02 • 07 • 2019

Nākotne ienāk meža nozarē jau šodien

 g6a8231 copy

Nākotnes efektīvie meža nozares risinājumi pieejami jau šodien - AS “Latvijas valsts meži”(LVM) pirmo reizi Latvijas mežkopības praksē šopavasar meža atjaunošanas darbā grūti pieejamās un mitrās vietās sāka izmantot speciālas stādīšanas mašīnas. Tehnoloģijas pamatā ir kociņu stādīšana vienlaikus ar īpašas stādvietas jeb pacilas sagatavošanu. Šādi šopavasar atjaunots mežs jau vairāk nekā 37 hektāru platībā.

“Meža atjaunošana ar mašīnas palīdzību ir likumsakarīgs turpinājums un attīstība jauno tehnoloģiju ienākšanai mežā. Jau šobrīd datu ievākšanai ikdienā LVM darbinieki izmanto planšetes un lauku datorus, esam izveidojuši mobilo aplikāciju, jo 70% no darba uzdevumiem pakalpojumu sniedzējiem sūtam uz mobilo tālruni, augsnes gatavotāji aprīkoti ar GPS sistēmām utml. Turklāt, jāatzīst, ka aizvien grūtāk ir atrast kvalitatīvus un zinošu meža stādīšanas, kopšanas un aizsardzības pakalpojumu sniedzējus. Trešā lieta, kāpēc domājam par mašinizētu stādīšanu, ir nogabali, kur ir problemātiski kvalitatīvi sagatavot augsni ar ierasto metodi. 2012. gadā uzsākām augsnes gatavošanu ar pacilu metodi un secinājām,  ja ekskavators jau ir mežā, kāpēc to neaprīkot ar papildus ierīci – speciālu agregātu ar stādāmo stobru, kas var gan sagatavot augsni, gan iestādīt. Tāpēc sākām aktīvu izpēti – vai Skandināvijā izmantoto metodi var veiksmīgi ieviest Latvijas apstākļos, cik tas maksā un vai nodrošinās vajadzīgo kvalitāti,” par mašinizētas meža atjaunošanas priekšrocībām stāsta LVM Mežkopības izpilddirektors Mārtiņš Gūtmanis.

kauss

Latvijas pieredze

Latvijā ir bijuši vairāki pētījumi mašinizētās stādīšanas jomā. “Astoņdesmitajos gados, kad Latvijā sāka attīstīties ietvarstādu ražošana, parādījās pirmās idejas par roku darba mašinizāciju,” stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” (LVMI “Silava”) pētniece Dagnija Lagzdiņa. “Sākumā stādāmās mašīnas bija kā agregāts, kas piekabināts traktoram un uz kura sēž cilvēks, kas manuāli liek stādus ierīcē. Tomēr vēlāk radās ideja stādu padevi pilnībā automatizēt, izveidojot risinājumus, līdzīgi kā tagad strādā Ziemeļvalstīs. Tomēr mašīnas lielums un neefektivitāte neiedrošināja uz tālāku tās izpēti un izmantošanu.

2007. gadā, kad sāka atgriezties interese par mašinizēto stādīšanu, veicām izmēģinājumus, taču rezultāti nebija tik labi, kā gaidīts, jo pētījumi tika veikti rudenī, kad, pēc stādīšanas sezonas noslēguma, saņēmām iekārtu no Somijas.

Kopš 2007. gada bijusi virkne projektu, kuros ir pētīta mehanizētā meža atjaunošana, tai skaitā, augsnes gatavošana, jo mašinizētā stādīšana ir tā pati pacilu veidošana, tikai operatoram jānospiež vēl viena poga, kas stādus iestāda. Pašlaik esam nonākuši pie labākā risinājuma, kas bija pirms desmit gadiem: bāzes mašīna ir ekskavators, aprīkots ar speciālu stādāmo stobru, pārvietojas pa cirsmu atpakaļgaitā un priekšā veido stādvietas un iestāda tajās nākotnes mežu. Ja ar pacilu metodi strādā pareizajā vietā, tad būs vislabākie meža atjaunošanas rezultāti,” skaidro LVMI “Silava” pētniece.

kauss ar masina

“Uz pacilas stāds aug spēcīgāks, līdz ar to pievilcīgāks briežveidīgajiem. Tāpēc jāveic plānoti jauno meža koku aizsardzības pasākumi. Veicot meža atjaunošanu uz pacilām, agrotehnisko kopšanu var plānot vēlāk, bet no tās nevar atteikties, kā tas ir Skandināvijā, kur augšanas apstākļi ir nabadzīgāki,” skaidro LVM Mežkopības izpilddirektors.

Somijas pieredze

Somija ir viena no pieredzējušākajām valstīm meža darbos, jo ik gadu tiek atjaunoti simtiem tūkstošiem hektāru, kas ir desmit reizes vairāk nekā Latvijā. Meža atjaunošana ar pacilu metodi Somijā kopš 2000. gada ir vispopulārākā augsnes gatavošanas metode, to izmanto 70% platību. Tas arī skaidrojams ar daudzām mitrām un purvainām meža platībām, kurās paralēli augsnes gatavošanai ekskavators veic meliorācijas darbus, izrokot grāvjus, lai novadītu lieko ūdeni no atjaunojamās platības.

Somijā mehanizēti iestāda vairāk nekā 4% no kopējām atjaunojamām platībām. Mežos aktīvi strādā apmēram 30 ekskavatori ar stādāmajiem stobriem. Viena iekārta sezonas laikā apstāda 100-150 hektāru meža. No ekonomiskiem apsvērumiem, lai iekārta atmaksātos, tai jāstrādā visa sezona, kā arī apstādāmai platībai jābūt ne mazākai par 2 hektāriem,  lai iekārta nav bieži jāpārvadā, kas rada papildus izdevumus. Mehanizētās stādāmas mašīnas Somijā strādā visu sezonu, arī kokaudzētavas speciāli audzē stādus izmantošanai vasaras vidū, kad manuāli ar rokām mežu nestāda. 

Pēc somu zinātnieka pieredzes, mehanizētās stādīšanas izmaksas daudz neatšķiras no ierastās manuālās stādīšanas, bet mašīna iestādot kvalitatīvāk.                                                                                                                                                                                                                                              

Tehnikas raksturojums

Tehnikas darbības princips ir vienkāršs: ekskavators ar speciālo iekārtu izveido augsnē pacilu, uz tajā iestāda stādu. Uz vienas stādīšanas galvas var izvietot no 120 līdz 220 stādus. Stādu uzpildīšana aizņem 4 līdz 5 minūtes.

Galvenie mehanizētās stādīšanas ieguvumi:

  • efektivitāte, jo vienlaicīgi tiek sagatavota augsne un iestādīts stāds,
  • paralēli stādīšanai var veikt augsnes uzlabošanas darbus,
  • kvalitāte,
  • stāds tiek iestādīts uz svaigi veidotas pacilas, līdz ar to ieaugšanas procents ir augstāks.

Izšķir vienstobru un divstobru ierīces. Vienstobru stādīšanas ierīce, kura šobrīd strādā LVM platībās, labāk piemērota cirsmām ar lielu celmu skaitu, akmeņainās cirsmās un stāvās nogāzēs.

Divstobru stādīšanas ierīce vienlaicīgi veido divas pacilas un iestāda divus stādus. Var izmantot arī vienu stobru. Divstobru stādīšanas ierīce ir par 25% efektīvāka nekā vienstobru. Divstobru ierīce piemērota cirsmām, kur ir mazāk ciršanas atlieku.

Ar šīm ierīcēm var stādīt visus ietvarstādus – egli, priedi, apsi, bērzu, melnalksni. Galvenais, lai stāda virszemes daļa nepārsniegtu 50 centimetrus.

Mašinizētās stādīšanas ierobežojošie faktori: zema temperatūra, jo mīnuss grādos augsnes substrāts salst pie stobra, kā arī ļoti slapjas vietas, jo tad minerālaugsne iestrēgst agregātā, arī pārmērīgā karstumā stādot – stādi var iekalst.

lvm 20

Efektivitāte Latvijā

“Mašinizēto meža atjaunošanu veicam platībās, kur augsnes gatavošanu nevar paveikt ar tradicionālo metodi – joslās, kā arī uz zemas noturības augsnēm – slapjaiņos un purvaiņos. Salīdzinoši labi meža atjaunošanas rezultāti ir izmantojot pacilu metodi, kur izmanto ekskavatoru ar parasto, rakšanas darbiem paredzēto kausu. Šāda tehnika cirsmās var veikt darbus lieko virszemes ūdeņu novadīšanai. Veģetācijas periodā ir būtiski, lai kociņi nemirktu ūdenī un to var novērst ar šiem mikropaaugstinājumiem jeb pacilām.

Tehniskais progress nes līdzi efektivitāti, jo ar vienu piegājienu var paveikt divus darbus. Ja vēl var kombinēt ar augu aizsardzību, tad jau sanāk visi trīs. Cilvēciskā faktora ietekme uz stādīšanas kvalitāti tiek  minimizēta, kas ir ļoti būtiski kvalitatīva nākotnes meža augšanai,” teic LVM Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.