Pārpublicēts no www.zemeunvalsts.lv
Saskaņā ar NASA satelītu mērījumiem Somijas oglekļa dioksīda bilance ir pozitīva, pretēji Somijas Dabas resursu centra (Luke) veiktajiem siltumnīcefekta gāzu aprēķiniem.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem un Statistikas pārvaldes publicēto un Luke sagatavoto siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju, Somiju 2020. gada sākumā uzskatīja par aptuveni 20 miljonu tonnu CO₂ emisiju avotu. Šis apjoms atspoguļo to emisiju daļu, ko Somijas oglekļa piesaistītāji, piemēram, meži, teorētiski nespēja piesaistīt.
Pilnīgi pretēju situācijas ainu sniedz NASA OCO-2 satelīta veiktie atmosfēras oglekļa dioksīda koncentrācijas mērījumi. NASA ir ASV aviācijas un kosmosa pārvaldes aģentūra un saskaņā ar tās datiem Somijas ikgadējā siltumnīcefekta gāzu bilance bija aptuveni 50 miljoni tonnu absorbcijas “pusē”, ne otrādi...
Kā iespējama šāda atšķirība?
Saskaņā ar Somijas Meteoroloģijas institūta pētnieka, profesora Jouni Pulliainena teikto, satelīts mēra faktisko oglekļa dioksīda koncentrāciju atmosfērā. Pamatojoties uz mērījumu datiem, var aprēķināt augsnes absorbcijas un emisijas avotus. Luke aprēķini balstās Eiropas Savienībā un ANO pieņemtajos modeļos – tātad šie aprēķinu principi ir izstrādāti politiski.
Profesors J. Pulliainens uzskata, ka rezultātu neatbilstība, pirmkārt, ir saistīta ar to, ka Luke aprēķina tikai zemes izmantošanas zonā esošos absorbcijas avotus un emisijas, bet neņem vērā dabiskos purvus un mitrājus, kas ir nozīmīgi oglekļa absorbētāji. Otrkārt, aprēķinos nav pilnībā ņemts vērā no Somijas uz ārzemēm eksportētās koksnes piesaistītais oglekļa apjoms. Ar aprēķiniem izmantotās normatīvos noteiktās metodes neprecizitāti, modelējot mitrāju emisijas, var izskaidrot šos tik atšķirīgos rezultātus.
Atbilstība oglekļa piesaistes mērījumiem mežos
J. Pulliainens uzsver, ka, balstoties uz Helsinku Universitātes un Meteoroloģijas institūta veiktajiem lauka mērījumiem, var konstatēt, ka satelītu veiktie mežu oglekļa piesaistes mērījumi sakrīt. Tā sauktajos in situ pētījumos tiek mērīta augu un augsnes organismu fotosintēze un respirācija līdz pat šūnu līmenim. Profesors uzsver: “Mūsu lauka mērījumi neliecina, ka oglekļa piesaiste mežos samazinās.”
Meža mērījumus Meteoroloģijas institūts un Helsinku Universitāte veica dažādās vietās: Juupajoen Hyytiälässä, Pallasjärvellä, Sodankylässä un Värriössä. Starptautiskā pārskatā lauka mērījumu rezultāti tika izmantoti, lai precizētu satelītu novērtējumus.
Profesors J. Pulliainens uzsver, ka oglekļa absorbcija ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem. Efektīvākā oglekļa piesaiste ir tad, ja ziema ir auksta, pavasaris sākas agri, vasara ir silta un lietaina un rudens sals iestājas agrāk – šādā gadījumā augi efektīvi veic fotosintēzi, bet to oglekļa dioksīda izdalīšanās procesi ziemā tiek apturēti uz iespējami ilgu laiku. Kā norāda profesors, saskaņā ar CO₂ aprēķiniem oglekļa piesaistes svārstības gada laikā netiek pienācīgi ņemtas vērā.
Vēl precīzāki dati būs 2027. gadā
NASA OCO-2 satelīts jau tagad sniedz precīzu informāciju par oglekļa dioksīda koncentrāciju atmosfērā. No 2027. gada, kad sāks darboties jauns Eiropas CO2M satelīts, būs pieejama vēl precīzāka informācija par oglekļa piesaisti un to, cik liela ir cilvēka radītā ietekme. Ar šī jaunā Eiropas satelīta sniegto informāciju nākotnē varētu aizstāt pretrunīgos aprēķinus.
“Pirmajā posmā es redzu, ka CO2M satelīta sniegtā informācija tiktu izmantota Luke aprēķinu pārbaudei,” uzsver profesors Pulliainens. Pēc viņa domām, jaunā Eiropas Savienības satelīta ieviešanas laiks ir situācijai ļoti piemērots. ASV pašreizējās administrācijas laikā NASA iespējas kartēt atmosfēras oglekļa dioksīda koncentrāciju ir ievērojami samazinājušās. Eiropas Savienības satelīts kartēs situāciju visā pasaulē.
“Nepieciešams neatkarīgs emisiju aprēķins”
Ziemā Metsälehti ziņoja, ka saskaņā ar Zviedrijas siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju Zviedrijas meži ir uzkrājuši desmitiem miljonu tonnu oglekļa, bet Somijas meži, balstoties uz iepriekšminētajiem Luke aprēķiniem, ir kļuvuši par emisiju avotiem. Jāuzsver, ka NASA satelītu kartēšanas rezultāti saskanēja ar Zviedrijas Lauksaimniecības augstskolas veiktajiem oglekļa aprēķiniem.
J. Pulliainens uzskata, ka Somijai būtu jāveic satelītu kartēšanas aprēķini par siltumnīcefekta gāzu bilanci, kas būtu neatkarīgs un objektīvs salīdzinājums ar Luke veiktajiem aprēķiniem.
“Ņemot vērā neskaidrības, kas saistītas ar esošo aprēķinu metodiku, un to, cik liela var būt oglekļa aprēķinu rezultātu ietekme uz Somijas ekonomiku, ir nepieciešams veikt neatkarīgu t.s. “otrā viedokļa” izvērtējumu.”
