AS “Latvijas valsts meži” (LVM) jau šī gada rudenī plāno uzsākt pirmos praktiskos darbus vienā no apjomīgākajiem purvu ekosistēmu atjaunošanas projektiem, kura laikā darbs noritēs vismaz septiņās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Lai informētu par veicamajiem darbiem un to nozīmi, 16. maijā LVM rīkoja pirmo iesaistīto pušu informēšanas semināru vienā no darbu teritorijām – Dūmiņu purvā dabas liegumā “Raķupes ieleja”.
Iesaistīto pušu informēšanas seminārā piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta un LVM pārstāvji.
Dūmiņu purvs ir viena no lielākajām dabas lieguma “Raķupes ieleja” vērtībām. Pirms vairākām desmitgadēm Dūmiņu purvs daļēji susināts – vairāki meliorācijas grāvji izveidoti jau pirmskara gados. Dūmiņu purva augstā purva biotopu visvairāk ietekmē grāvji, kas novada ūdeni no purva rietumu daļas, kā rezultātā ūdens līmenis purvā pazeminās.
LVM vides projektu vadītājs Helmuts Hofmanis skaidro:
“Hidroloģiskā režīma izmaiņu dēļ purvs aizaug ar kokaugiem, kas pakāpeniski ietekmē purvā dzīvojošās sugas. Vienai no tām, īpaši aizsargājamajai putnu sugai – rubenim – tieši atklāti augstie purvi ir piemērotākā riesta dzīvotne.
Pēdējo desmit gadu novērojumi liecina, ka purvā ir 10–15 gaiļu liels rubeņu riests, kas Latvijas mērogiem uzskatāms par lielu riestu. Vistveidīgajiem putniem riesta lielums ir atkarīgs no piemērotā biotopa platības, tāpēc purva atklātās daļas palielināšana, novācot kokaugu apaugumu un stabilizējot hidroloģisko režīmu, nodrošinās apstākļus stabilai un ilglaicīgai riesta vietai.”
Tāpat darbu rezultātā labvēlīgi tiks ietekmēti vēl vairāku šim biotopam raksturīgo vaskulāro augu -sūnu sugu dzīves apstākļi. Projekta teritorija zināma kā nozīmīga īpaši aizsargājamās ciņu mazmeldra Trichophorum cespitosum un īpaši aizsargājamās sfagnu apaļlapes Odontoschisma sphagni atradne. Abas minētās sugas konstatētas vairākās vietās Dūmiņu purva teritorijā.
Darbu mērķis šajā teritorijā ir stabilizēt ūdens līmeni purvā, lai tas neaiztek un nesusina purvu, bet palīdz uzturēt šai īpašai videi nepieciešamo mitruma līmeni. Ūdens līmeņa stabilizēšana tiks panākta ar dažāda veida darbiem: tiks aizdambēts aptuveni 500 metrus garais susinātājgrāvis, papildus uz citiem grāvjiem tiks veidoti dambji, kā arī tiks novākts un dažādots kokaugu apaugums, veidojot biotopam raksturīgu audzes struktūru – kokaugu sabiezinājumus, kas mijas ar atvērumiem un atsevišķiem vai grupās augošiem kokiem. Biotopa kvalitātes uzlabošanai nozīmīga būs ciršanu atlieku dedzināšana.
Kontrolēti dedzinot zaru kaudzes purva malā, tiks nodedzināti arī vecie virši, kas laika gaitā saauguši lielās platībās, jau pārkoksnējušies un neļauj augt citām sugām, kas vidi sugu un struktūru ziņā veidotu daudzveidīgāku.
Darbu gaitā tiks saglabāta raksturīgā purva ainava ar lēni augošām, zarainām, nelielu dimensiju priedēm, to sausokņiem un kritalām. Paredzams, ka biotehniskie pasākumi pozitīvi ietekmēs tiešo darbību poligonus gandrīz 150 hektāru kopplatībā.
Tā kā darbu poligoni atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kur spēkā ir putnu ligzdošanas laika noteiktie ierobežojumi, tehniskie darbi notiks tikai rudens un ziemas periodā, līdz 1. aprīlim.
Projekts Nr. 6.1.1.7/1/24/I/001 "Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT" tiek īstenots ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 7 058 824 eiro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 6 000 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 058 824 eiro apmērā.
Projekta laikā ar mežsaimniecības metodēm aizsargājamie purvu biotopi tiks uzlaboti kopumā septiņās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) vismaz 1500 ha kopplatībā. Projekta vadošais partneris ir AS “Latvijas valsts meži”, projekta partneris – Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas purvu atjaunošanu veiks DAP pārvaldītās teritorijās – Gaujas Nacionālajā parkā un Ķemeru Nacionālajā parkā.
