Piesakies jaunumiem
21 • 01 • 2019
Rendā piemin nacionālo partizānu varoņdarbus
Mežā starp Kabili un Rendu, 12. janvārī notika nacionālo partizānu Kabiles grupas 1946. gada 1. janvāra kaujas atceres pasākums. Pasākumu organizēja nodibinājums “Rubeņa Fonds”.
“Latvijas nacionālie partizāni, kuri pēc Otrā pasaules kara ar partizānu kara metodēm cīnījās pret padomju okupācijas varu, ierakstījuši nozīmīgas lappuses latviešu tautas vēsturē. Kurzemē viena no ievērojamākajām bija Kabiles partizānu grupa, kas pirms 73 gadiem janvāra pirmajā dienā izcīnīja vienu no lielākajām latviešu partizānu kaujām ar padomju varas spēkiem. Šodien esam sapulcējušies, lai atcerētos partizānu varonību,” klātesošos uzrunāja “Rubeņa fonda” dibinātājs un valdes loceklis Andrejs Ķeizars. Piemiņas vieta pie “Āpuznieku” mājām, kur notika atceres pasākums, sakārtota ar AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un entuziastu atbalstu.
Piemiņas pasākumā pulcējās skolēni no Kabiles, vēsturnieki Zigmārs Turčinskis un Rita Kuzņecova, kritušā partizāna dēls Agris Šmits un mazdēls Jānis Šmits, biedrības “Latviešu karavīrs” pārstāvji, kas demonstrēja partizānu ietērpu un ieročus, kā arī citi interesenti. Uz kritušo partizānu kapu kopiņām tika nolikti ziedi un iedegtas svecītes, izskanēja dzejas vārsmas un dziesmas. Atceres pasākuma noslēgumā sanākušie pulcējās pie ugunskura, lai sasildītos un kavētos atmiņu stāstījumos.
“Lai Latvijas nacionālo partizānu kustības vēstures lappuses, kas aptver laika posmu no 1940. gada līdz 1990. gadam, neaizietu nebūtībā, esam izveidojuši divus nacionālās pretošanās kustības muzejus Kurzemē – Ugālē un Rendā, esam iedzīvinājuši šo piemiņas vietu Kabilē, kas savulaik Kurzemē bija nacionālo partizānu epicentrs. Mežs nacionālajiem partizāniem bija kā mājas,” stāsta atceres pasākuma viens no organizatoriem, “Rubeņa fonda” dibinātājs un valdes loceklis Andrejs Ķeizars.
Pateicoties LVM ziedojumam no Meža attīstības fonda, 2018. gadā pie muzeja Rendā tika izveidoti ierakumi un blindāžas, kurus šogad plānots papildināt ar citiem elementiem un šķēršļu joslām, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu. Andrejs Ķeizars atklāj: “Vēlamies šīs Latvijas vēstures lappuses mūsu jaunajai paaudzei atklāt iespējami saprotamākā un interesantākā viedā, piemēram, “kariņa” spēlēšana un muzeja kara ieroču kolekcijas apskate, mūsdienu jauniešiem sniedz daudz lielāku izpratni par pagātnes notikumiem.”
Mūsdienās mežos arvien tiek atklāti jauni bunkuri, kas savulaik deva patvērumu gandrīz divdesmit tūkstošu lielajai meža brāļu armijai. “Mums ir svarīgi ne tikai pēc iespējas vairāk apzināt un iekārtot piemiņas vietas, bet arī panākt lai patriotisms iedzīvojas sabiedriskajā domā, novērtējot Latvijas neatkarības cīņu nozīmību mūsu valsts vēstures lappusēs,” skaidro Andrejs Ķeizars, novērtējot LVM un “Rubeņa fonda” līdzšinējo sadarbību.
Vēstures lappuses pāršķirot – Kabiles kauja
1946. gada 1. janvārī starp Kabili un Rendu pie "Apūznieku" mājām norisinājās vien no lielākajām kaujām starp nacionālajiem partizāniem un čekas jeb padomju okupācijas Valsts drošības komitejas vienībām. Partizāni, kuru vidū bija arī grupas komandieris Fricis Kārkliņš, aizbrauca pēc siena mežabrāļu zirgiem. Par komandieri viņš atstāja Ēvaldu Pakuli. Izlūki ziņoja, ka zemnīcām tuvojas čekas vienība. Pakulis pretī izsūtīja partizānu nodaļu – 25 labi bruņotus vīrus. Pretinieka lodes izdzēsa trīs cilvēku – Kārļa Kristolda, Emīla Šmita un Ādolfa Kūrēja – dzīvības, bet čekas pusē krita ap 50 vīru. Mežā, kur reiz risinājās šie notikumi, atdusas divi no kritušajiem vīriem, kuriem izveidota piemiņas vieta.
Lasīt vairāk:
