Jaunumi

Šī gada sūna - līklapu novellija

Godinot angļu briologu jeb sūnu pētnieku Džonu Novelu, reiz kāda neliela aknu sūnu klases sūna tapa nodēvēta par līklapu novelliju. Tas notika trīs gadus pēc šī zinātnieka došanās mūžībā tālajā 1870. gadā. Savukārt šogad Latvijas Botāniķu biedrība līklapu novellijai (Nowellia curvifolia) piešķīrusi mūsu valsts gada sūnas titulu. Pavasaris ir īstais laiks, lai dotos mežā un vizuāli interesanto līklapu novelliju skatītu dabā.

Jāmeklē uz trupošas koksnes

Līklapu novellijas sūna pieder epiksīlo (uz trupekļiem dzīvojošu) sugu grupai, un tā ir acidofils jeb skābu vidi mīlošs augs. Tātad līklapu novellijai piemīt pāris īpašas prasības pret dzīves vides apstākļiem. Tā aug galvenokārt skujkoku un jauktos mežos vairāk vai mazāk noēnotās vietās, pārsvarā uz nosacīti liela izmēra trupošas koksnes, parasti uz kritalām, retāk uz celmiem, zāģbaļķu atgriezumiem un citām mežizstrādes atliekām. Svarīgs nosacījums - koksnei jābūt bez mizas vai vismaz pārsvarā bez mizas un trupošai. Lai arī novellija ir mezofīts jeb augs, kas aug mēreni mitrās augsnēs, tā labprātāk mājo uz tām kritalām un baļķu atgriezumiem, kas atrodas netālu no kāda slapjuma un atrodas tieši uz zemes. Latvijā šīs sūnas mājvieta galvenokārt ir trupoši skujkoki - visvairāk, priedes, bieži arī egles, taču sūna mēdz apdzīvot arī ozolu kritalas. Retumis tā atrodama uz citiem lapu kokiem un tikai īpašos gadījumos to var uziet uz akmens un uz mitra smilšakmens.

Burām līdzīgas lapiņas

Ir iestājies pavasaris, un sniega sega vairs neko neslēpj. Tātad ir īstais laiks doties uz mežu, lai tuvāk iepazītos ar Latvijas 2021. gada sūnu. Lai skaidrāk saskatītu sūnai raksturīgās vizuālās īpašības, ieteicams līdzi paņemt kādu palielināmo ierīci.

Līklapu novellija ir izmēros necila, tāpēc samērā grūti apskatāma, toties - viegli atpazīstama. Aplūkojot novelliju tuvplānā, tā atgādina kukaiņu kāpuru murskuli. Sūnai ir maz zaroti, plakanai aukliņai līdzīgi stumbri, kas parasti turas pieplakuši substrātam. Sūnas stumbru garums svārstās no dažiem milimetriem līdz pāris centimetriem, bet platums kopā ar lapiņām sasniedz vien nieka 0,5 līdz 0,7 milimetrus. Arī lapiņas ir mazas - vien 0,5 līdz 1 milimetru garas, to forma ir plati ovāla, gandrīz apaļa. Aplūkojot ar palielināmo ierīci, redzams, ka atbilstoši sugas nosaukumam līklapu novellijas lapiņas ir kupolveidā ļoti ieliektas, līdzīgi burām; turklāt tās ir dziļi, apmēram līdz vidum, iešķeltas, izveidojot divas plati lokveidā izliektas, garas un šauras daivas ar tieviem (matveidīgiem), cieši satuvinātiem galiņiem. Lapiņas uz stumbra ir novietotas cita citai tuvu, bet pie lapiņu pamatnes atrodas neliels mitruma rezervju maisiņš.

Līklapu novellija

  Atvērt galeriju 

Līklapu novellijas krāsa variē no zaļas (var būt gan bāli dzeltenzaļa, gan koši zaļa) līdz sarkanbrūnai. Tajās vietās, ko saules skar maz, dominē zaļais tonis, bet saules vairāk skartās vietās – sarkanīgais. Zināmā mērā krāsu ietekmē arī lapu briedums. Novellijas ir nelielas, tāpēc iztālēm to apdzīvotas kritalas izskatās kā nokaisītas ar zaļi un/vai sarkanbrūni iekrāsotu pulveri. Laika gaitā līklapu novellija izveido ciešas, substrātam blīvi  pieplakušas velēnas. Tā var būt atrodama augam atsevišķi, tomēr biežāk – citu sūnu sugu kompānijā vai pat apslēpta zem citām sugām. Nereti šī sūna veic „pioniersugas” funkciju: sadalot koksni, veido citām sugām labvēlīgu dzīves vietas pamatu. 

Lielāka iespēja līklapu novelliju bez īpašām grūtībām ieraudzīt ir kurzemniekiem, jo Latvijas rietumos tā atrodama biežāk nekā valsts austrumu un centrālajā daļā.

Lasīt vairāk:

• LVM plānotāja atklāj iespaidīgu zivju gārņu koloniju
• LVM uzlabos un atjaunos īpaši aizsargājamu sugu un Eiropas Savienības nozīmes biotopu dzīvotnes 14 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās
• Lapsas nolūko meža autoceļu savai mājvietai