Piesakies jaunumiem
03 • 09 • 2019
Riekstotājiem spraiga sezona
Šogad riekstu raža ir bagātīga, pilnās lazdas novērtē gan meža dzīvnieki, gan dabas velšu lasītāji – riekstotāji. Tomēr, šķirojot riekstu guvumu, vācējs sastopas ar ievērojamu atbirumu, ko lielākoties veido tukšie rieksti no pavasarī neapputeksnētajiem sievišķajiem ziediem.
Tukšie jeb bezkodolainie rieksti ik gadu nobirst zemē pirmie – labu laiku pirms nogatavojušies apputeksnētie rieksti. Tāpēc riekstošanas sezonas sākumā vispareizāk ir ņemt ražu no lazdu zarotnes. Nav jēgas lasīt riekstus no zemes, jo tur teju visi būs tukši, pat ja rieksti izskatās brangi un veseli.
Laikam ritot, lazdas pakāpeniski sāk arvien vairāk zaudēt arī apputeksnētos jeb pilnos riekstus.
Riekstu kaitēkļi
Šī gada dāsno riekstu ražu jau savākuši un turpina vākt ziemas krājumu veidotāji – riekstroži, sīļi, vāveres. Zināmu tiesu riekstu vienmēr pamanās “paņemt” viena otra sēnīšu slimība, dažas infekcijas un baktēriju slimības. Šī sezona nav izņēmums.
Krietns apjoms šī gada riekstu ražas tika nelielo, “snuķaino” vabolīšu – riekstu smecernieku – jaunās paaudzes vajadzībām. Smecernieku gaļīgajiem kāpuriem, kas tautā aplam tiek dēvēti par “riekstu tārpiem”, zem riekstu kokainajiem apvalkiem ir labu labā bērnistaba – vienlaikus te ir gan guļvieta, gan ēdnīca, gan arī ateja. Katrā riekstā, kur kukaiņa mātīte vasarā iedējusi vienu oliņu, kāpurs izšķiļas, dzīvo un aug.
Kad riekstu smecernieka kāpurs izaudzis, viņš izgrauž rieksta čaulā caurumu un steidz pamest savu bērnistabu. Visbiežāk šo vabolīšu kāpuriem paveicas izlīst ārā no saviem bijušajiem mitekļiem, kamēr tie atrodas lazdās vai zem lazdām kaut kur savvaļā, taču daļai (tiem, kuri nokļuvuši cilvēku salasītajos riekstu krājumos) var nepaveikties.
Riekstu raža
Augustā iepriekš nepieredzēts guvums tika tiem riekstotājiem, kuri laikus aptvēra: šogad padevusies ļoti bagātīga riekstu raža. Turklāt, daudzviet lazdu sēklas nogatavojās agrāk nekā parasti – nebija jāgaida septembris līdz to ievākšanai.
Pilno riekstu lielākā masa no lazdu zarotnēm vispirms samazinājās aizaugušos izcirtumos un mežmalās. Kāpēc? Tāpēc, ka šajās vietās lazdu sēklas, būdamas saules labi apspīdētās, visātrāk nogatavojas. Jo vairāk nogatavojas, jo vieglāk atdalās. Jo vieglāk atdalās, jo agrāk nokrīt zemē. Galu galā: pienāk laiks, kad jau liela daļa riekstu ir tiktāl nobriedusi un gatava atdalīties, ka cilvēks, tīši vai netīši sakratot zaru, var saņemt uz galvas krietnu birumu lazdu sēklu. Tātad: var sākt ievākt riekstus ne vien raujot tos no lazdu zarotnes, bet arī lasot no zemes zem zariem.
Pieredzējuši riekstotāji zina, ka lazdu rieksti nenogatavojas vienlaicīgi – pat vienā krūmā vienkop var atrasties gan gatavi, gan gandrīz gatavi, gan visnotaļ “zaļi” rieksti.
Vācot riekstus ilgstošai uzglabāšanai, ieteicams ņemt tikai gatavos. Samērā droša ārēja (vizuāla) lazdas sēklas gatavības pazīme – izteikti dzeltena vai brūna tās apvalka (čaulas) un daļēji arī zobotā lapu vīkala krāsa.
Rudens ir laiks, kad teju visi pilnie, nebojātie rieksti kaut kāda iemesla dēļ atdalās pat no ēnainos mežos augošajām lazdām. Tas iezīmē riekstošanas sezonas beigas.
Lasīt vairāk:
