25 • 03 • 2024

LVM tiešsaistes kamera purvā – vēro pavasara pārmaiņas dabā

default

Katram gadalaikam piemīt sava burvība. AS “Latvijas valsts meži” vides izglītības un izpētes projekta “Putni un zvēri purvā” ietvaros ikvienam ir iespējams tiešsaistē vērot pavasarim raksturīgās pārmaiņas dabā un sekot līdzi putnu un zvēru aktivitātēm vienā no Latvijas ziemeļaustrumu reģiona purviem.

“Augstais purvs LVM tiešsaistes kamerā apbur ar savu ainavu un tikai purvam raksturīgajām skaņām. Tiešsaistes kamerā, kas uzstādīta augstajā purvā, agrās rīta stundās var ne tikai vērot savdabīgo purva ainavu, bet arī saklausīt rubeņu riestu, dzērvju, zosu, gulbju, ķīvīšu un dzelteno tārtiņu saucienus, lielās čakstes riesta balsi un daudzas citas interesantas skaņas. Savukārt, vakarā var laimēties saklausīt apodziņa svilpošanu,” stāsta LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

 LVM tiešsaistes kamera  

Kā pirmie pavasara vēstneši ligzdošanas vietās ierodas putni, kuri ziemo salīdzinoši netālu – Eiropā. Migrējošo putnu ierašanās laiks katru gadu ir atšķirīgs – to nosaka sniega segas klātbūtne un biezums, kā arī gaisa temperatūra. Īpaši liela putnu sugu daudzveidība ir raksturīga mitrājos. Pie mitrājiem ir pieskaitāmi arī augstie purvi, kas Latvijā aizņem nepilnus piecus procentus no valsts teritorijas.

Purvi ir atzīti par Eiropas Savienības nozīmes un Pasaules mērogā vieni no visvairāk ietekmētajiem biotopiem, to aizsardzībai Latvijā ir izveidotas plašas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Augstie purvi veidojas vietās, kurās ilgstoši uzkrājas ūdens. Attīstoties mitrājiem raksturīgai veģetācijai un to daļām atmirstot, no sfagnu sūnām, spilvēm, niedrēm un citiem augiem veidojas kūdra. Daudzu tūkstošu gadu laikā izveidojies kūdras slānis uzkrāj ievērojamu ūdens daudzumu, izveidojoties specifiskai ekosistēmai.

default

Saimnieciskās darbības mazāk ietekmētiem purviem ir raksturīga dažādu struktūru daudzveidība – tajos sastopami ezeri, mitras ieplakas ar ūdens lāmām, ar mežiem apaugušas minerālaugsnes pacēlumu salas, purva perifēriju ieskauj purvaini meži. Šī unikālā un daudzveidīgā ekosistēma ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, tostarp putniem. Piemēram, augstie purvi un tos ieskaujošie meži ir nozīmīgākā medņu, rubeņu un klinšu ērgļu dzīvotne, kā arī vienīgā dzīvotne dzeltenajam tārtiņam, purva tilbītei un lietuvainim. Purvi ir arī nozīmīga atpūtas un barošanās vieta caurceļojošajiem ūdensputniem – zosīm, gulbjiem, pīlēm, dzērvēm un citām putnu sugām.

2016. gadā LVM uzsāka tiešsaistes kameru projektu “Putni un zvēri purvā”. Tiešsaistes kameru darbība ļāvusi ielūkoties līdz šim vēl cilvēka acij neredzētos putnu un meža zvēru ikdienas mirkļos. Šajā laikā izdevies gūt apstiprinājumu vairākiem pieņēmumiem par mazo ērgļu un klinšu ērgļu ligzdošanas sekmēm, ikdienas dzīvi un dažādu pārbaudījumu izturēšanu, piemēram, barības meklējumiem un cīņu ar konkurentiem.



Šopavasar, palielinoties diennakts saulainajam laikam, darbību atsāks arī pārējās kameras, kas izvietotas pie mazo ērgļu un klinšu ērgļu ligzdām, lai sniegtu iespēju interesentiem sekot līdzi putnu ligzdošanas sekmēm. 

lvm 25 bez fona

LVM apsaimniekotajās meža platībās tiek aizsargātas gan retās putnu un citu dzīvnieku sugas, gan to dzīvotnes un nozīmīgie biotopi. Vietās, kur ligzdo aizsargājamie putni – melnais stārķis, visi Latvijā ligzdojošie ērgļi u.c. sugas, tiek ierobežota vai pilnībā pārtraukta mežsaimnieciskā darbība, un sugas aizsardzības nolūkos tiek veidoti mikroliegumi un teritorijas dzīvotņu aizsardzībai. Lai saglabātu īpaši aizsargājamos meža biotopus un aizsargājamās dzīvnieku un augu sugas, tiek veidoti mikroliegumi, kuru platības ik gadu pieaug.

Lasīt vairāk: