Jaunumi

Pangas – neparastas kāpuru mājvietas savvaļas rožu zarotnēs

Latvijas mežos un mežmalās var ieraudzīt daudz dažādu sugu savvaļas rozes. Vasarā tās priecē ar smaržīgiem un košiem ziediem, vēlāk – ar rožu augļiem. Tiesa rudenī labi redzams, ka daļa no tām kalpo par sūnveida panglapsenes (Diplolepis rosae) jaunās paaudzes mājokļiem.

Rudenī, kad rozēm sāk birt lapas, vienā otrā to krūmā arvien vieglāk pamanāmi īpaši veidojumi, kas sākotnēji atgādina zarotnes dzeloņos ieķērušos sūnu kumšķus. Bet tie nav sūnu kumšķi. Tie ir rožu sūnveida panglapsenes jaunās paaudzes mājokļi – pangas. Pieaugušo stadijā šīs sugas panglapsenes ir ārēji necili, neliela izmēra, vien 4 – 5 mm, gari, tumši insekti. Melnie tēviņi un sarkanīgi melnās mātītes pārtiek no nektāra, ziedputekšņiem un laputu izdalījumiem.

Kā rodas pangas?

Viss sākas pavasarī, parasti maijā, kad neizplaukušos rožu (visbiežāk suņu rožu) zaru galu un lapu padušu pumpuros tiek iedētas oliņas. Pēc nepilna mēneša izšķiļas ēdelīgi, balti, tārpveidīgi kāpuri, kuru darbība sekmē ķīmiskus procesus, kas izraisa pangu veidošanos no rožu zaru audiem. Tiesa, reizēm pangas attīstās nevis uz zariem, bet uz lapām, tomēr lielākoties tas notiek uz zariem. Ja tās rodas uz lapām, tad izveidojas mazākas.

Rožu sūnveida panglapseņu pangas

  Atvērt galeriju 

Rožu sūnveida panglapseņu pangas var būt ieraugāmas gan pa vienai, gan divām vai vairākas līdzās. Šīs pangas ir lodveidīgas, no ārpuses ļoti cietas, bet iekšpusē sastāv no daudz mīkstākiem audiem. Pēc izskata tās atpazīt ir viegli, jo biezi klātas ar daudziem tām raksturīgiem gariem, tieviem un zarveidīgiem izaugumiem. Attīstības sākuma periodā tās atrodas rožu lapu maskējošā aizsegā un ir glīti krāsotas – zaļgani vai dzelteni sārtas. Rudenī, kad rožu krūmos atliek aizvien mazāk lapu, šie veidojumi top vieglāk ieraugāmi. Jo manāmāki tie kļūst, jo arī neglītāki, līdz beidzot zaudē visu savu sākotnējo košumu.

Katram kāpuram pa istabai

Rožu sūnveida panglapseņu pangas ir daudzkameru veidojumi, tajās var atrasties pat vairāki desmiti kameru. No kameru skaita lielā mērā atkarīgs pangas izmērs, kas reizēm sasniedz 5 cm diametru. Katrā pangas kamerā aug un attīstās viens panglapsenes pēcnācējs, attīstības procesā izejot vairākas kāpura stadijas. Panglapseņu kāpuri pārtiek no saimniekauga sulas, ko uzņem no pangas iekšpusē esošajiem mīkstajiem audiem. Pienākot rudenim, kāpuri pārtrauc baroties un pāriet pirmskūniņas stadijā, kurā sāk ziemot. Ja ziemošana norit gludi un neviens nav tīši vai netīši tajā iejaucies, sūnveida panglapseņu jaunā paaudze nākamā gada agrā pavasarī iekūņojas. Vairākums pangu tad joprojām atrodas labu gabalu virs zemes – krūmu zarotnē. Aprīlī vai maijā no tām izgraužas jaunā pieaugušo panglapseņu paaudze.

Pangas darina arī uz lapām

Latvijā uz rozēm pangas rada arī rožu adatainās panglapsenes un rožu zirņveida panglapsenes kāpuri. Šo insektu kāpuru darinājumi rožu krūmos rudenī vairs nav atrodami, jo tiek veidoti uz šo augu lapām, kas jau nobirušas. Tos rudenī jāmeklē zemē guļošo lapu klājienā vai arī jāpagaida līdz nākamajai vasarai un tad jālūkojas izplaukušajās lapām cerībā ieraudzīt jaunradītos panglapseņu bērnu veidojumus.

Savvaļas rozes – daudz un dažādas

Latvijā savvaļā konstatētas 18 rožu sugas, no kurām puse ir tā dēvētie dārzbēgļi. Tautā visas šīs sugas parasti tiek dēvētas par mežrozītēm, lai gan tieši mežos daudzas no tām ieraugāmas reti. Visbiežāk mūsu valsts mežos atrodama maija jeb rudā roze. Gan mežos, gan mežmalās var ieraudzīt arī suņu rozi, krokaino rozi, bet retāk – sārtlapu rozi, ābolu rozi, smaržlapu rozi un Šerarda rozi. Visas savvaļas rozes ir vasarzaļi, vairāk vai mazāk dzeloņaini krūmi. Rožu ziedus apputeksnē kukaiņi, tāpēc tie ir koši un smaržīgi. Rožu augļi — riekstiņu kopaugļi – parasti ir sarkani, retāk oranži vai dzeltenīgi. Šo krūmu lapas uz stumbra izkārtojas pamīšus, nepārī plūksnaini saliktas, ar pielapēm.

Lasīt vairāk:

• Uzsākta osu mežu biotopu kopšana dabas parkā "Numernes valnis"
• Melno stārķu ligzdošanu šogad būtiski ietekmējis sausais pavasaris un vasara
• Spilgtā kukaiņu ēdāja sēne – kara milnene