Apstadijumi

Apstādījumu ierīkošana jāsāk ar projektēšanu, jeb plānošanu. Apstādījumus ierīko dažādās vietās: gan jaunbūves, gan vecu stādījumu rekonstrukcijas. Katrai vietai ir sava specifika, īpatnības, kas jāievēro lai iegūtais rezultāts būtu gaumīgs un priecētu visus. Apstādījumu projektēšanas pakalpojumus mūsdienās sniedz daudzas firmas. Atliek tikai izvēlēties. Jāatzīst, ka šī pakalpojuma sniegšana prasa speciālas zināšanas par augu sortimentu, arhitektūru, augu fizioloģiju . Uzticēsimies profesionāļiem! Izstāstiet savas vēlmes un saņemsiet visoptimālāko risinājumu tieši Jums.

Apstādījumi vieni paši par sevi nepastāv, tie ir saistībā ar apkārtējo arhitektūru, apkārtējo ainavu un tiem ir jāsniedz gandarījums to ierīkotājiem un visai sabiedrībai. Stādīšanas pasākumi ir jāsāk ar vietas sagatavošanu: zemes darbi lielākā vai mazākā mērogā. Apkārtējā reljefa veidošana veicama vispirms. Apzaļumošanas projektā būs paredzēti arī citi labiekārtošanas elementi: celiņu sistēma, atpūtas zonas, nožogojuma elementi,  citas mazās arhitektūras formas. Tikai visu pasākumu kompleksa veikšana nodrošinās baudāmu galarezultātu.

Tradicionāli pavasaris ir stādīšanas kulminācijas laiks. Auga fizioloģiskie procesi ir tā iekārtoti, ka tie vislabāk pacieš pārstādīšanu tieši pavasarī. Rudens stādīšana ir mazāk populāra, bet ievērojot augu nobriešanas pakāpi, var sekmīgi to īstenot arī rudenī, tādējādi atslogojot pavasara darbu sastrēgumu. Lapegļu stādīšana ir  ieteicama tieši rudenī.

Stādu tirdzniecībā valdošā tendence ir pāriet uz stādu pārdošanu ar slēgtu sakņu sistēmu – dažāda veida podos. Tas ir ļoti ērti pircējam, jo atvieglina pirkšanas, stādu transporta problēmas . Vienlaicīgi būtiski samazinājas pārstādīšanas šoks un pagarinājās stādīšanas sezona. Stādu ieaugšanas procents konteinerstādiem arī ir pārliecinoši augstāks.  Nelielo cenas pieaugumu konteineru stādiem, salīdzinot ar kailsakņu, ar uzviju atsver iegūtās priekšrocības.

Stādīšana pavasarī jāuzsāk, tikko augsne atkususi, tomēr jāraugās, lai nebūtu pārāk mitra. Vispirms jāstāda sausajās augsnēs, tad – mitrajās. Smagā augsnē par labāko stādīšanas laiku uzskata pavasari, kad augsne tiktāl apžuvusi, ka strādājot nelīp. Vieglā augsnē arī rudens stādījumi ieaug labi.

Dārzkopim  pērkot stādus vienmēr ir jāizvēlas starp stāda lielumu un naudas resursiem ko var atļauties tērēt. Visiem gribās nopirkt lielu, skaistu stādu par iespējami zemu cenu. Kā vienmēr dzīvē ir jāizvēlas kompromisa variants. Ja dārzkopis var atļauties tērēt mazāku summu,  atliek izvēlēties kvalitatīvu mazāku stādu, un apbruņoties ar pacietību. Patiesībā galvenā uzmanība pirkšanas laikā ir jāpievērš stāda kvalitātei – tā virszemes un stādu sistēmas attiecībai. Konteinerstādu gadījumā tas ir konteinera(poda) lieluma atbilstība stāda augstumam. Mazā konteinerā izaudzēts liela auguma stāds var būt ar deformētu sakņu sistēmu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tā turpmāko augšanas gaitu. Bet tomēr novērota sakarība, ka mazāka auguma stādi ieaugas vieglāk un vēlāk uzrāda labāku augšanas gaitu pie labvēlīgas kopšanas, tie ir arī lētāki par liela izmēra stādiem.

Pie paša stādīšanas procesa vēlams ievērot stāda vainaga apgriešanas pamatlikumu: jo labāk saglabājušās stāda saknes, jo mazāk tam jāapgriež vainags. Pie konteinerstādiem apgriešana ir mazāk aktuāla, tomēr stādot salapojušus stādus vasarā ir saprātīgi jānovērtē situācija un jārīkojas pēc vajadzības. Ierīkojot dzīvžogus, apgriešana ir specifiska  un  jāpieskaņo konkrētai sugai un situācijai.

Pats stādīšanas process ir aprakstīts katrā dārzkopju izdevumā, mēs atļausimies atgādināt tikai galvenos  momentus:

  • stādvietu var veidot kā tranšeju (parasti, dzīvžogiem), bedri (parasti, soliteriem). To var veikt ar lāpstu, mehanizētiem urbjiem u.c. mehānismiem. Nedrīkst stādvietu iežāvēt – tā jāsalaista.
  • Stādvieta jārok pietiekoši liela, ar 10-20 cm. lielu rezervi uz visām pusēm ap stāda sakņu kamolu, kur var iepildīt augsnes ielabotājmateriālu .
  • Augsnes ielabošanas materiālu izvēlas izejot no konkrētās situācijas. Nabadzīgās smilts augsnēs – barības vielām bagātu, smagās ir jāuzlabo augsnes struktūra un gaisa, ūdens apmaiņas režīms. Jānoregulē konkrētam augam optimālais Ph līmenis. 
  • Stādot nedrīkst iežāvēt saknes! Pareizi ievietot sakņu kamolu stādāmajā bedrē, nesaliecot saknes. Nebūtu labi, ja pēc iestādīšana saknes „raudzītos ārā”.
  • Loti svarīgs moments – ievērot pareizu stādīšanas dziļumu. Mazāku kociņus un krūmus stāda līdz sakņu kaklam, tas ir tikpat dziļi cik tie ir auguši, jo jāņem vērā ka augsne nosēžas. Stādot lielos stādus, lielās stādu bedrēs, augsne tajos nosēžas vairāk, tādēļ stādi jāstāda nedaudz augstāk par zemes virsmu. Lai pēc augsnes nosēšanās sakņu kakliņš atrastos normālā augstumā, vieglās augsnēs stādiem jābūt 3-5 cm. , bet smagās 5-10 cm. augstāk par zemes virsmu. Atsevišķas sugas, piemēram, ceriņi, jāstāda iespējami sekli, lai neveidojas atvases..
  • Iestādīto stādu nepieciešams rūpīgi salaistīt un noblīvēt augsni.
  • Iestādītais stāds pēc vajadzības ir jāpiesien. Garāki un lokanāki stumbriņi ir jāpiesien pat divās vietās. Izvēlēties pareizo mietu garumu. Mieti jāiedzen bedrē pirms auga ievietošanas. Mietus vēlams izvietot no stumbriņa D – DR virzienā. Izvēlēties pareizo piesiešanas materiālu un neapžņaudziet stumbriņu.

Apzaļumotāji, stādījumu izskats lielā mērā būs atkarīgs ne tikai no augu izvēles un iestādīšanas, bet arī regulāras kopšanas!

Esam sertificēti

SC ISO 50001 m