Latvijas valsts meži - Spītējot ziemai, plaukst pavasaris
21 • 04 • 2017

Spītējot ziemai, plaukst pavasaris

Varam sekot ldzi k atdzvojas augi IMG 6922JPG

Pavasaris šogad pavisam untumains – te iepriecina ar sildošiem saules stariem, te jau pēc brīža pārsteidz ar prāvu sniega kārtu. Tomēr daba ir gatava plaukt, ziedēt un priecēt ar savām bagātībām.

Šogad astronomiskais pavasaris Latvijā iestājās 20. martā. Savukārt meteoroloģiskais jeb klimatiskais pavasaris, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili pozitīva vai vismaz vienāda ar 0 grādiem, pieteica sevi krietni agri – jau februārī.

Pavasaris joprojām rit nesteidzīgi, brīžiem piebremzēdams, lai uz laiku pakāptos atpakaļ ziemas virzienā. Lai vai kā, ziemai atkāpjoties, katra nākamā diena nes mums ko pavasarīgi jaunu.

Ir īstais laiks, lai dotos dabā un sekotu līdzi, kā cits pēc cita pamazām atdzīvojas un mostas augi un dzīvnieki.

Koši zied parastās zalktenes, atvērušies arī parasto māllēpju ziedi, izplaukušas zilās vizbulītes, baltās un dzeltenās anemones. Lielākā daļa vītolu un kārklu gan paspējuši jau noziedēt.

Arvien biežāk ieraugāmas tās dzīvās radības, kuru ķermeņa temperatūra atkarīga no esošās gaisa temperatūras, piemēram, dažādi kukaiņi, tai skaitā tauriņi un spāres. Agrākie tauriņi (gan raibeņi, gan citrontauriņi, gan dažādi naktstauriņi) jau marta sākumā paguvuši iesildīt spārnus. Siltākos diennakts periodos dabā valda īsta rosība – virszemē aktīvi darbojas skudras, ziedos dūc bites, nektāra un ligzdu veidošanas vietas meklējumos lidinās kamenes.

kad krkli zied IMG 7159JPG

Mēģinot ieraudzīt kādu sīkkustoni, iespējams nejauši pamanīt arī koši sarkanos augļķermeņu kausiņus, ko pasaulei demonstrē agrākās no mūsu ēdamajām sēnēm – Austrijas agrenes. Spilgtās krāsās izdaiļotas, meža ielokā rotājas arī dzeltenās receklenes un dižās bisītes.

sne dzelten receklene IMG 6579 2JPG

Jau kopš marta vidus pamanāmāki kļuvuši rāpuļi, kas sildās saulītē – pļavu ķirzaciņas, odzītes, zalktēni. Savas slēptuves tie pamet pagaidām vēl samērā īslaicīgi. Pamanāmāki pavasaros ir jaunie reptiļi, kuri var atļauties agrāk izlīst virszemē, jo to relatīvi nelielo ķermenīšu sasildīšanai nepieciešams mazāk saules siltuma.

Aprīļa sākumā arī seklās, saules apspīdētās ūdenstilpēs jūtama pavasara dvesma. Tur nārsto aukstumizturīgie abinieki – parastās vardes, purva vardes, abu sugu tritoni. Ik pa laikam dzirdams, kā iekurcas pat kāda dīķa varde. Parasti agri nārstojošo abinieku ikri iet bojā, izžūstot ūdenstilpēm, bet šopavasar daudzviet postījumus nodarīja sals.

Nrsta laik purva varu tvii ir zili IMG 7179 1JPG

Pavasarī nav jābrīnās, ja pat sala piemeklētos rītos no malu malām skan dažādu putnu balsis. Ar savām dziesmām pavasari sveic nometnieki un daudzu sugu gājputni. Viņu dziesmas ir viena no pavasara gaidītākajām vizītkartēm.

Ūdeņos pamanāmi jau samērā daudz dažādu sugu ūdensputni. Kurzemē uzkrītoši ir ziemeļu gulbji, savukārt paugurknābja gulbji piemērotās vietās apskatāmi visā Latvijā.

ziemeu gulbji IMG 6426 2JPG

Lai cik čakli ir dzērveņu lasītāji, rudenī nolasīt visas ogas nav iespējams. Daļa ogu paliek purvos, pārziemo un pavasaros top par ļoti nozīmīgu enerģijas avotu dzērvēm, kas atlidojušas no siltajām zemēm vai uz brīdi atvelk elpu, lai dotos uz tālāku galamērķi.

Arī ligzdošanas sezona daļai putnu, darinot ligzdas, dējot un perējot olas, rit pilnā sparā. Spītējot mainīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kā ik gadu laicīgi par pēcnācējiem sākuši rūpēties vairākums vārnveidīgo, daļa pūčveidīgo un lielo dienas plēsīgo putnu sugu, kā arī krustknābji.

zvri joprojm ziemas kaokos lapsa IMG 6198 5JPG

Pielāgojoties mainīgajam pavasarim, zīdītāji vēl nesteidzas atbrīvoties no saviem ziemas kažokiem. Arī daļa staltbriežu tēviņu joprojām nav nometuši vecos ragus.

Dzīvnieku pasaule gatavojas auklēt jauno paaudzi. Vairums pieaugušo meža cūku mātīšu lolo jau prāvu šā gada pēcnācēju pulciņu, arī bebru pāriem drīz nāksies rūpēties par saviem jaundzimušajiem.

Lasīt vairāk: