02 • 02 • 2024

2. februāris – Pasaules mitrāju diena

ziemelu purvi ezergravis

Attēlā: Natura 2000 teritorija dabas liegums “Ziemeļu purvi” – starptautiskas nozīmes mitrāju teritorija

Par šī gada dzīvotni Latvijā pasludināti mitrāji. Tie ir nozīmīgi ne vien dabas daudzveidībai, bet arī sniedz cilvēkiem būtiskus ekosistēmu pakalpojumus, nodrošinot ūdens un pārtikas pieejamību, plūdu regulāciju, ūdens attīrīšanu un oglekļa uzkrāšanu. No  AS “Latvijas valsts meži” (LVM) valdījumā esošās zemes vairāk nekā 100 000 hektāru ir mitrāji.

Atzīmējot Pasaules mitrāju dienu 2. februārī, tiek akcentēta to nozīme cilvēku labklājības veidošanā. Mitrājiem ir liela loma ūdens, pārtikas, iztikas līdzekļu, kultūras un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā un klimata ietekmes regulēšanā.

Apmēram 40 % pasaules augu un dzīvnieku sugu dzīvo vai vairojas mitrājos. Mitrājus apdzīvo gan parastās, gan retās un apdraudētās sugas. LVM tiešraides kamerās vērojamais klinšu ērglis ir īstens mitrāju iemītnieks. Visas Latvijas klinšu ērgļu ligzdas atrodas mitrājos un vairums no tām – LVM zemēs.

“Par mitrājiem biežāk runā no dabas aizsardzības aspekta, bet tīrs ūdens, pārtika, rekreācijas iespējas – tā ir arī mūsu katra fiziskā un garīgā veselība, drošība un neatkarība. Un šodienas acīm raugoties pasaulē – tas ir vēl svarīgāk nekā jebkad agrāk!” skaidro LVM vides plānošanas vadītājs Mārtiņš Kalniņš.

Mitrājiem ir nozīmīga loma klimata pārmaiņu mazināšanā: tie aktīvi piesaista oglekli, kā arī mazina plūdu riskus. Viens no mitrāju  veidiem – palienes – kalpo kā dabiski ūdens regulatori: tās piepildās ar ūdeni relatīvi lēni un tikpat lēni arī palu ūdeņus atdod, tādējādi samazinot plūdu riskus lejpus palienēm.

zakupite

Attēlā: upes paliene, kur pēc paliem ūdens pakāpeniski atgriežas upē

Lai gan Latvijā par ūdens trūkumu sūdzēties nevar, pēdējo gadu sausuma periodu ietekmi var izjust arvien vairāk. LVM nepārtraukti pilnveido un uzlabo ūdeņu aizsardzību apsaimniekotajās teritorijās, piemēram,  veicot sedimentācijas baseinu un ūdens ņemšanas vietu ierīkošanu, ūdensteču šķērsojumu pilnveidošanu, kā arī īstenojot ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus Aģes upes baseinā “LIFE Goodwater IP” projekta ietvaros.

Viens no mitrāju sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem, ko augstu novērtē sabiedrība, ir dabas velšu vākšana – LVM zemēs visplašāk izplatītais mitrāju pārtikas produkts ir dzērvenes.

dunikas purva taka

Mitrāji – vieta atpūtai un izziņai

Mitrāji ar savu unikālo vidi ir iedzīvotāju iecienīta rekreācijas vieta – pastaigās pa līkumotajām purvu takām, atpūtnieki var izbaudīt neatkārtojamo ainavu un iepazīt mitrāju ekosistēmai raksturīgos putnus un augus.

LVM kopš uzņēmuma dibināšanas 1999. gadā ir izveidojusi un uztur vairākas tūristu iecienītas purva takas ar koka laipām un skatu platformām. Piemēram, ejot pa 800 metrus garo Teirumnīku purva taku Lubāna mitrāju kompleksā, var vērot augstā purva ainavu. Pie Teirumnīku ezera ir ierīkota arī atpūtas vieta piknikam ar lapeni un ugunskura vietu. Kopumā lielā daļa no LVM atpūtas vietām atrodas mitrājos vai tiešā to tuvumā.

Iedvesma pastaigām LVM apsaimniekotajās purva takās:

  • Dunikas purva taka Dienvidkurzemes reģionā
  • Kalnansu purva taka Dienvidkurzemes reģionā
  • Vasenieku purva taka – Ziemeļkurzemes reģionā
  • Niedrāju-Pilkas purva taka Rietumvidzems reģionā
  • Planču purva taka – Rietumvidzemes reģionā
  • Oleru purva taka Rietumvidzemes reģionā
  • Purezera purva taka Rietumvidzemes reģionā
  • Teirumnīku purva taka Ziemeļlatgales reģionā
  • Čužu purva taka – Zemgales reģionā

Arī vairums seno apmetņu vietu un pilskalnu atrodas mitrājos vai to tiešā tuvumā. Sfagnu izmantošana guļbūvēs vai niedru jumti, makšķerēšana vai dzērveņu lasīšana, laivošana vai pārgājieni purvu takās – arī tās ir mūsu, Latvijas kultūras telpas sastāvdaļas.

2. februārī pasaulē atzīmē Mitrāju dienu, jo šajā dienā 1971. gadā Irānas pilsētā Ramsārē tika pieņemta konvencija “Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” jeb vienkāršoti Ramsāres konvencija. Saskaņā ar konvenciju mitrāju jēdziens ietvēra tikai palienes, zāļu un kūdras purvus vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, tai skaitā jūras, kur dziļums bēguma laikā nepārsniedz 6 metrus.

Pasaulē Ramsāres konvencijai ir pievienojušās vairāk nekā 170 valstis ar vairāk nekā 2350 starptautiskas nozīmes mitrājiem. Latvijā ir sešas starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas: Engures ezers, Kaņiera ezers, Lubāna mitrāju komplekss, Ziemeļu purvi, Papes mitrāju komplekss un Teiču un Pelečāres purvi.

Lasīt vairāk: