Piesakies jaunumiem
07 • 09 • 2020
Savvaļas augļu dārzs: gardo ogu pasaule
Vasara un rudens – gadalaiki, kuros cilvēki čakli ievāc dabas veltes. Nu jau labu laiku rit aktīva gan sēņošanas, gan tā saucamās ogošanas sezona. Kāpēc “tā saucamās”? Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis teic, tas tāpēc, ka ne visi dabas labumi, kurus ierasti dēvējam par ogām, ir ogas bioloģiskā izpratnē.
“Neļaunojieties, šai vēstījumā izlasot vienu otru specifiski botānisku apzīmējumu. Turpmāk dominēs termins “augļi”. Daudzi ogotāji taču patiesībā ir augļu vācēji. Šai kontekstā tūdaļ jāpiebilst, ka visas ogas ir augļi, bet ne visi augļi ir ogas,” savu stāstu sēriju par savvaļas augļu dārzu iesāk dabas pētnieks.
NĒ nepazīstamām meža veltēm
Arī ne visas sēnes ir ēdamas, ne visi augļi ir mutē bāžami. Pieaugušajiem jācenšas nezaudēt piesardzību – jāuzrauga, lai bērni neapēd kādu indīgu vai vecākiem nepazīstamu augli. Visbiežāk bērni saindējas ar indīgajiem augļiem, kuri ārēji līdzinās tiem labdabīgajiem augļiem, kas jau tikuši bez kaitējuma ēsti, tāpēc bērniem ir jāskaidro, ka šķietami gardumi var izrādīties bīstami. Protams, pieaugušajiem jāizturas saprātīgi arī pret sevi: nevajadzētu eksperimentēt, nogaršojot nepazīstamas meža “veltes”.
Daudziem neindīgajiem vietējiem augļiem visaugstākā uzturvērtība ir tad, kad tie, lai gan jau nogatavojušies, tomēr joprojām atrodas dabiskā vidē. Vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem un organiskajām skābēm bagātākie augļi nonāk ēdāju organismā, ja tiek iebāzti mutē uzreiz pēc noplūkšanas.
Cilvēki nav vienīgie augļu kārie radījumi. Fekālijas liecina, ka arī plēsīgajiem zvēriem garšo meža augļi.
Veselīgie, sulīgie gardumi vilināt vilina ne tikai daudzus cilvēkus. Augļu kāri ir arī dažādi dzīvnieki, pārsvarā kukaiņi, putni un ne vienas vien sugas zvēri, tostarp arī plēsīgie. Ja rodas iespēja, paskatieties, no kā augļu ražas periodā sastāv daža zvēra ekskrementi! Mielodamies ar sēklas saturošiem augļiem, kustoņi negribot palīdz augiem izplatīties.
Zemenes vasaras sākumā
Vasara nu jau izskaņā, bet sākot stāstu ciklu par meža veltēm, jāatgriežas tās sākumā, kad daudzviet bija ieraugāmi Latvijā visagrāk ievācamie savvaļas augļi. Kuri? Cilvēkiem pilnīgi nekaitīgās, viegli atpazīstamās un visai izplatītās, rožu dzimtai piederīgās zemenes. Mūsu valstī atrodamas trīs šo daudzgadīgo lakstaugu sugas. Lai gan šogad zemeņu lasīšanas laiks jau beidzies, iepazīsim tās jau tagad, gaidot nākamā gada ražu.
Visbiežāk Latvijā ir atrodamas meža zemenes (Fragaria vesca), kurām patīk laist saknes sausā, trūdvielām bagātā augsnē. Tās aug galvenokārt mežos, mežmalās, krūmājos. Šīs sugas zemenes ir saulmīles, tāpēc labprāt piemājo izcirtumos un izkoptās jaunaudzēs. Zemeņu augļi – riekstiņu kopaugļi. Tie ir allaž aromātiski, parasti iegareni, vairāk vai mazāk sulīgi – atkarīgs no saules ietekmes.
Smaržīgās zemenes (Fragaria moschata) Latvijā ir salīdzinoši retas. Tās aug pārsvarā gaišos mežos, izvēlas tādus pašus augšanas apstākļus kā meža zemenes. Šīs sugas augļi ir līdzīgi meža zemeņu augļiem, bet mazāk koši un nogatavošanās laikā nevienmērīgāk krāsojas. Abu sugu zemeņu augļi ienākas pakāpeniski: no maija līdz augustam. Abu sugu augļus cilvēki izmanto uzturā.
Kaļķainās augsnēs saulainās vietās aug savvaļas zemenes, kas nosauktas par spradzenēm (Fragaria viridis). Latvijā samērā bieži atrodamas. Parasti tās mājo sausos mežos, mežmalās, pļavās. Arī šīs zemeņu sugas augļi, protams, ir riekstiņu kopaugļi. Sulīgi. To forma – apaļa vai olveidīga, garša – saldena, smarža – specifiska, izteikta, krāsa – no violeti zaļganas līdz koši sarkanai. Raksturīgi, ka spradzeņu augļiem ir cieši pieguļošas (grūti atdalāmas) kauslapas. Augļi ienākas jūnijā, jūlijā. Izmanto pārtikā, ārstniecībā.
Vietumis atrodami spradzeņu un meža zemeņu hibrīdi.
Rožu dzimtai pieder arī kazeņu ģints augi
Latvijā izplatītākie un pazīstamākie no tiem ir meža avenes (Rubus idaeus) – divgadīgi puskrūmi. Avenes pie mums sastopamas bieži, ir sauli mīlošas, īpaši labi iedzīvojas trūdvielām bagātā augsnē. Tās ir parasti augi mežos (īpaši pirms vairākiem gadiem izstrādātos izcirtumos, arī ceļu un grāvju malās, uz stigām), nav retums krūmājos, ūdenstilpju krastos. Aveņu augļi — kauleņu kopaugļi, kas sakopoti skrajos ķekaros. Tie ir sulīgi, aromātiski, saldi, kad nogatavojušies, – sarkani vai sarkanvioleti. Augļi ienākas jūlija beigās, augustā, nogatavojas pakāpeniski, jo vienlaikus vienviet var atrast gan ziedus, gan zaļus augļus, gan daļēji gatavus augļus, gan pilnīgi nogatavojušos augļus. Izmanto uzturā, ārstniecībā.
Zilganās jeb parastās kazenes (Rubus caesius) ir krūmi, kas samērā bieži aug minerālvielām bagātā augsnē mežmalās, krūmājos, upju krastos, ceļmalās, kāpās. Kazeņu augļi — kauleņu kopaugļi, kas sakopoti skrajos ķekaros. Pēc formas līdzīgi aveņu augļiem. Sulīgi. Zilā vai tumšzilā krāsā, ar apsarmi klāti. Augļi ienākas no jūlija otrās puses līdz oktobrim, nogatavojas pakāpeniski – vienlaikus vienviet var būt atrodami gan ziedi, gan dažādas attīstības pakāpes augļi. Izmanto uzturā, tautas medicīnā.
Ar zilganajām kazenēm nereti tiek jauktas melnās cūcenes (Rubus nessensis). Latvijā melnās cūcenes atrodamas visai bieži, bet retāk par zilganajām kazenēm. Vāji izturīgas pret noēnojumu. Priekšroku šie krūmi dod auglīgām augsnēm, tomēr spēj augt arī smilts augsnēs. Cūcenes dzīvo nelielās grupās sausos mežos, mežmalās, krūmājos, paugurainēs, retāk ceļmalās, dzelzceļmalās, grāvmalās, upju krastmalās. Melno cūceņu augļi – relatīvi nelielu kauleņu kopaugļi, kas sakopoti ķekaros. Pēc formas līdzīgi aveņu augļiem. Tie ir spīdīgi, sulīgi, ļoti saldi, kad nogatavojušies, – zilganmelnā krāsā. Augļi ienākas no jūlija beigām līdz oktobrim, nogatavojas pakāpeniski – vienlaikus vienviet atrodami dažādas attīstības pakāpes augļi. Izmanto uzturā, ārstniecībā.
Klinšu kaulenes (Rubus saxatilis) ir daudzgadīgi lakstaugi. Ēncietīgi augi. Kaulenes bieži sastopamas uz vidēji auglīgām augsnēm dažādos mežos, aizaugošos izcirtumos, mežmalās un krūmājos. Klinšu kauleņu augļi – paprāvu, savstarpēji vāji saistītu kauleņu kopaugļi, kas sastāv no salīdzinoši nedaudziem (līdz 8) kauleņiem. Tie apvienoti ķekaros, ir spīdīgi, sulīgi, skābeni, kad nogatavojušies, – spilgti sarkanā krāsā. Augļi ienākas jūlijā, augustā. Ēdami, lai gan nereti tiek nepamatoti uzskatīti par indīgiem.
Kazeņu ģints pēcleduslaikmeta relikti Latvijā ir parastās lācenes (Rubus chamaemorus) – daudzgadīgi lakstaugi. Lācenes atrodamas ne visai bieži visā valsts teritorijā. Tās mājo augstajos purvos (vairāk to malās) un purvainos mežos. Lai dāsni ražotu augļus, lācenēm vajag daudz gaismas un nepieciešams aizvējš ziedēšanas laikā. Lāceņu augļi – paprāvu kauleņu kopaugļi, kas novietoti pa vienam kātiņa galā. Tie ir sulīgi, ar rūgtskābi saldenu garšu. Sākumā zaļi, pēc tam sārti, vēlāk oranždzelteni krāsoti, kad pilnīgi ienākušies, – zeltaini dzelteni (dzintara krāsā) un caurspīdīgi. Augļi ienākas jūlijā. Karstā laikā strauji pārgatavojas. Izmanto uzturā, ārstniecībā, kosmētikā. Lāceņu augļus ieteicams ievākt, kamēr tie vēl ir sārti, nevis jau dzintara krāsā.
Ēriku dzimtas gardums – mellenes un zilenes
Latvijas komercogotāju iecienītākie savvaļas augi ir mellenes (Vaccinium myrtillus) — ēriku dzimtas daudzgadīgi sīkkrūmi. Mellenes vislabāk aug skābā augsnē. Tās piemājo dažādos meža tipos (g.k mētrājā, damaksnī, lānā, vērī un slapjaiņos), arī izcirtumos, nav retums purvos, krūmājos. Melleņu augļi – ogas (beidzot īstas ogas!), kas atrodas uz īsiem kātiņiem pa vienai lapu žāklēs. Ogu forma ir apaļa vai, retumis, nedaudz iegarena, izmērs 0,5–1,2 cm diametrā. Garša: skābi saldena. Kad augļi nogatavojušies, tie ir zili melnā krāsā, ar apsarmi (reti bez apsarmes). Latvijā vietām atrasta melleņu baltogu varietāte (Vaccinium myrtillus var. leucocarpum), kas no klasiskajām mellenēm atšķiras tikai ar augļu balto krāsu. Melleņu augļi ienākas jūlijā beigās, augustā. Daudzpusīgi izmanto gan pārtikā, gan ārstniecībā.
Mellenēm līdzīgie un tuvradniecīgie augi ir parastās zilenes (Vaccinium uliginosum) – ēriku dzimtas daudzgadīgi puskrūmi. Zilenes Latvijā atrodamas samērā bieži. Tām tīk augt saulainās, mitrās vietās, skābā augsnē. Parastās zilenes mājo slapjos mežos, pārmitros izcirtumos, pārejas un augstajos purvos, purvmalās. Zileņu augļi – ogas, kas sakārtotas ķekaros. Tās ir iegarenas, 1–1,5 cm diametrā, nedaudz rūgtenas (bet saldākas par melleņu ogām), kad nogatavojušās, – blāvi zilganas vai zili violetas, ar apsarmi. Parasto zileņu augļi ienākas jūlijā, augustā, nogatavojas nevienmērīgi. Izmanto uzturā.
Lasīt vairāk:
