2000

Ilgtermiņa mežizstrādes līgumu administrēšana 2001. gadā

1991. gadā VMD sāka slēgt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus par valsts mežu nodošanu mežizstrādei, visbiežāk uz 10 vai 20 gadiem. Šajos līgumos bija paredzēts, ka 50% no cērtamās koksnes apjoma ir valsts pasūtījums, bet otru pusi, mežizstrādātājs varēja realizēt. Ilgtermiņa mežizstrādes līgums (IML) sākumā bija līgums tikai par mežizstrādi, kas papildināts ar noteikumu, ka kailcirtēs jāveic meža atjaunošana.

PRESES PAZIŅOJUMS 2000-11-

Ilgtermiņa mežizstrādes līgumu administrēšana 2001. gadā

Priekšvēsture

1991. gadā VMD sāka slēgt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus par valsts mežu nodošanu mežizstrādei, visbiežāk uz 10 vai 20 gadiem. Šajos līgumos bija paredzēts, ka 50% no cērtamās koksnes apjoma ir valsts pasūtījums, bet otru pusi, mežizstrādātājs varēja realizēt. Ilgtermiņa mežizstrādes līgums (IML) sākumā bija līgums tikai par mežizstrādi, kas papildināts ar noteikumu, ka kailcirtēs jāveic meža atjaunošana.

Latvijā turpinājās tirgus ekonomikas attīstība un valsts pasūtījumu nomainīja aizvien pieaugošs Latvijas koksnes ārējais patēriņš. 1995. gadā, pamatojoties uz likumu “Par valsts mežu izmantošanu”, tika pieņemti MK noteikumi par mežizstrādes līgumu slēgšanu. Šajos noteikumos bija paredzēts blakus līgums, kurā tika iekļauti mežsaimnieciskie darbi, kas jāveic mežizstrādes uzņēmumam. Šo blakus līgumu noslēdza uz trim gadiem un balstoties uz to, ik gadus tika noslēgti blakus līguma pielikumi ar konkrētiem darbiem un apjomiem attiecīgajam gadam. Konkrētas metodikas mežsaimniecisko darbu apjomu noteikšanai nebija un ar šiem blakus līgumiem mēģināja aizpildīt koksnes pārdošanas cenu starpību, jo IML turētāji koksni pirka par administratīvi noteiktu cenu, kas neatbilda tirgus situācijai. IML turētāji par koksni nemaksāja patieso koksnes vērtību.

1998. gadā, pamatojoties uz nesakārtotību IML slēgšanas sistēmā, tika noteikts moratorijs jaunu līgumu slēgšanai.

LVM pārņem likumīgi noslēgtos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” 2000. gada 1. janvārī, uzsākot savu saimniecisko darbību, pārņēma visus esošos likumīgi noslēgtos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus. Pašreiz LVM administrē 327 IML. Koksnes cenu šajos līgumos līdz 2000. gadam noteica MK noteikumi nr. 197., no š.g. sākuma, lai nepārtrauktu koksnes piegādi kokapstrādātājiem, cirsmas pārdeva par līdzīgu cenu.

Tālāka ilgtermiņa līgumattiecību attīstība ar esošajiem blakuslīgumiem un blakuslīgumu pielikumiem ir neiespējama – to nosaka gan juridiska, gan ekonomiska rakstura problēmas.

Esošā IML administrēšanas shēma ir novecojusi

Esošo ilgtermiņa līgumu juridisko analīzi pēc VAS “Latvijas valsts meži” lūguma veica starptautiska auditorfirma. Secinājumi ir nepārprotami: IML satur norādes uz normatīvajos aktos fiksētu cenu (MK noteikumi nr. 197), bet tāda vairs neeksistē. Otra problēma – mežsaimnieciskie darbi esošajās līgumattiecībās tiek veikti kā bartera darījums, ko nepieļauj LR likumdošana.

Bez tam IML administrēšanas veids neatbilst likuma “Par grāmatvedību” 2. pantam, jo mežsaimnieciskie darbi netiek atspoguļoti naudas izteiksmē un tāpēc netiek aprēķināti nodokļi par šo darbu vērtību.

Pastāv arī vairākas ekonomiskas problēmas. Mežsaimniecisko darbu vērtība kopā ar dažādām piemaksām blakuslīgumos svārstās no 0,09 līdz 4.00 LVL/kub.m koksnes. Tātad par tādu pašu koksnes kubikmetru vienam jāmaksā 3,90 LVL vairāk nekā otram. Šāda situācija neveicina nozares līdzsvarotu attīstību un godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, tā izkropļo ilgtermiņa līgumu būtību. Ilgtermiņa līgumam vajadzētu garantēt uzņēmējam stabilu un garantētu koksnes resursu bāzi un iespēju līguma platībā veikt iepriekš plānotus mežsaimnieciskos darbus, nevis nesamērīgi lētu cenu vai kādas citas priekšrocības.

Esošās situācijas ekonomiskā analīze parāda, ka LVM ekonomiskais rezultāts ilgtermiņa līgumu platībās ir negatīvs, proti, katrs pārdotais kubikmetrs koksnes vidēji rada ap 0.06 LVL zaudējumus.

IML administrēšana 2001. gadā

Lai turpinātu abpusēji izdevīgas ilgtermiņa attiecības un izpildītu visas likumdošanā minētās prasības par uzskaiti un atbildību par meža apsaimniekošanu, valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” jau 2000. gada sākumā sāka strādāt pie situācijas sakārtošanas. Līdz novembra vidum paveikts sekojošais:

• izstrādāti pamatprincipi labākai un kvalitatīvākai esošo IML administrēšanai, ievērojot likumdošanas un tirgus ekonomikas prasības;
• izstrādāta un ieviesta jauna, tirgus pieprasījumam atbilstoša augošas koksnes uzmērīšanas sistēma, pēc kuras jau tiek uzmērītas 2001. gadā pārdodamās cirsmas;
• sagatavoti priekšlikumi par jaunu augošu koku cenu veidošanas mehānismu.

No 2001. gada 1. janvāra LVM veidos likumdošanas prasībām atbilstošas līgumattiecības ar IML partneriem. Tas notiks, esošo ilgtermiņa mežizstrādes līgumu attiecību ietvaros slēdzot:

• cirsmu pirkuma līgumus un
• uzņēmuma līgumus par mežsaimniecisko darbu veikšanu.

Tādā veidā būs izskausti līgumos pašreiz iekļautie barterdarījumu elementi un ieviestas skaidri definētas preču, pakalpojumu – naudas attiecības, kā arī līdzsvarosies nevienādais IML partneru ieguldījums mežsaimniecībā.

Cirsmu cenas noteiks abpusēji izdevīgs līgums

Neatņemama ilgtermiņa mežizstrādes līgumu administrēšanas sastāvdaļa ir cirsmu cena. Šis ir pirmais bezprecedenta gadījums Latvijas mežsaimniecības vēsturē pēckara periodā, kad cirsmu cenas tiks veidotas, balstoties uz tirgus ekonomikas principiem, kad tās būs reālas līgumcenas. 1999.gadā sadarbībā ar VMD tika izveidota darba grupa projekta “Celmu naudas aprēķināšanas algoritms” izstrādei, kurā piedalījās Zemkopības ministrijas Meža departamenta, VMD un Latvijas mežizstrādātāju asociācijas pārstāvji. 1999.gada nogalē Meža departamenta, VMD, Latvijas mežizstrādātāju savienības un VAS “Latvijas valsts meži” pārstāvju sanāksmē tika apspriests šī projekta gala ziņojums un meža nozares pārstāvji izveidoja konceptuālu celmu naudas veidošanās algoritmu. Celmu naudas vairs nepastāv, bet šis algoritms ir likts par pamatu cirsmu vērtības aprēķināšanai, ko nākošā gada cirsmām jau veic VAS “Latvijas valsts meži”. Šī cirsmu vērtība būs LVM sākuma punkts, līgstot katras atsevišķas cirsmas cenu.

Ceļš līdz šodienas situācijai

Lai nodrošinātu nepārtrauktu izejmateriālu piegādi kokapstrādes uzņēmumiem Latvijā un no 2000. gada pārdotu pirmās cirsmas, valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” 2000.gadā realizēja cirsmas, izmantojot cenrādi, kas bija līdzīgs iepriekš pielietotajām celmu naudām. Jau 1999. gada 23. decembrī valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valde nolēma uzsākt jauna cenu veidošanas mehānisma izstrādi, jo līdzšinējās, administratīvi noteiktās cenas nebija balstītas uz reālo situāciju koksnes tirgū.

Jaunā IML administrēšanas shēma nodrošina skaidras priekšrocības gan mežizstrādātājiem, gan VAS LVM:

• Lielāka precizitāte;
• Augstāks darba ražīgums;
• Prognozējami ienākumi;
• Precīza prognoze no cirsmas iegūstamo koksnes sortimentu iznākumam;
• Bāze precīzai plānošanai - gan koksnes pircējam, gan pārdevēja.

Jaunā ilgtermiņa mežizstrādes līgumu administrēšanas shēma jau ir apspriesta ar nozares asociācijām un ir saņemts principiāls atbalsts no Latvijas Mežizstrādātāju savienības un asociācijas “Latvijas koks”. Asociācijas ir izteikušas arī konkrētus priekšlikumus attiecībā uz jauno parauglīgumu tekstiem un cenu veidošanai nepieciešamajiem datiem. Ar Latvijas Mežizstrādātāju savienību un Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociāciju ir noslēgti līgumi par informācijas apmaiņu, kas ļaus pastāvīgi aktualizēt izejas datus, no kuriem tiek veidota pārdodamo cirsmu vērtība.