatavošanu ar smagiem disku arkliem un rotējošo pacilotāju, sniedza iespēju pārrunāt aktuālos jautājumus un meklēt risinājumus vēl veiksmīgākai sadarbībai un efektīvākai meža apsaimniekošanai. Ceram, ka mācību praktiskā daļa, kurā augsnes gatavošanas pakalpojuma sniedzēju operatoriem bija iespēja iejusties meža atjaunošanas pakalpojumu sniedzēju lomā, veicinās izpratni un motivāciju nodrošināt augsnes sagatavošanas darbus augstākajā kvalitātē. Plānojam arī nākotnē turpināt ciešu sadarbību ar pakalpojumu sniedzējiem gan individuāli, gan līdzīga formāta mācībās.”
Pareizi izvēloties veidu un sagatavojot augsni, jaunais mežs aug ātrāk un labāk, neprasot papildu ieguldījumus stādījumu papildināšanā un kopšanā. Vislielākais augsnes apjoms ik gadu tiek sagatavots ar disku arkliem, uzirdinot augsni stādvietām – apmēram 9 tūkstoši hektāru gadā. Savukārt vietās ar paaugstinātu mitrumu un zemu augsnes nestspēju piemērots augsnes sagatavošanas veids ir ar rotējošo pacilotāju. Ekstrēmi mitrās vietās augsne tiek gatavota ar ekskavatoru, kuru aprīko ar rakšanas vai specializēto augsnes sagatavošanas kausu. Augsne ik gadu ar rotējošo pacilotāju tiek sagatavota aptuveni 1,5 tūkstošos hektāru.
LVMI “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa skaidro:
“Augsnes gatavošana ir jaunā meža pamats – tā palīdz nākotnes kokiem labāk iesakņoties un veiksmīgāk augt, veidojot staltas un noturīgas briestaudzes. Šo darbu pamatā tiek noņemta vai apvērsta zemsedzes kārta, sagatavojot piemērotas stādvietas nākotnes mežam. Labā stādvietā jauniem kokiem ir pietiekami daudz ūdens un skābekļa, saknes neslīkst, un augsne ir pietiekami irdena, lai veidotu plašu un dziļu sakņu sistēmu. Pēc augsnes sagatavošanas darbiem pirmajos gados jaunajiem kokiem nav jākonkurē ar zemsedzes augiem un nezālēm. Slapjākos un auglīgākos apstākļos kokiem nepieciešams papildu spēks, lai “pakāptos” virs citiem augiem. Tāpēc šajās vietās stādvietu veido kā pacilu, izmantojot rotējošos pacilotājus vai ekskavatorus, kas aprīkoti ar īpašiem pacilu veidošanas kausiem.”
Augsnes sagatavošana ir viens no svarīgākajiem priekšdarbiem pirms jauna meža atjaunošanas. Pēc augsnes sagatavošanas un stādīšanas darbu izpildes veidojas izteiktas koku rindas ar līdzīgiem attālumiem starp stādiem, kas nākotnē atvieglo pārējo meža apsaimniekošanas darbu veikšanu – agrotehnisko un jaunaudžu kopšanu un koku aizsardzību pret briežu dzimtas dzīvnieku bojājumiem.
2025. gadā mežs tiks atjaunots stādot un sējot 13,5 tūkstošos hektāru, bet kopējais meža atjaunošanas un ieaudzēšanas apjoms plānots ap 19,3 tūkstošiem hektāru.
