23 • 05 • 2022

Noslēdzies vērienīgo ES nozīmes biotopu un nozīmīgu sugu dzīvotņu atjaunošanas darbu pirmais posms

numernes valnis

Sākoties putnu ligzdošanas laikam, noslēdzies pirmais darbu cēliens Eiropas Savienības nozīmes biotopu vērienīgajos un aizsargājamu sugu dzīvotņu atjaunošanas un uzlabošanas darbos. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbus veic kopumā 778 hektāru kopplatībā 13 Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Natura2000 un vienā mikroliegumā, kas atrodas LVM valdījumā.

“Visās teritorijās darbi rit atbilstoši plānotajam, pirmajā darbu cēlienā esam apguvuši 452 hektārus no 778. Daudzviet darbu gaitu gan ietekmēja laika apstākļi – piemēram, Latgalē janvārī bija 75 cm bieza sniega sega, uz pauguru nogāzēm ilgstoši saglabājās sniegs un ledus, un slīdēja arī darba tehnika. Biezais sniegs arī citviet Latvijā traucēja sagatavot platības pameža un krūmu nozāģēšanai ar krūmgriežiem. Zālāju platībās darbi turpināsies arī vasarā, nākamais intensīvais darba cēliens atsāksies augustā, kad beigsies putnu ligzdošanas laiks,” darbu gaitu vērtē LVM Vides projektu vadītāja Ieva Rove.

saulpurene

Atjauno dabiskos zālājus

Eiropas Savienības Kohēzijas līdzfinansēta projekta ietvaros piecās īpaši aizsargājamās teritorijās – “Ziemeļu purvi”, “Augstroze”, “Melturu sils”, “Ziemeļgauja” un “Lubāna mitrāja” Leigauņu salā – LVM veic Latvijā un Eiropā strauji izzūdošu biotopu – dabisko zālāju – atjaunošanas darbus. Dabiskie zālāji ir viena no tradicionālās Latvijas lauku ainavas un kultūras telpas sastāvdaļām un ir dzīves un barošanās vieta arī daudzām kukaiņu un putnu sugām, kas saistītas ar šo augu sugām bagāto vidi. Lai atjaunotu dabiskos zālājus, visās mērķa teritorijās pirmajā darbu cēlienā pabeigta apauguma novākšana, lai tālāk veiktu zemes līdzināšanu – frēzētu koku celmus. Dabas liegumā “Ziemeļu purvi” esošajās Kangaru pļavās daļā no atjaunojamā zālāja platības celmu frēzēšanas darbi jau pabeigti un manāmas dīgstam vairākas dabisko zālāju indikatorsugas, viena no tām – Eiropas saulpurene Trollius europaeus, kas ir arī 2022. gada augs. Lai varētu veikt zālāju atjaunošanu un vēlāk arī uzturēšanu, dabas liegumā “Ziemeļu purvi” bija jānodrošina atbilstoša piekļuve, tāpēc šī gada sākumā tika ieklāta koka vairoga brauktuve – drošs un dabai draudzīgs risinājums. Celmu frēzēšanas darbi jau uzsākti arī aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, kur tiks veikti apjomīgi parkveida zālāju atjaunošanas darbi teju 100 hektāru platībā. Arī tur piekļuves nodrošināšanai plānots ieklāt koku vairogu brauktuvi.

Līdz ar zālāju atjaunošanu, “Ziemeļgaujā” tiks uzlabotas arī īpaši retās vaboļu sugas – lapkoku praulgrauža – dzīvotnes. Tāpat dabiskās pļavas atjaunošanai apaugums novākts un teritorija sagatavota celmu frēzēšanai arī dabas liegumā “Augstroze”. Kopumā dabisko zālāju pirmējie atjaunošana darbi šobrīd veikti teju 100 ha kopplatībā.

meza silpurene xs

Uzlabo retu un aizsargājamu sugu dzīvotnes

Nozīmīgi darbi veikti arī vairākās meža biotopu un ar tiem saistītajās sugu dzīvotņu atjaunošanas platībās gan Dienvidkurzemes, gan Ziemeļkurzemes un Ziemeļlatgales, gan Rietumvidzemes reģionā. Atkarībā no meža biotopa veida un tam raksturīgo aizsargājamo sugu ekoloģiskajām prasībām, tika veikti atbilstoši apsaimniekošanas darbi. Divas no teritorijām – “Numernes valnis” un “Driksnas sils” LVM Ziemeļlatgales reģionā – ir skujkoku meži uz osveida reljefa formām. Visi osu mežos sastopamie retie un aizsargājamie augi ir gaismas prasīgi un jutīgi pret pārlieku barības vielu uzkrāšanos. Šie augi noēnotās vietās slikti zied un neveido sēklas, ir jutīgi pret koku un krūmu radīto noēnojumu un izzūd vietās ar blīvu lakstaugu stāvu, kur uzkrājušās barības vielas. Tāpēc īpaši aizsargājamās teritorijās “Numernes valnis” un “Driksnas sils” tika veikta pameža un paaugas ciršana, otrā stāva egļu, bērzu un citu atsevišķu koku, kas rada spēcīgu apēnojumu, novākšana, kā arī priežu retināšana un nevēlamo koku un krūmu izciršana kopumā vairāk nekā 100 hektāru kopplatībā. Šādi tiek uzlaboti dzīves apstākļi tādām šiem biotopiem raksturīgām un aizsargājamām augu sugām kā meža silpurene, šaurlapu lakacis, Ruiša pūķgalve, smiltāja neļķe u.c. Dažas no retajām sugām, piemēram, Ruiša pūķgalve ir Latvijā ārkārtīgi retas.

Mikroliegumā “Meža silpurene” uzlabojot aizsargājamās meža silpurenes dzīvotni, tika veikta priežu retināšana un nevēlamo koku un krūmu izciršana 3,2 hektāru platībā un priežu atzarošana 3,6 hektāru platībā, tā saules prasīgajam augam nodrošinot piemērotus apstākļus.

Savukārt dabas liegumā “Sakas grīņi”, ko veido slapjie virsājji un purvaini meži, īpaši aizsargājamās augu sugas grīņa sārtene dzīvotnes uzlabošanai tika veikta paaugas, pameža, krūmu ciršana un dedzināšana 11 hektāru platībā, saglabājot neskartus sertificēta dabas eksperta atzinumā norādītos kokus un citus saglabājamos elementus. Grīņa sārtene Latvijā atrasta tikai dažās vietās Kurzemē, un “Sakas grīņi” ir vēl viena no atlikušajām sugas dzīves vietām.

osmoderma barnabita i raiskums 03082012 003

LVM Rietumvidzemes reģionā dabas lieguma “Augstroze” bioloģiski vecos un lielos ozolus apdzīvo ļoti reta vaboļu suga – lapkoku praulgrauzis, kuru apdraud saules apspīdēto, dobumaino koku skaita samazināšanās, aizaugot parkveida platībām. Lai atēnotu ozolu stumbrus un vainagus un tā uzlabotu lapkoku praulgrauža dzīvotni, darbu pirmajā cēlienā Augstrozes pussalā tika veikta koku un krūmu izciršana astoņu hektāru platībā. Darbi pussalā atsāksies atkal augustā, lai pilnībā pabeigtu vietas sakopšanu. Šajā teritorijā tiek īstenota arī zālāju atjaunošana, kas būtiski uzlabos arī ainavisko skatu no Augstrozes pilskalna.

Dažādo mežainās piejūras kāpas

Viena no Latvijas bagātībām ir Piejūras zemienē sastopamās mežainās piejūras kāpas. Dabas liegumā “Ances purvi un meži” daudzviet gandrīz pilnībā iztrūkst lielu dimensiju atmirusī koksne, kas ir īpaši nozīmīga vairāku aizsargājamo sugu, piemēram, skujkoku dižkoksngrauža, populāciju ilgtermiņa pastāvēšanai. Tādēļ projekta ietvaros šajā teritorijā tiek dažādota mežaudze, veidojot atvērumus un tajos koncentrējot un veicinot mirušo koksni, kas dažādo ekoloģiskās nišas un paplašina lokālo mikro dzīvotņu skaitu mērķa teritorijā. Šādi tiek nodrošināta dzīves vieta daudzskaitlīgākai un arī daudzveidīgākai dažādu organismu grupu sugu sabiedrībām.

Savukārt dabas liegumā “Užava” projekta ietvaros atbilstoši zinoša dabas eksperta norādēm tika veikta paaugas, pameža un citu nevēlamo koku un krūmu ciršana, ciršanas atlieku dedzināšana un/vai aizvākšana. Kopumā LVM Ziemeļkurzemes reģionā darbi paveikti gandrīz 130 hektāru kopplatībā.

“Lai novērtētu līdz šim projekta gaitā paveikto, LVM veicis darbu kvalitātes izvērtējumu katrā no objektiem. Noslēdzoties pirmajam darbu etapam, esam izvērtējuši līdz šim projekta gaitā paveikto un nosprauduši sasniedzamos mērķus nākamajam darbu cēlienam,” stāsta I. Rove. Tāpat 17. maijā notika projekta uzraudzības grupas sanāksme, kuras laikā LVM un projekta vadošā partnera – Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) – pārstāvji tikās klātienē, ne vien apspriežot projekta gaitu, bet arī novērtējot pirmos darba rezultātus uz vietas LVM teritorijā dabas liegumā “Ziemeļu purvi” un DAP teritorijā “Randu pļavas”.

Darbi tiek veikti ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Nr.5.4.3.0/20/I/001) ietvaros un noritēs līdz 2023.gada beigām.. Projekta vadošais partneris ir Dabas aizsardzības pārvalde.

 

koh logo 002