2012

SNIEGA ODU DEJU UN MĀŅZIRNEKĻU BĒRU LAIKS

Šī gada rudens meteoroloģiskie apstākļi ir gana labvēlīgi, lai redzamu aktivitāti saglabātu daudzi sauszemes virszemes bezmugurkaulnieki. Diennakts siltākajās stundās atbilstošā vietā meklējot, bez īpašām grūtībām atrodami zirnekļveidīgie, kaulenes, simtkāji, mitrenes, arī gliemeži un, protams, kukaiņi. Dienas tauriņus gan vairs nemanīsiet, bet naktstauriņi joprojām ir aktīvi. Ūdeņos netrūkst rosīgu bezmugurkaulaino dzīvnieku un netrūks arī visas ziemas garumā.

No kūniņām ir izšķīlušies un pieaugušos kukaiņos pārvērtušies visaukstummīlošākie insekti pasaulē – sniega jeb ziemas odi. Viņu gaisa dejas būs redzamas visu atlikušo rudeni un gaidāmo ziemu – gaisa temperatūrai kaut nedaudz esot virs nulles un netraucējot nokrišņiem, šie kukaiņi pametīs savas slēptuves, celsies spārnos un pulciņos sijāsies.

Vieni no aukstumizturīgākajiem Latvijas sauszemes virszemes bezmugurkaulniekiem ir arī māņzirnekļi – tie nav zirnekļi, bet gan zirnekļveidīgie. Tumsa tiem patīk daudz labāk nekā gaisma – garkājainie, trauslie dzīvnieki vēl šobrīd daudz kur dirn vai lēni pārvietojas. Māņzirnekļi dzimumgatavību sasniedz ļoti vēlu rudenī, un tēviņu dzīve beidzas drīz vien pēc pārošanās. Mātītes gan dzīvo, kamēr sevī nobriedina un izdēj oliņas. Pēc izdēšanas – mirst, tā tas notiek ik rudeni. Ziemu pārdzīvo tikai oliņas.

Novembrī droši varam teikt, ka lielā daļa pie mums ligzdojošo putnu ir devušies uz siltākām zemēm un putnu skaits redzami kļuvis mazāks. Tomēr tieši putni rudenī ir vispamanāmākie no dzīvniekiem. Viņu rosību nespēj apturēt pat nemīlīgi laika apstākļi – redzam pārsvarā nometniekus un klejotājus putnus, arī caurceļotājus, reti manāms vēl arī kāds no nedaudzajiem palikušajiem vietējiem gājputniem.

Nekur prom nedodas mūsu konsekventie nometnieki – mežirbes, laukirbes, rubeņi, medņi, arī dažādi dzeņi, cekulzīlītes. Īpaši skaļi ausīs un acīs rudenī „duras” vārnveidīgie – šoruden jo īpaši sīļi, arī kraukļi, vārnas, žagatas, retāk riekstroži. Par augumā necilākiem putniem jāteic – samērā daudz saradies svilpju, atlidojušas lielās čakstes, sastopamas dažādu sugu zīlītes, dzilnīši, mizuložņas, garastītes, zeltgalvīši. No dienas plēsīgajiem lidoņiem visbiežāk redzamie ir klijāni un jūrasērgļi, pa retam citu putnu satraukumu izraisa kāds vistu vanags.

Auksto sezonu Latvijas mežos un citur dabā pārlaidīs arī vairāku sugu pūčveidīgie – meža pūces jau tagad klimst apkārt, lūkojot vietas, kur pavasarī ligzdot. Pūčveidīgie mēdz gatavot barības rezerves – ķer vairāk nekā spēj apēst un slēpj dobumos. Savukārt ūdeņos barību un drošību meklē dažādas pīles, kaijveidīgie, ziemeļu un paugurknābja gulbji, lauči. Vēl pastāv pamatota cerība ieraudzīt zosis-caurceļotājas.

Lai gan lielais caurlidojošo zosu „gāziens” jau pagājis, no padebešiem dzirdamo gāgināšanu vēl nevar uzskatīt par kaut ko īpašu.